Infektologs: Milzīga efekta sejas masku masveida lietošanai sabiedrībā nav
Atsevišķu ārvalstu pieredze liecina, ka sejas masku masveida lietošanai nav milzīga efekta cīņā pret slimību izplatību, lai arī atsevišķās situācijās masku lietošanai plašākā sabiedrībā ir pamats, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Dumpis skaidroja, ka Latvijā maskas masveidā tiek lietotas, kad tiek pārkāpta divu metru distancēšanās robeža, tāpēc Veselības ministrija rekomendējusi maskas valkāt pilnīgi visiem mediķiem un pacientiem, kad tie kontaktējas ar medicīnas darbiniekiem.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ikdienā izlieto vairākus tūkstošus masku, lai radītu papildus barjeru starp personālu un pacientu. Patlaban maskas ir pietiekamā daudzumā un to kvalitāte atbilst nepieciešamajām prasībām, skaidroja Dumpis.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš vērtēja, ka Latvijās visvairāk iepirktās pirmā tipa maskas ir pilnīgi adekvātas to lietošanas mērķiem, tām ir atbilstoša uzbūve un tās ir izmantojamas konkrētām vajadzībām.
"Pirmā tipa maskas ir domātas pacientiem un tiem, kas neatrodas operāciju zālēs. Šādos apstākļos tas ir adekvāti," uzsvēra Vanadziņš un piebilda, ka šīs maskas var lietot tikai divas stundas jeb līdz brīdim, kad tās kļuvušas mitras.
Vaicāts par nepieciešamību maskas lietot daudz plašākām sabiedrības masām, Dumpis atbildēja, ka masku lietošana ārpus slimnīcām pēdējo mēnešu laikā ir būtisks speciālistu diskusiju objekts. Kopējais secinājums esot tāds, ka masveida lietošana ir ļoti atkarīga no epidēmiskās situācijas valstī. Piemēram, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā un ASV ir ļoti daudz slimnieku un ģimenēs kādam jāiet uz veikalu vai ielas, tāpēc šādā ekstrēmā epidēmiskā situācijā masku lietošana ir pamatota. Savukārt, ja iedzīvotāji ievēro divu metru distancēšanās principu, tad konkrētās vietās masku lietošanai neesot pamata.
Situācijās, kad divi metru distances ievērošana nav iespējama, piemēram, veikalos vai pārpildītā transportā, tad maskas varētu tikt lietotas, atzina Dumpis.
"Bet es vēlreiz precizēšu - [plaša masku lietošana] notiek daudz nopietnākā epidemioloģiskajā situācijā. Piemēram, Slovākijā pirms divām nedēļām ieviesa obligātu masku lietošanu. Slovākijas epidēmiskie rādītāji pirms masku ieviešanas bija labāki nekā Latvijā, bet (...) tāds milzīgs efekts, kā redzam no citu valstu piemēra, šai masku masveida lietošanai nav un diezin vai arī būs," uzsvēra Dumpis.
Vanadziņš arī norādīja, ka pētniecībā nav vienotas pārliecības par to, ka masku masveida lietošana dotu redzamu efektu.
Viņš norādīja, ka patreizējā situācijā Latvijā plašākai sabiedrībai būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons masku dienā. Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas iesaka pamatā masku lietošanu novirzīt veselības aprūpes, sociālās aprūpes un citās augstā riska zonās.
Vanadziņš uzsvēra, ka maskas ir vienreizējai lietošanai, tāpēc ir "šausmīgi piemēri, kad maska tiek iemīcīta kabatā, iemesta automašīnā uz krēsla un ar netīrām rokām tiek aiztikta". Šādā veidā inficēšanās riski ir lieli, turklāt arī PVO norādījusi, ka bīstama ir šāda "viltus drošības sajūta".
"Uzliekam kādu kabatā ieņurcītu masku jau sesto dienu pēc kārtas, uzskatām, ka esam pasargāti, distanci neievērojam un ejam uz ielas slimi," piebilda Vanadziņš.
Jau ziņots, ka, piemēram, Parīzes varasiestādes plāno izdalīt bez maksas pilsētas iedzīvotājiem aptuveni divus miljonus sejas masku.
Lai sekmētu jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanu, Parīzē līdz aprīļa beigām plānots izdalīt pusmiljonu atkārtoti izmantojamo sejas masku, bet līdz maija beigām visi parīzieši tiks pie bezmaksas sejas maskām, intervijā žurnālam "Journal du Dimanche" paziņojusi Parīzes mērs Anne Idalgo.
