Jēkabpils slimnīcas vadītāja: sabiedrībai pietrūkst konkrēto faktu par vakcinācijas lietderību

Uz kuru profilu pacientu rēķina slimnīca nodrošina Covid-19 pacientu aprūpi?

Pašlaik mums ir četras Covid-19 nodaļas un reanimācijas nodaļas [intervija notiek 1.novembrī, kad slimnīcas piedzīvo smagāko situāciju un "lūzuma punkts" saslimstības līknē vēl nebija sasniegts – red.], un tās ir izveidotas primāri uz infekciju nodaļas bāzes. Tāpat tā saucamā pārprofilēšana notika uz abu terapijas nodaļu pamata un arī uz uroloģijas nodaļas rēķina, bet tai pašā laikā šis pakalpojums joprojām tiek nodrošināts, bet pacienti tiek, teiksim tā, pārgrupēti un stacionēti citu profilu nodaļās. Pārprofilēšana notika arī uz tuberkulozes nodaļas pamata, līdz ar to ietekme ir bijusi uz četriem profiliem.

Vairākas slimnīcas pēc tam, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā, pauda, ka nepareizi bija atcelt uzreiz visus plānveida pakalpojumus, ka slimnīcām vajadzētu ļaut pašām izvēlēties, vai tās spēj nodrošināt pakalpojumus.

Sākotnēji šis lēmums paredzēja, ka slimnīca, arī reģionālā, savā darba organizācijā nodrošina arī dienas stacionāru vai kādu plānveida operāciju, kas nav dienas stacionārā. Bet, ņemot vērā, ka saslimstība un stacionēto pacientu skaits pieauga, uz tā pamata tika pieņemts jumta noteikums.

Protams, katra slimnīca ir ar mazliet citādāku profilizāciju. Citi vairāk nodrošina traumatoloģiju, citi otolaringoloģiju, kas mums ir ļoti spēcīga, jo mums ir viens no labiem otolaringologiem, kurš veic dienas stacionāra operācijas arī apkārtējo novada iedzīvotāju. Līdz ar ko, protams, katrai slimnīcai ir vieglāk izvērtēt savas iespējas, kā Covid-19 situācija ietekmē vai neietekmē plānveida stacionārās operācijas vai dienas stacionāra operācijas. Jo arī līdz tam mēs bijām jau sākuši samazināt plānveida operācijas, lai atbrīvotu operāciju māsas, anesteziologus. Arī Veselības ministrijas (VM) rīkojuma mērķis bija atbrīvot iztrūkstošos anesteziologus.

Tai pašā laikā, apturot plānveida pakalpojumus, plūsma ar anesteziologiem nav parādījusies. Tas nozīmē, ka anesteziologi jebkurā gadījumā ir iesaistīti arī visās citās slimnīcās. Vismaz mūsu slimnīcā viņu pieejamību ļoti neesam izjutuši, vienīgi ir divi anesteziologi, kuri ir piekrituši dažas dežūras paņemt, jo viņiem ir samazinājušās plānveida operācijas, līdz ar ko viņi var iesaistīties mūsu reanimācijā un Covid-19 pacientu ārstēšanā.

Katra slimnīca pārzina savu saimniecību un arī iespējas, kā labāk organizēt darbu. Ir jānosaka nodrošināmais Covid-19 pacientu skaits un gultas, un, ja tas izpildās, kāpēc gan slimnīca nevarētu nodrošināt kādu no plānveida pakalpojumiem. Mēs ļoti labi zinām, ka plānveida pakalpojumu savlaicīga nesniegšana ietekmē akūto pacientu skaitu.

Vēl bija slimnīcas, kas pārmeta nozares vadībai, ka netiek laikus paziņots par to, ka atkal ir nepieciešamība izvērst jaunas gultasvietas Covid-19 pacientiem. Vai plānošana nenotika laikus?

Ja mēs skatāmies pēc tā, kas šobrīd notiek, protams, mēs redzam, ka mums ir ļoti ātri jāspēj reaģēt, jāspēj paplašināt gultas ļoti ātri, tas nav nedēļas jautājums. Piemēram, ja šodien mums ir nepietiekams gultu skaits, ar sadarbības teritoriju mēs skatāmies, vai viņi nevar atvērt gultas jau no rītdienas. Ņemot vērā straujo Covid-19 gultu atvēršanas plānu, jāsecina, ka iepriekš gultu izvēršanas plāns visticamāk nav bijis.

