ZZS nav bijis ne jausmas, ka VARAM nemaz neplāno likumā noteiktajā laikā informēt Saeimu par teritoriālās reformas gaitu
Vēl līdz šī jautājuma saņemšanai Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijai nebija ziņu, ka Raimonda Čudara (V) vadītā VARAM ministrija neplāno noteiktajā termiņā izpildīt tai doto uzdevumu – iesniegt konkrēto ziņojumu par reformas rezultātiem, Jauns.lv atklāja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas līderis Harijs Rokpelnis.
Jau vēstījām, ka 2019. gadā uzsākto Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) skar arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas nosaka, ka Ministru kabinets (MK) reizi četros gados, (sākot ar 2022. gadu) līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā.
Kādēļ iespringt pirms vasaras brīvlaika?
Jauns.lv noskaidroja, ka par šo uzdevumu atbildīgā VARAM ministrija nemaz neplāno darbu izdarīt, iekļaujoties likumā nostiprinātajā termiņā. Ziņojums uz Saeimas galda nonāks, labi ja augustā, kad parlaments ir atvaļinājumā. Attiecīgi – skatīts tas var tikt tikai no septembra.
Skaidrojot šo situāciju, cita starpā sazinājāmies arī ar visām Saeimas frakcijām, vaicājot, kāda būs to rīcība gadījumā, ja MK tik tiešām termiņa ietvaros ziņojumu neiesniegs.
Atbildi pagaidām sniegusi ir tikai ZZS frakcija, tās prieksšēdētājam Harijam Rokpelnim sakot, ka šī neizdarība būtiski ietekmēs konkrētās apakškomisijas darbu: “[...] Apakškomisija savu darbu organizē pamatojoties uz iepriekš nosprausto mērķu un termiņu pamata. Tas, ka ATR izvērtējums Saeimā nenonāks iepriekš noteiktajā laikā būtiski ietekmēs Saeimas spēju kvalitatīvi veikt uzraudzību pār šo procesu. ATR ieviešanas gaitā iezīmējušās būtiskas problēmas, kā rezultātā ierobežota vietējā demokrātija un kopienu pašnoteikšanās iespējas, tādēļ laicīgs un adekvāts reformas izvērtējums ir īpaši svarīgs šogad, lai politiskās partijas vari paust skaidru nostāju par savu pozīciju uz lauku iedzīvotāju tiesībām pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.”
Kādēļ VARAM plānoti grasās neievērot likumā teikto?
Neatņemama konkrētā ziņojuma sastāvdaļa ir iedzīvotāju līdzdalības aptauja par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem.
VARAM publiska iepirkuma rezultātā lēma šīs aptaujas veikšanu uzticēt sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS, taču termiņi un datumi, kuros noslēgts līgums Jauns.lv lika bažīties par to, cik reāli iespējams ir savlaicīgi nogādāt kvalitatīvi izstrādātu iepriekšminēto ziņojumu Saeimai.
Lieta tāda, ka VARAM līgumu ar konkursā izraudzīto SKDS parakstīja vien 16. martā, bet likums stingri nosaka, ka kopējais ziņojums, kurā iekļaujas šādas kvalitatīvi veiktas aptaujas rezultāti, parlamentā uz galda jānoliek jau pēc pusotra mēneša.
Galu galā VARAM ministrs Čudars vēl salīdzinoši nesen Administratīvi teritoriālās reformas tēmai veltītajā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, vēršoties pie pašvaldībām stingri noteica – valsts likumi esot jāievēro!
Lai saprastu, cik ļoti tas šoreiz sanāks pašai VARAM, visupirms vērsāmies pie SKDS, lai vaicātu: cik ilgā laikā šādas aptaujas parasti top? Kā arī: precīzi - cik ilgā laikā SKDS apņemas kvalitatīvi veikt šo konkrēto aptauju un piegādāt rezultātus?
SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš Jauns.lv rakstiski informēja: “Paredzams, ka šī darba izpilde ilgs kādus trīs mēnešus. Tas ir - līdz jūnija vidum.”
