Nepatīkamā "apakšīrniece" - piena sēnīte

Piena sēnīte jeb vulvovaginālā kandidoze ir infekcija ar senu vēsturi, ko pazina jau Hipokrata laikā, sākotnēji uzskatot, ka šī slimība skar tikai vienkāršos ļaudis. Tomēr šis pieņēmums bija maldīgs, un tika konstatēts, ka piena sēnīte nebūt nešķiro ļaudis pēc statusa sabiedrībā un ir sastopama arī dižciltīgo kārtā. Šodien, kad pieejamas mūsdienīgas diagnostikas metodes, epidemiologi norāda, ka 75% sieviešu dzīves laikā ar piena sēnītes infekciju saslimst vismaz vienu vai divas reizes. Un tas nav nekas neparasts, jo piena sēnīte – Candida – ir katra vesela cilvēka mutes, maksts un resnās zarnas mikroflorā. Līdz ar organisma aizsargspēju mazināšanos Candida maina mikrofloras pH līmeni un kļūst par traucējošu un nepatīkamu slimību. Tā izpaužas ar niezi dzimumorgānu rajonā un baltiem biezpienveidīgiem izdalījumiem no maksts.

Provocējošie riska faktori

Ļoti bieži kandidoze parādās pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, jo šie medikamenti nogalina ne tikai „sliktās”, bet arī „labās” baktērijas. Šī infekcija var rasties arī tām sievietēm, kas pārlieku daudz lieto intīmās higiēnas produktus, smaržīgās paketes un vasarā laikus nenomaina slapjo peldkostīmu, kā arī ikdienā velk sintētisku un ciešu apakšveļu. Piena sēnīte bieži novērojama grūtniecēm un arī sievietēm, kas lieto hormonālo kontracepciju, kā arī menstruāciju cikla pēdējā dienā, kad maksts vide kļūst sārmaina. Šai slimībai var būt arī citi provocējoši faktori, piemēram, nosliece uz alerģiju, paaugstināts stresa līmenis, trankvilizatoru un miega līdzekļu lietošana, sezonas maiņas, kad organisms ir novājināts un nespēj pareizi reaģēt uz mikrobu sastāva izmaiņām. Vēl viena būtiska riska faktoru grupa ir hroniskas blakusslimības – HIV un cukura diabēts. Piemēram, ja pacientam ir cukura diabēts vai arī aizdomas par prediabētu, tad piena sēnīti var novērot biežāk. Arī dažādas kļūdainas diētas, ar kurām bieži aizraujas sievietes, veicina šo problēmu. Un, protams, arī dzimumpartneru maiņa, kas mūsdienās nav retums, var saasināt piena sēnītes infekciju.

No tautas metodēm līdz mūsdienu farmācijai

Izsenis piena sēnītes ārstēšanai izmantots ozolu mizu novārījums, kas palīdz novērst niezi, mazina biezpienveida izdalījumus un maksts iekaisuma simptomus. Apmazgājot dzimumorgānus, var izmantot arī dzeramās sodas šķīdumu, kas maina pH līmeni makstī. Ir dzirdēts, ka sievietes lieto arī kefīra, bezpiedevu lakto un tējas koka eļļas tamponus, kā arī badojas un dzer zāļu tējas. Šādus tautas medicīnas padomus piena sēnītes ārstēšanai arī šodien var atrast dažādos interneta forumos. Nevar teikt, ka tie būtu nepareizi vai ļoti kaitīgi. Tomēr jāatceras, ka metode, kas palīdz vienam, var nebūt derīga citam, un nebūtu vēlams ar šiem padomiem dalīties, jo tie var palīdzēt, bet var situāciju arī pasliktināt. Tāpēc farmaceiti balstās uz pierādījumos balstītu informāciju. Protams, ka viss ir atkarīgs no slimību izraisošajiem cēloņiem, intensitātes un sūdzību ilguma. Iespējams, ka slimības sākuma stadijā, ja sūdzības nav stipras, tad tautas līdzekļi var palīdzēt un neprovocē tālāku slimības attīstību. Ir padomi, kas pilnīgi noteikti der arī mūsdienās. Piemēram, atteikšanās no cukura un baltajiem miltiem uzturā. Ja slimības izpausmes nemazinās, tautas līdzekļi vairs nelīdzēs. Pašlaik ir pieejams bezrecepšu medikamentu klāsts, un iespēju robežās var konsultēties ar ginekologu, jo pastāv iespēja, ka tā var būt arī cita slimība, ko var noteikt tikai ginekologs, veicot analīzes.

Akūtas vaginālās kandidozes terapijai farmaceits var ieteikt lokāli lietojamos pretsēnīšu līdzekļus – fentikonazols, klotrimazols u.c. Jāatzīmē, ka fentikonazolam salīdzinot ar klotrimazolu ir plašāks darbības spektrs, ņemot vērā to, ka tam piemīt ne tikai augsta pretsēnīšu aktivitāte, bet konstatēta arī antibakteriālā iedarbība. Līdz ar to farmaceitiskās konsultācijas laikā, iegūstot informāciju par iepriekšējo pretsēnīšu līdzekļu lietošanas pieredzi un novēroto efektu, var ieteikt kādu līdz šim nelietotu preparātu, atgādinot par pareizu terapijas režīmu. Iegādāties te.

