Savākt pa visu pasauli visas SARS-CoV-2 daļiņas gan nav reāli, un Jeits norāda, ka aprēķini balstās uz hipotēzēm, tāpēc pret viņa aprēķiniem jāizturas piesardzīgi. Savu versiju viņš izklāstījis rakstā izdevumā "The Conversation".
Saskaņā ar statistikas vietni "Our World in Data", katru dienu ap pusmiljonu cilvēku saņem pozitīvu Covid-19 testu. Patiesībā šis skaits ir tuvāks trim miljoniem, ņemot vērā bezsimptomu nēsātājus un tos, kuri nevar vai negrib nodot analīzes, liecina statistikas modelis.
Matemātiķis aprēķināja vīrusa slodzi katram inficētajam. Uzskata, ka tā sasniedz maksimumu sestajā inficēšanās dienā un pēc tam samazinās. Izmantojot vēl nepublicētu pētījumu, kurā analizēti paraugi no inficētiem pērtiķiem, un saskaņojot tos ar cilvēka parametriem, Jeits maksimālo vīrusa slodzi novērtēja no viena līdz 100 miljardiem daļiņu uz cilvēku.
Jeits aprēķinājis, ka pasaulē vienlaikus pastāv apmēram divi kvintiljoni jaunā koronavīrusa daļiņu – šis skaitlis rakstāms ar 18 nullēm. Apmēram tikpat daudz uz Zemes ir smilšu graudiņu. Tomēr vīrusi ir daudzkārt sīkāki, to diametrs ir 80 līdz 120 nanometru (nanometrs ir miljardā daļa no metra), tūkstoš reižu tievāks par cilvēka matu.
Izmantojot sfērisko ķermeņu tilpuma aprēķinus, Jeits aplēsis, ka vīrusa daļiņas kopā aizņem 120 mililitru. Turklāt tās ir sfēriskas, tātad nav cieši sabīdāmas kopā kā klucīši, bet ir salīdzināmas ar apelsīniem, starp kuriem paliek brīva vieta – optimālajā izvietojumā 26% tukšas telpas.
Tādējādi gala aprēķins noved pie 160 mililitriem – viss SARS-CoV-2 vienkopus aizpilda mazāk par pusi limonādes bundžiņas. "Prātam neaptverami, ka visi satricinājumi pasaulē, viss šis skarbums, visas šīs nāves pēdējā gadā ir tikai daži malki visbriesmīgākās indes vēsturē," piebilst Jeits.
