Gada laikā ģimenes ārstu ne reizi nav apmeklējuši 20% iedzīvotāju

Vienu vai divas reizes gada laikā ģimenes ārstu apmeklējuši 40,3% iedzīvotāju, trīs līdz četras reizes - 22,8% iedzīvotāju, piecas līdz sešas reizes - 8,6%, septiņas līdz astoņas reizes - 2,9%, deviņas līdz desmit reizes - 2,4%, bet 11 un vairāk reizes pēdējā gada laikā ģimenes ārstu apmeklējuši 3,2% iedzīvotāju.

Pie ģimenes ārsta biežāk vēršas sievietes, jo gadā nevienu reizi ģimenes ārstu nav apmeklējuši 13,8% sieviešu un 26,5% vīriešu. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši ģimenes ārstu apmeklējušas trīs un vairāk reizes.

Reizi gadā iedzīvotāji var vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt profilaktisko apskati, kas reizi gadā ir bezmaksas pakalpojums. Šo iespēju pēdējā gada laikā izmantojuši 14,4% iedzīvotāju. Pirms gada līdz trim gadiem bezmaksas profilaktisko pārbaudi izmantojuši 11,1% iedzīvotāju, bet pirms vairāk nekā trim gadiem - 11,4% iedzīvotāju. Lielākā daļa jeb 63% iedzīvotāji šo iespēju nav izmantojuši nekad.

SPKC pētījuma dati rāda, ka retāk iedzīvotāji vēršas pie speciālistiem, jo gada laikā speciālistu nav apmeklējuši 39,9% iedzīvotāju. Vienu līdz divas reizes speciālistu apmeklējuši 34,9% iedzīvotāju, trīs līdz četras reizes - 14,9%, bet piecas un vairāk reizes speciālistu apmeklējuši 10,3% iedzīvotāju. Arī šajos datos saglabājas tendence sievietēm biežāk nekā vīriešiem vērsties pēc medicīniskas konsultācijas.

Lielākā daļa jeb 86,4% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nevienu reizi nav atradušies slimnīcā, specializētā klīnikā vai dienas stacionārā. Vienu līdz divas reizes šajās ārstniecības iestādēs bijis 12,1% iedzīvotāju, trīs līdz četras reizes - 0,9% iedzīvotāju, bet piecas un vairāk reizes slimnīcā bijuši 0,6% iedzīvotāju.

Neatliekamas medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) lielākā daļa jeb 92,7% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saukuši ne reizi. Vienu līdz divas reizes NMPD izsaukuši 6,6% iedzīvotāju, trīs līdz četras reizes - 0,5% iedzīvotāju, bet vairāk par piecām reizēm dienestu saukuši 0,2% iedzīvotāju.

SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.