Ap to laiku vērsāmies arī visās Saeimas frakcijās, lai noskaidrotu, kāda būs deputātu rīcība, ja valdība uz parlamentu likumā nostiprinātajā termiņā neatnāks ar ziņojumu par konkrēto, būtisko reformu. Skaidru atbildi nedēļas laikā nesniedza neviena frakcija, “Latvija pirmajā vietā” jautājot – vai žurnālistiem ir pierādījumi, ka tā varētu notikt, bet “Apvienotajam sarakstam” apstiprinot, ka “jautājumi saņemti”.
Vērsāmies, protams, arī pie VARAM, jautājot: kādēļ šī gada 16. martā tika noslēgts līgums ar izpildes termiņu, kurš pārkāpj likumā atrunāto, pieļauto? Atbildi saņēmām vien pēc atgādinājumiem par šādu jautājumu uzdošanu.
“Ņemot vērā, ka būtiska daļa ziņojuma balstās ārējos pētījumos un datos, tā sagatavošanas termiņus ietekmēja ar pētījumu iepirkumu norisi saistīti apstākļi, tostarp papildu laiks, kas bija nepieciešams pretendentu izvērtēšanai un atbilstības pārbaudei starptautiskā iepirkuma ietvaros. Tāpat vairāku pētījumu rezultāti būs pieejami tikai maija beigās un jūlijā, kas ir būtiski, lai nodrošinātu pilnvērtīgu, datos balstītu un vispusīgu izvērtējumu,” teikts VARAM rakstiskā skaidrojumā par notiekošo.
“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija informē, ka, lai izpildītu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto uzdevumu - sagatavot un iesniegt Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, tostarp izvērtējumu par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, 2025. gada 9. oktobrī tika noslēgts līgums ar OECD par reģionālās pievilcības pieejas ieviešanu Latvijā. Tā ietvaros tiek veikts Latvijas reģionu un pašvaldību attīstības izvērtējums, analizējot ekonomiskos, sociālos un dzīves kvalitātes rādītājus un izstrādājot vienotu indikatoru sistēmu. Šie analītiskie materiāli un rekomendācijas kalpos par būtisku pamatu datos balstītai reģionālās attīstības plānošanai. Papildus tiek veikts izvērtējums par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi 2021.–2025. gada periodā, analizējot pašvaldību administratīvo un finanšu kapacitāti, publisko pakalpojumu pieejamību, attīstības centru tīkla funkcionalitāti un teritoriju attīstības tendences,” teikts ministrijas atbildē.
VARAM arī piemin, ka 2026. gada 16. martā noslēgts līgums ar SKDS par iedzīvotāju līdzdalības aptaujas veikšanu par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem.
“Aptaujas mērķis ir iegūt reprezentatīvu iedzīvotāju skatījumu uz reformas ietekmi, īpaši attiecībā uz dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un pašvaldību darbības efektivitāti. Aptauja aptvers visas pašvaldības, kuras skāra reforma. Ņemot vērā ziņojuma nozīmi turpmāku valdības un Saeimas lēmumu pieņemšanā par reģionālo attīstību, ministrija par prioritāti izvirza kvalitatīvu un pamatotu analīzi. Ministrija plāno ziņojumu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šā gada augustā, pēc kā tas tiks virzīts izskatīšanai Saeimā,” teikts atbildes beigās.
Acīgie pamanīs, ka atbilde uz jautājumu – kādēļ darbi rit tā, ka pagūt tos saskaņā ar valstī spēkā esošiem likumiem nav iespējams – pilnībā izpaliek un tā vietā tiek sarindota virkne ar dažādiem darbiem, netieši uzsverot to komplicētību un to, cik laikietilpīgi tie ir.
Beigās gan tiek skaidri pateikts – VARAM plānoja šo likumu neievērot, jo ziņojuma iesniegšana MK (vēl pat ne Saeimā) ir “plānota” vien šī gada augustā. Pats parlaments augustā būs atvaļinājumā, tādēļ tajā šis jautājums var tikt skatīts vien pēc vasaras brīvdienām.
VARAM ministrs Raimonds Čudars pēc profesijas ir jurists, ko viņš arī apliecināja, kad Bauskas un Preiļu novadi cēla trauksmi par ministrijas lēmumu attiecība uz teritoriālo plānojumu.
Arī ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir juriste. MK sēžu zālē virs ministru galvām ir uzraksts - "Viens likums, viena taisnība visiem". Pēdējās nedēļās, vērojot notikumus, pie sēžu galda sēdošie, šķiet, to ir piemirsuši.