Bet ir jāskatās arī no tā viedokļa, kā tās tika plānotas, vai tika ņemts vērā vakcinācijas fakts, jo, nenoliedzami, diemžēl Covid-19 nodaļās un īpaši reanimācijas nodaļās nonāk tieši nevakcinētas personas. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kas ir individuāli skatāmi, bet kopumā, ja mēs skatāmies arī no mūsu slimnīcas prizmas, tad vidēji 90% ir nevakcinētas personas. Protams, ja, piemēram, VM ir vērtējusi, ka mēs būsim uz rudeni 70% vakcinēti, tad, protams, varētu būt tā, ka gultu būtu nepieciešams krietni mazāk nekā šobrīd, bet vakcinācijas aptvere mums joprojām nav pietiekama, lai būtu tā saucamā pūļa imunitāte. Tāpat vakcinācija ir noritējusi ilgākā laika periodā. Bet zinātnieki, imunologi, infektologi ir teikuši, ka lielākā vakcīnas efektivitāte ir pirmos sešus vai astoņus mēnešus pēc vakcinācijas, un tāpat būtisks faktors ir - vai maksimāli īsā laikā varam savakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai maksimāli ierobežotu vīrusa izplatību. Manā skatījumā arī tā saucamais "lokdauns" ir bijis dažas nedēļas par vēlu, jo tad jau ir bijis tā, ka infekcija ir ieskrējusies, un principā tas ir kā ugunsgrēks. Ja savlaicīgi viņu nenodzēš, viņš ļoti ātri izplatās. Manā skatījumā bija jāpieņem stingrāki mēri ātrāk.

Vai esat vērtējuši, kad Jēkabpils slimnīcā var pienākt mirklis, kad jums nāksies šķirot pacientus?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra plānā ir iestrādāts 24.pielikums par intensīvās terapijas nodrošināšanu. Mēs šo intensīvās terapijas nodrošināšanas jeb tā saucamo prioritizēšanas plānu, kas ir ar valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu apstiprināts, esam arī apstiprinājuši valdes sēdē. Tas nozīmē, ka viņš ir pielietojams, ņemot vērā to, ka intensīvās terapijas gultu ir tik daudz, cik to ir. Līdz ko mēs varēsim paplašināt vēl, kas atkarīgs no skābekļa padeves sistēmas sakārtošanas, ko mēs arī ceram pēc iespējas drīzākā laikā pilnveidot, mēs varēsim atvērt 13 gultas.

Prioritizēšana būs jāņem talkā, tīri no tā viedokļa, lai pacients, kuram ir vislielākās iespējas izdzīvot, arī izdzīvotu. Bet es negribētu prognozēt, man nepatīk sliktās prognozes, es pieturos pie labākajām, jo mūsu ārsti dara visu, lai palīdzētu pēc iespējas visiem. Protams, visiem mēs nevaram palīdzēt, jo saslimšana var būt dažāda un arī cilvēki, bet mūsu ārsti maksimāli dara visu, lai palīdzētu tiem pacientiem, kuriem tas ir iespējams, un līdz brīdim, kad tas ir iespējams.

Minējāt, ka ierobežojumi Covid-19 apkarošanai bija pieņemti novēloti. Vai Jēkabpils slimnīca un vispār reģionālās slimnīcas sniedza savu viedokli ministrijai vai valdībai par to, ka būtu stingrāk, ātrāk jāievieš ierobežojumi un vai jūs tikāt uzklausīti?

No Jēkabpils reģionālās slimnīcas mēs esam runājuši vien tā saucamajās stratēģiskajās sanāksmēs un es arī sazvanos ar NMPD. Mēs uz to brīdi nebijām nekādā darba grupā, līdz ar to šīs iespējas bija mazākas.

Kopumā veselības aprūpes sistēmā bija par to, lai ierobežojumus ieviest krietni ātrāk. Līdz ar to mēs nesniedzām papildu ierosinājumus, jo medicīnas joma jau bija par to, lai šos ierobežojumus ieviestu ātrāk.

Vai par Covid-19 pacientu aprūpi slimnīcā laikus un pietiekamā apjomā saņem līdzekļus no valsts?

Šos līdzekļus mēs saņemam. Protams, sākotnēji mēs maksājam paši, bet pēc kopsavilkuma, atskaites iesniegšanas Nacionālajam veselības dienestam (NVD), tālāk VM, Finanšu ministrijai process notiek. Ne jau piecu dienu laikā, var būt arī vairāki mēneši, bet kopumā mēs šo finansējumu saņemam. Protams, mēs gribētu, lai tas būtu ātrāk, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka diemžēl visas atskaites, kopsavilkumi iziet savu birokrātisko ceļu līdz finansējuma saņemšanai slimnīcas kontā.

