Grūtniecība nav slimība! Atklāti par aizliegto pārtiku un to, ko tad īsti ēst, gaidot bērniņu

Iespējams, mūsdienu interneta ērā neskaidrību ir kļuvis vēl vairāk. Vienā mājaslapā raksta vienu, citā – pavisam ko citu. Kāds ārsts grūtniecei iesaka samazināt visu veidu cukura uzņemšanu (neēst arī augļus), savukārt cits tos atļauj. 
Piedāvājam ieskatu par grūtnieču uzturu kopumā un atsevišķiem produktiem, par kuriem nebeidzas diskusijas “ēst vai neēst”? 

Atgriežamies pie pamatiem!

Grūtniecība nav slimība, bet gan normāls stāvoklis, tāpēc nav nepieciešams ievērot kādu īpašu diētu. Tomēr, izlasot šādu apgalvojumu, to var pārprast. Ir grūtnieces, kas uzturam nepievērš nekādu uzmanību, kā ēda pirms grūtniecības, tā ēd grūtniecības laikā. Tas būtu pilnībā pieņemami, ja pirms grūtniecības ievēroti veselīga uztura pamatprincipi. Ja līdz grūtniecībai ēsts neveselīgs, uzturvielām nabadzīgs uzturs un šādi ieradumi tiek turpināti, tad gan māmiņas, gan bērna veselībai pastāv dažādi riski.

Uztura pamatā gan grūtniecības laikā, tāpat kā jebkurā citā dzīves posmā, būtu jābūt dabīgiem, iespējami mazāk rafinētiem un pilnvērtīgiem produktiem. 

Iekļaujiet ikdienas ēdienkartē šādus produktus:

• Dārzeņus, ogas un augļus. Tie nodrošinās vitamīnus, minerālvielas, antioksidantus un citus vērtīgus savienojumus, kā arī šķiedrvielas, kas palīdzēs novērst aizcietējumus, tipisku parādību grūtniecības laikā. 

! Ogas un augļus drīkst un vajag ēst, tikai pēc iespējas izvēlēties tādus, kas nav apstrādāti ar pesticīdiem. Un – visu ar mēru! Kilogramiem nav labi ēst arī dabīgus produktus.

• Pilngraudu produktus un cieti saturošus produktus. Piemēram, griķi, rupjmaize, kartupeļi – tie visi sniegs enerģiju un apgādās organismu ar nepieciešamajām uzturvielām.
• Olbaltumvielu produktus. Olas, piena produkti, pākšaugi, gaļa, zivis un rieksti ir svarīgi olbaltumvielu avoti. Nav katru dienu noteikti jāēd gaļa, bet ikdienas uzturā ir jābūt olbaltumvielas saturošiem produktiem.
• Ūdeni. Slāpes primāri būtu jāveldzē ar ūdeni, nevis tējām vai sulām, lai nodrošinātu optimālu hidratāciju bez papildu cukuru un citu savienojumu uzņemšanas (piemēram, bez kofeīna).

! Cik vien iespējams, izvēlieties bioloģiski audzētus produktus vai tādus, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi.

Kam nevajadzētu būt ikdienas uzturā:

• Rafinētiem produktiem (piemēram, balto miltu izstrādājumiem).
• Rūpnieciski ražotiem saldumiem (piemēram, šokolādes batoniņiem, konfektēm), kam nav pievienotās vērtības, proti, kam nav vērtīga uzturvielu satura.
• Produktiem ar augstu sāls saturu (čipsiem, sāļiem riekstiņiem, desām u. c.), lai neveicinātu ūdens aizturi.
• Saldinātiem dzērieniem.
• Ātrajām uzkodām.
• Aizliegtajiem produktiem.

Nevajadzētu – tas nenozīmē, ka šos produktus vispār nedrīkst ēst. Tos noteikti nevajadzētu ēst daudz un katru dienu (un arī – ne katru otro dienu). 

