Judina aprēķini par mediķu algām Saeimā izpelnās Viņķeles un nozares pārstāvju kritiku

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē visvairāk domstarpību radās, jo Judins apšaubīja ārstu noslogojuma leģitimitāti. Viņaprāt, nav gana kontroles pār ārstu reāli veikto darbu.

Lai gan primārais sēdes mērķis bija uzklausīt VM ieskatu mediķu atalgojuma jautājumā un līdztekus iepazīties ar pērnāgada un šī gada ministrijas prioritātēm, komisijas sēde tika sākta ar Judina izklāstu par viņa veiktajiem mediķu atalgojuma finansēšanas aprēķiniem.

Deputāta sniegto ieskatu tomēr asi kritizēja veselības ministre, kura norādīja uz viņa analīzē trūkstošajiem papildus slodžu aprēķiniem un jo īpaši kritizēja Judina izteikumu, ka ārsti, kas strādā no 400 līdz 500 stundām nedēļā nodarbojoties ar "krāpšanu".

Līdztekus arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) viceprezidente Ilze Ortveina mudināja deputātu apzināties pārslogoto ārstu ikdienu. Viņas uzsvēra dažādu ārstu grupu un māsu trūkumu valstī, kas ir viens no faktoriem, kurš noved ārstus pie nepieciešamības strādāt "abnormāli" garas maiņas.

Ortveina pauda atbalstu Viņķeles izteiktajiem pretargumentiem Judina analīzei. Asociācijas pārstāve uzsvēra, ka medicīnā strādājošo pārslodze un augstais darba stundu skaits ir novērojams arī reģionu slimnīcās. Savukārt māsu trūkums noved pie nepieciešamības strādāt papildu slodzes. "Jūsu pētījums nav nesis nekādu pienesumu," Judinam teica Ortveina.

Tikmēr deputāts Ivans Klementjevs (S) sēdē vairākkārt aizrādīja komisijas priekšsēdētājam Kasparam Ģirģenam (KPV LV) par noteiktās kārtības neievērošanu. Klementjevs atzīmēja, ka sēdei bija jāsākas ar VM prezentāciju, nevis ar Judina analīzes izklāstu.

Kā ziņots, izpētot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, Judins atzīmējis faktu, ka pastāv ārsti, kas strādā vidēji no 400 līdz 500 stundām mēnesī. Esot arī 30 ārsti, kuri strādā virs 400 stundām mēnesī.

Judinam neesot pilnīgas skaidrības par to, kādā veidā minētie medicīnas darbinieki ir spējīgi nostrādāt šādu daudzumu stundu. Viņa ieskatā, šāds nostrādāto stundu daudzums var norādīt gan uz darbinieku pārslodzi, gan problēmām strādājošo darba laika uzskaitē. Viņš arī norādīja uz Veselības inspekcijas kompetenci minētās situācijas pārskatīšanā.

Līdztekus, izpētot VID sniegtos datus, Judins secinājis, ka mediķu atalgojuma celšanai par 20% būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis VM prasītie 120 miljon eiro.

Judins apgalvoja, ka savos aprēķinos ir balstījies uz reālo nozarē strādājošo skaitu, nevis uz slodžu skaitu, kas noved pie tā, ka politiķa analīzē apskatītais personu skaits ir aptuveni 16 000.

Tomēr Veselības ministrijas ieskatā, Judina analīze ir nepilnīga, tāpēc ka tajā norādīta informācija tikai par ārstiem, māsām, vecmātēm, bet nav ņemtas vērā citu ārstniecības personu un arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļu vadītāju amatu grupas, kas būtiski palielina slodžu skaitu un kas jāiekļauj aprēķinos. 

Kopējais slodžu skaits, kam tiek rēķināts atalgojums valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ir 38 600, skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders.