Liela daļa slimnīcu nespētu nodrošināt epidurālo anestēziju pēc grūtnieces pieprasījuma
Liela daļa jeb 43% slimnīcu personāla trūkuma dēļ nespētu nodrošināt epidurālo anestēziju pēc grūtnieces pieprasījuma, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Lelde Ģiga.
Komisijai skatot kolektīvo iesniegumu "Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju", Ģiga informēja, ka dzemdību palīdzību Latvijā nodrošina 17 iestādēs, kas Latvijai esot samērā daudz. Ārstniecības iestādēs veiktajā aptaujā secināts, ka 43% slimnīcu anesteziologu trūkuma dēļ nespētu nodrošināt epidurālo anestēziju pēc grūtnieces lūguma. Arī NVD statistika par 2020.gadā pieņemtajām dzemdībām liecina, ka, piemēram, Jēkabpils, Rēzeknes un Madonas slimnīcās epidurālā atsāpināšana nav pielietota ne reizi. Veiksmīgi atsāpināšanu pielieto Rīgā un Siguldā, stāstīja Ģiga.
Apkopojot slimnīcu sniegto informāciju, secināts, ka ar esošajiem resursiem gadā tajās varētu nodrošināt 4152 līdz 4500 epidurālo anestēziju. Šis skaits būtu nepietiekams, ja ņem vērā, ka 2020.gadā NVD apmaksājis aptuveni 17 000 dzemdību.
NVD aprēķinājis, ka katrai iestādei, lai nodrošinātu epidurālo atsāpināšanu pēc sievietes lūguma, nepieciešamas četrarpus anesteziologu slodzes, taču tik daudz speciālistu nav pieejams, īpaši reģionos. Savukārt no valsts pakalpojuma apmaksai būtu nepieciešami 1 084 556 eiro gadā.
Savukārt profesore, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga sēdē atzina, ka atsāpināšanas pieejamības paplašināšana varētu samazināt ķeizargriezienu skaitu, kas Latvijā ir augsts.
"Es domāju, ka normāla atsāpināšanas pieejamība ir normālas mūsdienu dzemdniecības sastāvdaļa un atsāpināšanai ir jābūt pieejamai," sacīja speciāliste, piebilstot, ka katru gadu tiek paplašināts arī medicīnisko indikāciju saraksts epidurālās anestēzijas veikšanai.
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa sacīja, ka ginekologu saime ļoti skaidri redz pienesumu no anestēzijas. Taču trūkst gan speciālistu, gan valsts atbalsta.
Iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija. Vienlaikus arī organizācijas prezidente Iveta Golubovska atzina, ka anesteziologu trūkums ir acīmredzams un katastrofāls.
Finanšu ministrijā pieļauj, ka līdzekļus epidurālās anestēzijas nodrošināšanai šogad varētu pārdalīt no summas, kas netiks izlietota Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisei. Ar aicinājumu piešķirt līdzekļus komisija lēma vērsties pie Ministru prezidenta.
Tāpat no svētkiem neizlietotiem līdzekļiem plānots lūgt atbalstu valsts apmaksātiem pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Iepriekš arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas diskusijās saistībā ar rosinājumu par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju tika norādīts uz anesteziologu trūkumu, kas varētu apgrūtināt šādas procedūras paredzēšanu visos gadījumos arī reģionos.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve komisijas sēdē pieļāva iespēju, ka 2022.gada budžetā varētu šai vajadzībām prasīt no valsts budžeta piešķirt nepieciešamo finansējumu, kas pēc neoficiāla, "rupja" rēķina varētu būt pusotrs miljons eiro.
Iniciatīvas pārstāve Simona Dilāne norāda, ka jebkurai sievietei, kura dzemdē, būtu jābūt pieejamai dzemdību sāpju remdēšanas iespējai par velti, taču pašlaik izvēle taisīt epidurālo anestēziju ir tikai tām sievietēm, kurām tam ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu. "Tāpēc epidurālajai anestēzijai ir jābūt valsts apmaksātam pakalpojumam," uzsvērts iniciatīvā.
Idejas aprakstā akcentēts, ka eksperti atzīst, ka ilgstošas dzemdību sāpes var radīt pacientes veselības problēmas un skābekļa trūkumu bērnam. Lielai daļai sieviešu kontrakciju sāpes ir ļoti spēcīgas un rada sarežģījumus dzemdību procesā, jo tiek patērēts daudz spēka.
Dilāne skaidroja, ka dzemdību nami sāpju mazināšanai piedāvā epidurālo anestēziju, taču ne visas sievietes šo pakalpojumu var atļauties, jo summa uz Latvijas minimālās algas fona ir gana augsta.
"Piemēram, Rīgas Dzemdību namā šis pakalpojums maksā 285 eiro. Arī Jūrmalas dzemdību namā pakalpojumam ir tāda pati cena. Sievietei tomēr būtu jābūt brīvai izvēlei, veikt vai neveikt epidurālo anestēziju augstu sāpju gadījumā. Ja sieviete nolemj, ka viņai šī anestēzija ir nepieciešama, šim pakalpojumam vajadzētu būt valsts apmaksātam," pausts iniciatīvā.