It kā aizliegtie produkti:

Ir ļoti daudz produktu, no kuriem grūtniecēm iesaka izvairīties. Patiesībā daļu no šiem produktiem neiesaka lietot ikdienas uzturā nevienam, taču grūtniecēm, kas tos ēd, var būt smagākas sekas.

• Siers ar pelējumu

Noteikti dzirdēts, ka siers ar pelējumu nav vēlams, jo kurš tad nezina, ka pelējums ir slikts. Patiesībā ne par pelējumu ir satraukums un runa nav tikai par sieru ar redzamu pelējumu. Zem lupas ir jāliek visi mīkstie sieri (piemēram, fetas siers), kas gatavoti no nepasterizēta piena. Tieši nepasterizēts piens ir riska faktors, jo no tā gatavotajos produktos var slēpties baktērijas Listeria monocytogenes. Listērijas var izraisīt dažādas komplikācijas, arī spontāno abortu. Tiesa, inficēšanās ar listērijām notiek salīdzinoši reti, jo mūsdienās lielākā daļa sieru tiek gatavoti no pasterizēta piena. Tāpēc, ja vēlaties apēst veikalā nopērkamu kamambēru, droši to dariet. Cietos sierus var ēst pavisam droši, jo tajos ir daudz mazāks ūdens saturs, kas padara tos baktērijām mazāk pievilcīgus.

• Svaigas olas

Gogel mogel (sakulti olu dzeltenumi ar cukuru), mājas saldējums, paštaisīta Cēzara salātu mērce, majonēze un citi ēdieni, kam pievienotas svaigas olas, nav ieteicami, jo tur var būt ieperinājušās citas baktērijas – salmonellas. Salmonelozei raksturīga stipra vemšana, vēdera krampji un caureja, kas mazuli, visticamāk, neskars, taču pamatīgi novājinās grūtnieci.

• Nepasterizēti piena produkti

Tāpat kā mīkstie sieri, arī svaigs piens un nepasterizēti piena produkti kā mājās gatavots kefīrs un jogurts var slēpt listērijas.

• Nemazgāti dārzeņi

Grūtniecēm iesaka neēst nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus. Augsnes daļiņas, kas palikušas, piemēram, uz nenomazgāta burkāna, var būt inficētas ar toksoplazmām, kuras apēdot var inficēties. Toksoplazmozi izraisa parazīts Toxoplasma gondii, kas pēc bērna piedzimšanas var tam radīt redzes, dzirdes un uztveres traucējumus.

Ne vienmēr augsne ir inficēta ar toksoplazmām, tāpēc, ja ir pārliecība par savu piemājas dārziņu, gurķus var ēst arī, tikko plūktus no dobes. Taču tirgū pirktus dārzeņus labāk nomazgāt.

• Alkohols

No alkohola iesaka atturēties visā grūtniecības laikā, jo neesot tāda alkohola daudzuma, kas būtu drošs auglim.

• Kafija

Alkohols un kafija tiek uzlūkoti vienādi, taču tas nav pareizi. Izdzert glāzi alus vai krūzi kafijas dienā nav gluži viens un tas pats. Liels kofeīna daudzums tiek saistīts ar spontānā aborta risku, taču uzņemt līdz 200 mg kofeīna dienā ir atļauts. Nevajadzētu censties noteikti šo normu izpildīt, bet, ja šķiet neiespējami dzīvot bez kafijas, krūze dienā nekādu ļaunumu nenodarīs.

• Termiski neapstrādāti dzīvnieku valsts produkti

Nepietiekami cepta gaļa un svaigi jūras produkti ir potenciāls koliformo baktēriju, toksoplazmu un salmonellu avots, kas saindēšanās gadījumā var kaitēt gan grūtnieces, gan mazuļa veselībai. Mūsdienās pārtikas kontrole gan ir diezgan stingra, tāpēc, ja iegādājas produktus no drošiem avotiem, nevis Taizemē no ielu tirgotājiem, risks saindēties ir minimāls.