Pašārstēšanās kļūdas

Ir situācijas, kad pacientes vulvovaginālās kandidozes simptomus kļūdaini jauc ar citu maksts infekciju – bakteriālo vaginozi, jo arī šai slimībai raksturīga nieze dzimumorgānu apvidū un izdalījumi, kas pēc struktūras un aromāta ir atšķirīgi. Tāpēc farmaceitiskajā praksē mēs sievietēm uzdodam papildu jautājumus, jo bakteriālās vaginozes gadījumā izdalījumi ir dzeltenīgi pelēcīgi un ūdeņaini. Jāņem vērā, ka sūdzības par izdalījumu smaržu arī var būt subjektīvas un atšķirīgi interpretētas. Bakteriālās vaginozes gadījumā ir nepieciešama cita terapija un tie medikamenti, kas palīdz vulvovaginālās kandidozes gadījumā, nepalīdzēs.

Kā ārstēt piena sēnīti

Ja piemeklējusi kandidoze, tad tā noteikti ir jāārstē, lietojot pretsēnīšu medikamentus, ko aptiekās var iegādāties gan bez receptes, gan ar recepti. Bezrecepšu zāles var līdzēt vieglākas slimības formas gadījumā, kur izraisītājs ir skaidrs. Visbiežāk ārstēšanā lieto vaginālās kapsulas, lodītes vai krēmus. Ja sūdzības pēc šo medikamentu lietošanas saglabājas, tad noteikti jādodas pie ārsta un iespējams, ka  speciālists turpmākai ārstēšanai ieteiks perorālu medikamentu formu. Piena sēnīti nevar atstāt bez atbilstošas terapijas un domāt, ka pāris dienu laikā tā pāries. Neārstēta slimība maina maksts pH līmeni, un tur var iekļūt arī citu veidu baktērijas, un rodas iespēja saslimt ar vēl kādu slimību. Arī grūtniecības laikā pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo piena sēnīte var apdraudēt grūtniecības procesa norisi. Protams, katrs gadījums jāizvērtē individuāli, jo apmēram 5% pacientu ir hroniskas piena sēnes nēsātāji, kuriem šī forma ir diezgan pastāvīga un saasinājuma periodi mijas ar miera periodiem. Šādos gadījumos sieviete jau ir izglītota un zina, kā būtu jārīkojas. Jārūpējas par intīmo higiēnu un jākontrolē visi provocējošie apstākļi, lai hroniskās formas saasinājumus padarītu retākus. Iegādāties te.

Slimo arī vīrieši

Jāņem vērā, ka piena sēnīte nav tikai sieviešu slimība, ar to slimo arī bērni un vīrieši. Lai arī piena sēnīte nav seksuāli transmisīva slimība, tomēr dzimumceļā partneri to var nodot viens otram. Bieži ir tā, ka sieviete it kā tiek galā ar problēmu, bet vīrietis  dzimumceļā pārnes piena sēnītes sporas, un viss process sākas no gala. Tāpēc ir jāizslēdz partnera loma slimības attīstībā un nepieciešamības gadījumā jāārtstējas.  Arī vīriešiem ir  pieejami bezrecepšu medikamenti krēmu veidā. Visiem, kas saskaras ar piena sēnītes gadījumiem, ieteiktu pavērot sevi, lai saprastu, kas ir šīs slimības iemesls. Iespējams, jāmaina uztura paradumi, jāveic asins analīzes un kopā ar ārstu jāmeklē labākais un efektīvākais ārstēšanas veids.

Plašāku informāciju lasi www.tikaisievietem.lv

LOMEXIN ir ērti lietojams bezrecepšu medikaments, kas ārstē vietēju vulvovaginālu kandozi jeb piena sēnīti. Aptiekā ir pieejamas:

LOMEXIN 200 mg mīkstās vaginālās kapsulas (iepakojumā 3 kapsulas); Iegādāties te
LOMEXIN 600 mg mīkstās vaginālās kapsulas, (iepakojumā 1 kapsula). Iegādāties te

Aktīvā viela, stiprums. Katrā maksts kapsulā ir 200 mg vai 600 mg fentikonazola nitrāta. Indikācijas. Vietēja vulvovagināla kandidoze. Lietošanas veids un deva. Viena 200 mg vaginālā kapsula jāievieto dziļi makstī vienu reizi dienā (vakarā pirms gulētiešanas) trīs dienas pēc kārtas vai viena 600 mg vaginālā kapsula – vakarā pirms gulētiešanas, kā vienreizēja deva. Ja simptomi saglabājas, otro lietošanas reizi var atkārtot pēc trīs dienām. Lomexin nav ieteicams bērniem līdz 16 gadu vecumam. Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret fentikonozola nitrātu vai jebkuru no palīgvielām. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā. Zāles satur parahidroksibenzoātus, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas), tādā gadījumā ārstēšana jāpārtrauc. Vaginālās kapsulas nedrīkst lietot vienlaicīgi ar barjerkontraceptīvajiem līdzekļiem. LOMEXIN grūtniecības laikā jālieto ārsta uzraudzībā. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Kapsulas sastāvā ietilpstošās taukainās palīgvielas un eļļas var sabojāt lateksa kontracepcijas līdzekļus. Blakusparādības. Ļoti reti: vulvovagināla pārejoša dedzinoša sajūta, ādas eritēma, izsitumi, nieze. Biežums nav zināms: paaugstināta jutība aplikācijas vietā.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks: Recordati Industria Chimica e Farmaceutica S.p.A., Via Civitali, 1 – 20148 Milan, Itālija

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Reklāmas devējs: Recordati Polska Sp. z o.o.
Reklāma izstrādāta 10.02.2021
Reklāmas Nr. RE_LV_LO_2021_95

Reklāmas raksts sadarbībā ar Recordati Polska