PVO pārstāvis Latvijā: "Jārēķinās, ka mums vēl pietiekami ilgi būs jāsadzīvo ar šo vīrusu"

Viņš atgādināja, ka sākumā vakcīnu daudzums būs neliels. Latvijas gadījumā labākajā gadījumā tie būs 800 000 vakcīnu, kas tiks saņemtas nākamā gada laikā. Tādējādi vakcinēti tiktu nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Vienlaikus attīstības valstīs līdz nākošā gada beigām vakcinēti varētu būt ap 25% iedzīvotāju. "Un tas nav pietiekami, lai mēs varētu panākt tā saucamo pūļa imunitāti. Līdz ar to ir jārēķinās, ka mums vēl pietiekami ilgi būs jāsadzīvo ar šo vīrusu un jāievēro dažādi drošības pasākumi," atzina Mitenbergs.

Vaicāts, cik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, līdz tiktu panākta šī pūļa imunitāte, viņš atzina, ka tas patlaban nav pilnībā skaidrs. Speciālists skaidroja, ka šobrīd arī nav skaidrs, cik procenti iedzīvotāju būtu jāvakcinē, lai sasniegtu šo pūļa imunitāti - ir izskanējuši 60% līdz 70%. Tomēr ir virkne lietu, ka vēl nav zināmas, piemēram, vai vakcīna pasargās tikai no saslimšanas vai saslimšanas smaguma vai arī no vīrusa transmisijas, tāpat nav zināms, cik ilga būs šī aizsardzība, viņš stāstīja.

Mitenbergs intervijā norādīja arī to, ka ir svarīgi pret pandēmijas nogurdinātajiem cilvēkiem izturēties ar sapratni un atvieglot viņu grūtības. Viņš sacīja, ka Latvijā un citviet Eiropā ir vērojams pandēmijas nogurums, proti, cilvēki ir pārguruši no ierobežojumiem, turklāt tā ir dabiska reakcija uz ieilgušu krīzi.

Pēc viņa sacītā, šajos pandēmijas noguruma apstākļos ir būtiskas trīs lietas. Pirmkārt, pret pārgurušajiem cilvēkiem ir jāattiecas ar sapratni un jāmēģina šīs grūtības atvieglot, ko, viņaprāt, Latvijas valdība ar dažādiem kompensējošiem pasākumiem mēģina darīt.

Otrkārt, ļoti būtiski ir, lai sabiedrība tiktu iesaistīta lēmumu pieņemšanā.

Savukārt trešais būtiskais faktors ir tā sauktais kaitējuma mazināšanas princips, kura pamatā ir atziņa, ka kaut kādas uzvedības, iespējams, neizdosies pilnībā izmainīt, bet ir iespējams mazināt risku, kas ir saistīts ar tām, sacīja PVO pārstāvis. "Es nerunāju par ārkārtas situāciju, kad mums ir ļoti strikti viss jāievēro. Bet tad, kad mēs atgrieztos pie kaut kādas normālības, tad mēs arī varam domāt par iespēju dot cilvēkiem iespēju dzīvot kaut cik normālu dzīvi, bet mazināt riskus," viņš klāstīja.

Mitenbergs atzina, ka ir izstrādāti dažādi Covid-19 attīstības potenciālie modeļi. Piemēram Vašingtonas universitātes speciālisti lēš, ka gadījumā, ja valdības nedarbojas pietiekami aktīvi, Eiropa varētu zaudēt līdz 2,2 miljoniem iedzīvotāju. Viņš atgādināja, ka šobrīd Eiropa tuvojas pusmiljonam Covid-19 mirušo pacientu.

Viņš gan norādīja, ka pēdējās nedēļas Eiropā ir vērojams jauno Covid-19 gadījumu kritums. Lielā mērā tas esot saistīts ar lielajām Eiropas valstīm, kur tika ieviesti ļoti stingri ierobežojumi, un ir redzamas lejupejošas tendences.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā"  aizvadītajā nedēļā atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) aizvadītajā nedēļā saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer", kā arī farmācijas kompānijas "Moderna".

Rekomendāciju par "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par "Moderna" vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.