Jāņem vērā arī tas, ka šiem maksājumu dokumentiem, atskaitēm ir jābūt ļoti korektām, lai pēc tam arī nebūtu problēmu ne slimnīcai, ne NVD, ne VM, tādēļ viss iet sazobē.

Pirms laika bija ierosinājums, ka ārstniecības iestāžu apmeklētājiem būtu jāveic ātrais antigēnu tests. Bet jūs izvēlējāties citu ceļu un pie jums, lai tiktu uz poliklīniku, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts.

Mēs vadījāmies no diviem aspektiem. Primāra ir pacientu un darbinieku drošība. Jebkurā gadījumā pilnvērtīgi veikts tests ir ticamāks un ar mazāku kļūdas iespēju. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ja ir ātrie antigēna testi, tad pacientam, atnākot uz poliklīniku un veicot šo testu, viņš nezina, vai viņš tiks pie speciālista. Pastāv iespēja, ka viņš aiziet līdz poliklīnikai, viņš uztaisa testu, bet diemžēl viņš nenonāk pie speciālista, jo viņam tests ir pozitīvs. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, pacients nenonāk pie vajadzīgā speciālista, otrkārt, speciālistiem veidojas tā saucamie "logi". Un tas ir ļoti neefektīvs ārstu un māsu darba laika patēriņš, jo tajā laikā neatnāk neviens. Ārsti saņem pēc izstrādes, proti, cik viņam ir pacientu, tādu arī samaksas saņem. Līdz ar ko ir svarīgi nodrošināt efektīvu un racionālu ārstu, māsu darba laiku.

Visas slimnīcas un poliklīnikas vienmēr ir runājušas par to, ka pacientam ir vēlams informēt savu ārstniecības iestādi par to, ka viņš netiek uz pieņemšanu, tīri no tā viedokļa, lai mēs varētu pasaukt uz šo pieraksta laiku citu pacientu.

Ja pacients savlaicīgi uztaisa testu, viņš zina, vai viņš tiek pie speciālista vai viņš netiek pie speciālista. Ja viņš netiek pie speciālista, ja ir Covid-19 pozitīvs tests, viņš var piezvanīt slimnīcas ambulatorajai daļai un ārstniecības iestādei paziņot, ka netiek. Uz to pieraksta laiku ārstniecības iestāde var piezvanīt nākamajam pacientam un pateikt, ka ir atbrīvojusies vieta uz valsts apmaksāto vai maksas vietu. Jā, varbūt tas ir sarežģīti no tā viedokļa, ka pacientam ir jāpierakstās uz testa nodošanu, bet tai pašā laikā tas ir arī pašam pacientam garants tam, vai viņš tiks pie speciālista vai netiks.

Mēs nedrīkstam atstāt ārstus tā saucamajā dīkstāvē tikai tāpēc, ka atnāk pacients, viņam uztaisa antigēna testu, tas ir pozitīvs un ārstam paliek brīva vieta. Netiek ne nākamais pacients, ne ārsts saņem savu atalgojumu.

Kāda slimnīcā ir situācija ar vakcinācijas aptveri, un vai būs tādi darbinieki, kas būs jāatstādina no darba?

Pašlaik vakcinācijas aptvere ir virs 95%. Ir atsevišķi darbinieki, kuri ir diezgan kategoriski un visticamāk būs jāpieņem lēmums par atstādināšanu bez darba samaksas saglabāšanas.

Bet mēs esam arī nodaļu ietvaros un piecminūtēs izrunājuši par atstādināto darbinieku ietekmi uz turpmāko pakalpojumu nodrošināšanu. Būtisku risku, ka mēs nevarēsim turpināt vai kaut kādā veidā tiks ietekmēta pakalpojumu sniegšana, mēs neesam konstatējuši. Līdz ar ko, pat ja šie darbinieki tomēr pieņems lēmumu, ka viņi nevakcinēsies, jebkurā gadījumā pakalpojums mēs varēsim sniegt.

Es teikšu tā - mūsu slimnīcā arī viena no tām, kur ir ļoti laba vakcinācijas aptvere.

Varbūt tad varat ieteikt, kā palielināt vakcinācijas aptveri visā Latvijā?

Mēs no Jēkabpils reģionālās slimnīcas jau krietnu laiku un ilgu laiku runājam tieši par faktiem. Tieši no tā viedokļa, kādi pacienti iestājas Covid-19 nodaļās. Runājam par procentiem un par to, kāds ir vakcinēto un nevakcinēto pacientu sadalījums Covid-19 nodaļās un cik pacientu ir reanimācijas nodaļā. Fakti ir tie, kuri cilvēkus pārliecina, tāpat jāpārliecina par ieguvumu veselībai un drošībai.