Likteni izaicināt noteikti nevajadzētu, katru dienu ēdot svaigas lašmaizes, tartaru un pusjēlu steiku, bet, ja ļoti sakārojas suši vai laša tartaru, drīkst savu kāri apmierināt. Galvenais – pievērst uzmanību produkta kvalitātei un tam, vai ir ievērotas visas higiēnas prasības.

• Lielās zivis

Haizivs, zobenzivs, tintes zivs un karaliskā skumbrija ir zivis, ko grūtniecēm parasti neiesaka, jo to sastāvā ir salīdzinoši daudz dzīvsudraba. Tas iejaucas normālā augļa smadzeņu un nervu sistēmas attīstībā. Tiesa, šīs zivis mūsu uzturā nav pārāk iecienītas. 

Arī citas zivis, piemēram, tuncis un lasis, satur smagos metālus, taču nelielās devās tās riskus neradīs. Patiesībā zivis ir pat vēlamas grūtnieču uzturā, jo, salīdzinot zivju ēdājas ar neēdājām, lielāki veselības ieguvumi ir tām, kuras zivis ēd. 

• Aknas

Aknas satur daudz A vitamīna, tāpēc grūtniecēm neiesaka ēst aknu pastēti, aknu plācenīšus, stroganovu un citus aknu ēdienus. Palielināts A vitamīna daudzums var kaitēt mazulim. Taču viss ir atkarīgs no daudzuma – viena pastētes maizīte neko sliktu bērnam nenodarīs. 

• Dīgsti

Kas to būtu domājis, ka veselīgie dīgsti un kreses grūtniecei ir potenciāli bīstami produkti? Tas ir tādēļ, ka dīgstu sēkliņās nemanītas var iedzīvoties baktērijas. Arī tad, ja dīgstus noskalo, daļa baktēriju var saglabāties uz produkta.

Ja dīgsti tiek termiski apstrādāti, tad tos var droši ēst. Savukārt svaigā veidā labāk būtu ieteicams mieloties ar kresītēm jeb zaļajām dīgstu daļām, un pirms ēšanas tās noskalot.

Māmiņa – vegāne

Mūsdienās vegāns dzīvesveids ir diezgan izplatīts, tāpēc arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad topošā māmiņa nelieto uzturā dzīvnieku valsts produktus. Vai tas ir droši? Jāteic, tas ir atkarīgs no tā, kā sieviete iemācījusies veidot savu ikdienas ēdienkarti un vai papildus lieto uztura bagātinātājus. Jā, šis noteikti ir gadījums, kad bez uztura bagātinātājiem neiztikt.

Papildus būtu jāuzņem B12, D vitamīns (tumšajā gada laikā), kā arī Omega 3 taukskābes no aļģēm (DHS formā). Iespējams, nepieciešams papildus uzņemt dzelzi. Vegānā uzturā ir daudz folskābi saturošu produktu – zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi un citi produkti –, taču, lai lieki neriskētu, pirmo grūtniecības mēnešu laikā papildus vajadzētu lietot arī folskābi (vai iekļaut uzturā ar folskābi bagātinātus pārtikas produktus).

Vēl grūtniecei, kas ievēro vegānu dzīvesveidu, jāseko līdzi kalcija daudzumam uzturā, kas kopā ar D vitamīnu ir nepieciešams bērna kaulu un zobu attīstībai. Arī jods ir būtisks bērna attīstībai, un to var uzņemt, ēdot jūraszāles/aļģes, kartupeļus ar visu mizu, dzērvenes, bioloģiskus piena produktus un augu valsts produktus, ja augsnē ir bijis pietiekami daudz joda. Viena no iespējām – lietot jodēto sāli.

Kāda ir uztura bagātinātāju loma?

Ieejot aptiekā, jebkurš nezinātājs (un patiesībā arī zinātājs) var pamatīgi apmulst no grūtniecēm piedāvāto uztura bagātinātāju klāsta. Arī ārsti drošs paliek nedrošs bieži iesaka lietot papildu vitamīnus un minerālvielas Multivitamīnu kompleksi ne vienmēr ir nepieciešami.

