Maldīvijas dzelmē gājusi bojā piecu itāļu nirēju grupa, tostarp profesore ar meitu
Pieci itāļu nirēji gājuši bojā Indijas okeāna salu valstiņā Maldīvijā, pētot zemūdens alas.
Negadījums noticis ceturtdien, kad nirēji pie Vaavu atola devās izpētīt zemūdens alas apmēram 50 metru dziļumā un neatgriezās.
Bojāgājušo skaitā ir Dženovas universitātes jūras bioloģijas profesore Monika Montefalkone un viņas 20 gadus vecā meita, kā arī trīs citi pētnieki — jahtas kapteinis Džanluka Benedeti bija niršanas instruktors, Federiko Gvaltjēri rakstīja disertāciju par Maldīvijas atoliem, bet Muriela Odenino darbojās jūras dabas aizsardzības jomā.
Nirēju komanda ar jahtu “Duke of York” ceturtdienas rītā devās uz vienu no Maldīvijas vispopulārākajām niršanas vietām. Jahtas komanda sacēla trauksmi, kad pēc ilgāka laika neviens no viņiem tā arī neuzpeldēja.
Policija paziņoja, ka laikapstākļi tobrīd bija sarežģīti, un tika izsludināts dzeltenais brīdinājums pasažieru un zvejas laivām.
Maldīvijas armija paziņoja, ka viens bojāgājušais atrasts alā aptuveni 60 metru dziļumā un, domājams, ka pārējie atrodas turpat. Medijos vēsta, ka atrastā, visticamāk, ir profesore Montefalkone. Uz traģēdijas vietu nosūtīti nirēji ar speciālu aprīkojumu, meklēšanas operācija aprakstīta kā ļoti riskanta. Parastas atpūtas niršanas dziļums Maldīvijā ir apmēram divas reizes mazāks.
Pagaidām nav skaidrs, kas varētu būt nelaimes cēlonis. Eksperti norāda, ka iespējamie faktori varētu būt skābekļa toksiskums un panika. Veronas Universitātes slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Klaudio Mičeleto ceturtdien izteicās Itālijas izdevumam “Adnkronos”, ka “iespējams, ka kaut slikts notika ar baloniem”, tā kā gājuši bojā visi ekspedīcijas locekļi. “Nāve no skābekļa toksiskuma jeb hiperoksijas ir viens no dramatiskākajiem nāves gadījumiem, kas var notikt niršanas laikā – tās ir briesmīgas beigas,” viņa teikto citē “The New York Post”.
Nirēji parasti elpo balonos saspiestu gaisu, kas sastāv no 21% skābekļa un 79% slāpekļa, bet dažkārt var izmantot arī nitroksu, kuram ir augstāks skābekļa saturs. Tas palīdz pagarināt zem ūdens pavadīto laiku, taču gāzes ar augstāku skābekļa koncentrāciju ieelpošana var kļūt nāvējoša. “Kad ieelpo pārāk augstu skābekļa koncentrāciju, gāze kļūst ķermenim toksiska,” uzsvēra Mičeleto. “Niršanas laikā rodas reibonis, sāpes, apziņas izmaiņas un dezorientācija, padarot neiespējamu izpeldēšanu virspusē.”
Savukārt Itālijas Zemūdens un hiperbāriskās medicīnas biedrības prezidents Alfonso Bolognini norādīja, nirēju nāvi varēja veicināt arī panika. “50 metu dziļā alā dziļumā pietiek ar nirēja kādu problēmu vai panikas lēkmi,” viņš sacīja. “Satrauktu kustību rezultātā ūdens kļūst duļķains un var pasliktināt redzamību,” tādējādi izraisot “nāvējošas kļūdas.”
Maldīvijas varas iestādes notikušo nodēvējušas par briesmīgāko niršanas negadījumu valsts vēsturē. Kaut gan nāves gadījumi niršanas un snorkelēšanas laikā Maldīvijā nav bieži, pēdējā laikā bijuši vairāki letāli gadījumi. 2024. gada 27. decembrī snorkelēšanas laikā dzīvību zaudēja Japānas parlamenta deputāts Tošijuki Adači, bet 2025. gada 19. decembrī noslīka pieredzējusi britu nirēja, kuras vīrs, arī profesionāls nirējs, no bēdām pārdozēja alkoholu un piedzīvoja sirdslēkmi Maldīvijas galvaspilsētas Males lidostā, nomirstot piecas dienas pēc sievas nāves.