Protams, mēs nevaram runāt par to, ka vakcinācija ir simtprocentīga garantija, nē, bet tā samazina smagu norišu gadījumus un arī vidēji smagos. Mūsu slimnīcā aptuveni 90% no vidēji smagajiem ir nevakcinēti, un, ja mani atmiņa neviļ, tas ir bijis viens reanimācijas pacients no visiem, kas bija vakcinēts.

Tāpat mūsu infekciju kontroles māsa un infekciju kontroles dienests, galvenā māsa ir tie cilvēki, kuri ar šiem darbiniekiem, kuri sākotnēji bija pret, ar katru individuāli runāja. Ar individuālu pieeju vakcinācijas aptveri var uzlabot.

Ja mēs skatāmies no sabiedrības, manā skatījumā, jā, sabiedrībai pietrūkst konkrēto faktu. Varbūt sākotnēji pietrūka tieši medicīnas darbinieku viedokļa attiecībā uz vakcinācijas efektu, gan uz pašu sabiedrību, gan attiecībā uz slimošanas smaguma pakāpi.

Vai slimnīcai kaut reizi ir bijušas aizdomas par to, ka kādam no pacientiem ir viltots vakcinēšanās sertifikāts?

Ja vakcinēts pacients ir nonācis stacionārā, vai tā ir Covid-19 vidēji smagu pacientu gultas vieta vai reanimācija, ir jāņem antivielu testi. Viens, iespējams, sākotnēji šķita aizdomīgs, bet, ņemot vērā to, ka antivielas pacientam tika paņemtas un tās bija pozitīvas, šādi gadījumi nav konstatēti.

Sarunas sākumā minējāt par anesteziologu trūkumu. Kāds personāls vēl trūkst slimnīcai pašlaik un kas ir izgaismojies pandēmijā vēl vairāk?

Ja mēs skatāmies uz esošā gultu fona Covid-19 pacientu ārstēšanai, tad trūkst reanimācijas dienesta kā tāda. Tas ir gan anesteziologs, gan anestēzijas māsas.

Ja mēs skatāmies uz nākamo etapu, kad mums jāatver nākamās Covid-19 pacientu gultas gan vidēji smagajiem, gan smagu pacientu ārstēšanai, tad vēl vairāk saasinās anesteziologu un intensīvās terapijas māsu jautājums. Tāpat nepieciešami sertificēti speciālisti šai jaunatveramajai Covid-19 nodaļai - terapeits, kardiologs vai citi.

Diemžēl nevar ielikt jebkuras specialitātes ārstu uzreiz Covid-19 nodaļā un viņš varēs pilnvērtīgi strādāt. Personāls ir jāapmāca vai jāizstāsta pieredze. Protams, ņemot vērā to, ka sertificēti ārsti ir noslogoti, ir nepieciešamība arī attiecībā uz rezidentiem, kuri ir kā palīgs sertificētiem ārstiem.

Ja būs nepieciešamas vēl papildu gultas, tad būs personāla resursu nepietiekamība gan uz ārstiem, gan uz vispārējās aprūpes māsām.

Paralēli cīņai ar Covid-19 jums slimnīcā notiek arī vērienīgi būvdarbi. Kas ir iecerēts un kas jau ir izdarīts?

Mums norit divi projekti - pirmais ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts, bet otrs - ar Covid-19 finansējumu kapacitātes palielināšanai. Darbus reanimācijā, kas ir par Covid-19 finansējumu kapacitātes palielināšanai, mēs pabeigsim decembra vidū. Tāpat vēl turpinās hemodialīzes nodaļas pārbūve, jo ir jānodrošina arī Covid-19 pozitīvajiem pacientiem hemodialīzes nieru orgānu aizstājējterapija. Šajā nodaļā ir paredzētas trīs gultas un ceturtā gulta kā boksā, kas ir paredzēta tieši infekcijas pacientiem, lai plūsma ir nodalīta un norobežota.

Turpinās un drīzumā varētu tikt pabeigta aptiekas noliktavas paplašināšana, kas ir nepieciešama, jo slimnīcām ir jānodrošina trīs mēnešu medikamentu rezerve.

Vienlaikus norit arī darbi par ERAF līdzekļiem. Tā ir Uzņemšanas nodaļas pārbūve, kur pirmā kārta ir nodota un šobrīd norit piebūves process. Arī poliklīnikas ambulatorās daļas vides pieejamības uzlabošana ir gandrīz pabeigta, un iedzīvotāji jau var redzēt un izbaudīt to, kā ir iet pa līdzenu vietu un pa labām kāpnēm. Bet iekštelpās vēl norit darbi speciālistu kabinetos visos stāvos.

