“Tikai divi aliņi dienā un...” - pētnieki atklāj alkohola graujošo ietekmi uz smadzenēm
Tikai divas alus vai vīna glāzes dienā paātrina smadzeņu novecošanos, sagrauj smadzeņu šūnas un būtībā tās “atmiekšķē”, secināts “Nature Communications” publicētā pētījumā.
Pētnieki analizējuši 36 000 britu galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumus un pēc tam ievākuši informāciju par šo cilvēku alkohola lietošanas paradumiem. Kādam 50 gadus vecam vīrietim, kura paradums vakaros bija izdzert divas pudeles alus, smadzenes izskatījušās par 10 gadiem vecākas, nekā tam būtu jābūt.
Jo vairāk alkohola ikdienā cilvēks patērēja (pat, ja tā bija viena vīna glāze pie vakariņām), jo novecojušākas bija smadzenes. Ja ilgstoši tiek lietots alkohols lielā daudzumā, tas var ne tikai negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību, bet arī to apjomu.
Smadzeņu šūnas var mainīties un pat kļūt mazākas. Turklāt šāda šūnu samazināšanās ietekmēs ne tikai domāšanu, bet arī mācīšanos un atmiņu. Tas var arī apgrūtināt vienmērīgas ķermeņa temperatūras uzturēšanu un kustību kontroli.
Ko vēl bez smadzenēm grauj alkohols?
Sirdsdarbība
Pat tikai viens kārtīgs plosts var izmainīt sirds ritmu. Taču, ja uzdzīve notiek regulāri, izmaiņas sirdī un tās ritmā kļūst pastāvīgas. Alkohols burtiski var nogurdināt sirdi! Laika gaitā tas izraisa sirds muskuļu pavājināšanos. Sirds pārstāj pilnvērtīgi sūknēt asinis, un tas var ietekmēt visu organismu.
Hormonālā līmeņa izmaiņas
Šīs spēcīgās ķīmiskās vielas – hormoni un enzīmi – pārvalda visu, sākot no dzimumtieksmes līdz pat tam, cik ātri organisms sagremo pārtiku. Lai viss noritētu gludi, hormoni ir vajadzīgi pareizajā līdzsvarā. Bet alkohols šo līdzsvaru izmaina. Sievietēm tas var „izslēgt” mēnešreizes, pilnībā izjaucot menstruālo ciklu, bet vīriešiem tas var nozīmēt problēmas ar erekciju, zemāku spermatozoīdu daudzumu, sēklinieku saraušanos un krūšu audu palielināšanos.
Vājāka imūnsistēma
“Alkohols „sabremzē” imūnsistēmu un ķermenis nespēj izveidot nepieciešamo balto asins šūnu skaitu, lai cīnītos ar mikrobiem,” norāda speciālists. Tātad 24 stundas pēc dzeršanas pastāv liela iespēja saslimt ar kādu no vīrusu vai baktēriju izraisītām infekcijas slimībām. Cilvēki ar alkoholismu daudz biežāk saslimst ar tādām kaitēm kā pneimonija un tuberkuloze.
Ķermeņa temperatūras izmaiņas
Alkohols paplašina asinsvadus, palielinot asins plūsmu uz ādas. Tas liek sarkt un justies silti. Bet ne uz ilgu laiku. Siltums no šīm papildu asinīm strauji izkļūst no ķermeņa (iztēlosimies otrādi izvērstu termosu!), izraisot temperatūras pazemināšanos.
Taču ilgstoša, apjomīga alkohola lietošana arī paaugstina asinsspiedienu. Tas liek ķermenim atbrīvot stresa hormonus, kas sašaurina asinsvadus. Sirdij ir smagi jāstrādā, lai asinis tiktu tiem cauri, tāpēc nereti alkoholisms ir saistīts arī ar nespēju novērtēt apkārtējās vides temperatūru un atbilstoši reaģēt. Šī iemesla dēļ tieši reibumā notiek pārkaršanas vai nosalšanas gadījumi.
Ietekme uz aknām
Aknas spēj noārdīt alkohola radītos blakusproduktus, jo tās radītas, lai tiktu galā ar virkni visdažādāko toksisko vielu. Taču laika gaitā ilgstoša dzeršana lielos apjomos padara šo orgānu taukainu, veidojot biezākus un šķiedrainākus audus (t.s „taukainā akna”). Neefektīvo audu dēļ tiek ierobežota asins plūsma, tāpēc aknu šūnas nesaņem visu nepieciešamo, lai spētu pilnvērtīgi funkcionēt.
Aizkuņģa dziedzera bojājumi un diabēts
Parasti šis orgāns ražo insulīnu un citas ķīmiskas vielas, kas palīdz zarnām sadalīt pārtiku. Taču alkohola ietekmē tā darbība var tikt traucēta un vielas var palikt bezdarbībā aizkuņģa dziedzerī. Kopā ar alkohola toksīniem šīs neizmantotās rezerves organismā spēj izraisīt nopietnus bojājumus.