Ņemsim par piemēru sievieti, kas seko līdzi savam uzturam, ik dienas dažādo ēdienkarti, un tajā ir daudz augu valsts produktu. Uzturā tiek lietotas gan zivis, gan gaļa, gan piena produkti. Ir vasara, un ēdienkartē pārsvarā dominē vietējie produkti, kas audzēti bez pesticīdiem. Vai šādā gadījumā būtu jālieto multivitamīnu un minerālvielu komplekss? Nav absolūti nekādas nepieciešamības! Ja, nododot asinsanalīzes, tiek atklāta dzelzs vai kādas citas uzturvielas nepietiekamība, trūkstošā uzturviela jāuzņem papildus, bet noteikti tas ir jādara, konsultējoties ar savu ārstu vai uztura speciālistu.

Ir divi uztura bagātinātāji, kurus iesaku lietot grūtniecēm. Grūtniecības pirmajos mēnešos (vēl labāk, ja to sāk darīt jau pirms grūtniecības) papildus vajadzētu uzņemt folskābi, un visas grūtniecības laikā lietot kvalitatīvu zivju eļļas preparātu (labāk šķidrā veidā). Ja uzturā ir daudz augu valsts produktu, ar folskābes daudzumu problēmām nevajadzētu būt, taču tās nepietiekamības sekas ir pārāk bīstamas (nopietni augļa attīstības traucējumi), lai riskētu.

Arī zivju eļļa nodrošinās normālu augļa attīstību un pozitīvi iespaidos arī mātes veselību. Bez zivju eļļas var iztikt, taču pētījumi liek domāt, ka Omega 3 taukskābju papildu iekļaušana uzturā var nākt par labu.

Un vēl der pārbaudīt D vitamīna līmeni. Vasarā D vitamīna līmeni visvieglāk ir optimizēt, uzturoties saulītē, bet tumšajā gada laikā var būt vajadzība pēc D vitamīna pilieniem.

Secinājums? Ja uzturs ir daudzveidīgs, tajā ir tīri un dabīgi produkti, pēc vitamīnu un minerālvielu kompleksiem vajadzības nav. Taču atsevišķi vitamīni, minerālvielas vai taukskābes gan var būt nepieciešamas.

Kā ar svara pieaugumu?

Grūtniecības laikā ir jāēd par diviem, bet ne produktu daudzuma un kaloriju ziņā. Ir gudri jāsabalansē uzturs, lai gan grūtniecei, gan mazulim pietiekamā daudzumā tiktu piegādāti vitamīni un minerālvielas. Nesabalansēta ēdienkarte un uztura pārmērības var radīt pārāk lielu svara pieaugumu, un tad pieaugs veselības riski gan pašai grūtniecei, gan gaidāmajam mazulim. 

Noteikti grūtniecības laikā nevajag aizrauties ar cukurotiem produktiem, bet aizstāt saldumus ar ogām un augļiem. Visi cukuru avoti nav vienādi, tāpēc priekšroka jādod saldai garšai ar pievienoto uzturvērtību, kā tas ir, piemēram, ēdot svaigus un žāvētus augļus.

Ja ārsts iesaka samazināt saldumus, arī augļus vai atteikties no trekniem produktiem, lūdzu, apmeklējiet uztura speciālistu, citādi, iespējams, lieki sarežģīsiet dzīvi un neuzņemsiet vērtīgas uzturvielas.

! Ļoti palielināts svars var būt viens no iemesliem, kāpēc neizdodas tikt pie bērniņa. Tāpat šāds svars ir riska faktors dzemdību komplikācijām. Pirms grūtniecības ir ļoti vēlams normalizēt svaru.

Rezumēsim! Grūtniecības laikā ir jāēd daudzveidīgs uzturs un īpaša diēta nav jāievēro, vienīgi jāpievērš pastiprināta uzmanība produktu kvalitātei un higiēnai. Gan topošajai māmiņai, gan bērna tēvam ir jāsāk domāt par savu uzturu jau pirms bērna ieņemšanas, lai augļa pirmajās attīstības nedēļās tam nekā netrūktu un arī topošās māmiņas veselība neciestu.