Slimnīcai ir trīskāršs izaicinājums turpināt šos projektus. Bet, arī tos apturot, mēs neko neiegūstam - nevaram ieguldīt vai novirzīt resursus citur, kas palīdzētu mums Covid-19 pacientus ārstēt. Tajā pašā laikā būs uzlabojumi visu citu pacientu ārstēšanā gan pieejamības, gan kvalitātes, gan arī drošības ziņā, jo iekārtas un aparāti, arī kabineti būs ierīkoti atbilstoši mūsdienu prasībām. Visi citi pacienti un visas citas slimības joprojām ir, un pacientiem šis pakalpojums ir jānodrošina neatkarīgi no tā, ir vai nav Covid-19. Vēl jo vairāk, ierobežotie plānveida pakalpojumi saasina akūto pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību un arī ambulatoro pieņemšanu pie speciālistiem.

Vai slimnīcai ir arī citas ieceres saistībā ar būvdarbiem un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu?

Mēs jau esam sagatavojuši ziņojumus un finanšu pieprasījumus gan attiecībā uz atveseļošanās fondu, gan arī nākamajam plānošanas periodam, kas ir paredzēts līdz 2027.gadam, ietverot gan būvniecību, gan iekārtas, gan papildu ēkas būvniecību, lai kopumā izveidotu vienotu slimnīcas ansambli un paliktu stacionāro nodaļu zem viena jumta. Pašlaik stacionāra pacienti mums ir izveidoti trīs mājās, bet ir svarīgi, lai pacienti būtu zem vienota jumta. Tāpēc plānota jaunuzceļamā ēka un, lai ēka būtu savienota ar jau esošo, būs virszemes tunelis, tādā veidā uzlabojot kvalitāti un pacientu drošību. Ja pacientam, piemēram, terapijas nodaļā paliek sliktāk, viņu krietni ātrāk un ērtāk varēs nogādāt uz intensīvo terapiju vai no kādas citas nodaļas uz ķirurģisko.

Tāpat arī skatāmies, lai visi dienas stacionāra pakalpojumi būtu tikai vienā ēkā, būtu pilnīgi nodalīti no stacionārās ēkas.

Šīs vīzijas, protams, ietver arī infrastruktūru, piemēram, ceļus, kas jāsakārto slimnīcas iekšpagalmos, gan darbinieku stāvvietas, gan arī slimnīcas virtuvi un arī administrācijas ēku. Darbus un investīcijas, kas ir nepieciešami, mēs esam apzinājuši, esam iesnieguši atbilstoši iespējām un ļoti ceram, ka slimnīca veidosies arvien prestižāka, modernāka un inovatīvāka, līdz ar ko būs arvien lieliskāka darba vieta jaunajiem speciālistiem, jo, protams, mēs arī skatāmies uz inovācijām un mākslīgā intelekta pielietošanas iespējām. No mākslīgā intelekta nav jābaidās, mākslīgais intelekts nenoņems ārstiem darbu, tieši otrādi, mākslīgais intelekts tikai un vienīgi uzlabos un palīdzēs ārstiem.

Statūtos paredzēts, ka slimnīca ar trīs valdes locekļi, bet pašlaik strādājat divu valdes locekļu sastāvā. Vai tas neapgrūtina darbu, īpaši tik sarežģītā situācijā kā tagad?

Jā, šobrīd mēs esam divu valdes locekļu sastāvā. Kopš jūnija mums iztrūkst valdes loceklis ar ārstniecības jautājumu kompetenci. Mums nav arī galvenā ārsta, kas nozīmē palielinātu darbu apjomu mums ar Renāru Putniņu. Renārs Putniņš, protams, pārņem lielāko daļu no ārstniecības jautājumiem, ņemot vērā, ka viņš ir ārsts. Uz mani vairāk ir administratīvie jautājumi.

Mēs ļoti ceram, ka ar laiku mēs spēsim atrast un piesaistīt galveno ārstu, kurš arī varēs veikt funkcijas, kas pēc būtības jau arī bija viens no galvenajiem pienākumiem, kas bija ietverts valdes locekļa ārstniecības jautājumos pienākumos. Tāpēc būs viens vai otrs, es pats skatos uz to, ka galvenais ārsts krietni vairāk varētu palīdzēt uzlabot jautājumus attiecībā uz ārstniecību, jo tas ir darbs ikdienā, diendienā, katru minūti ar ārstniecības personālu, izvērtējot esošos procesus, arī sūdzības, iespēju uzlabot kvalitāti un risināt tīri organizatoriskus jautājumus.