Andris Ērglis saviļņots, ka dēls dzied kopkorī aiz viņa

Kā noskaidrojis žurnāls "Kas Jauns", Mārtiņš Ērglis jau divus gadus dzied Liepājas mūzikas skolas zēnu korī. “Šajā pavasarī, kad vajadzēja piedalīties svētku atlases skatē, dēla koris ieguva pirmās pakāpes diplomu,” stāsta Andris Ērglis, kurš pats svētku noslēguma koncertā "Te-aust" piedalījās kā viena no lielajām zvaigznēm. Viņš bija ļoti saviļņots. “Manu sirdi sildīja tas, ka mans bērns bija starp tiem tūkstošiem citu bērnu, kas tur estrādes augšā dziedāja. Domāju, ka arī dēlam tas bija saviļņojošs mirklis, kad viņa tētis iznāca kopkora priekšā.”

Andris Ērglis, būdams skolēns, piedalījies šajos svētkos kā korists no Saldus rajona Jaunlutriņu pamatskolas, bet spilgtāk atmiņā palikuši lielie Dziesmu un deju svētki, kad viņš kā Kazdangas pūtēju orķestra dalībnieks spēlēja sitaminstrumentus. “Šie svētki ir vieni no skaistākajiem, kādi vien mums, latviešu tautai, var būt. Reti var redzēt tādu saliedētību kā Dziesmu svētkos. Daudzas pasaules valstis mūs apskauž par to, kā mēs to mākam un darām,” teic Ērglis. “Mazā cilvēka darbības ārpus skolas tikai paplašina bērna pasaules redzējumu. Dziesma, mūzika un mūzikas mācīšanās attīsta cilvēku. Ne velti ir pierādījies, ka bērniem, kuri mācās mūzikas skolā vai apmeklē citas ārpusskolas nodarbības, labāk klājas vispārizglītojošā skolā gan eksaktajos mācību priekšmetos, gan valodu apguvē.”

Mūziķa dēls Mārtiņš mūzikas skolā jau otro gadu apgūst to pašu, ko savulaik viņa tētis, proti, sitaminstrumentu spēli. “Pie manis gan viņš nemācās. Vecākais dēls Valters pie manis pamācījās, un tad es sapratu, ka diemžēl savi bērni mani neuztver kā skolotāju, bet gan kā tēti. Ja kaut ko skarbāk vai skaļāk pasaki saviem bērniem, viņiem tā uztvere ir pilnīgi citāda, tāpēc es negribu viņus traumēt. Es vienīgi varu būt padomdevējs saviem bērniem – esam kopā patrenējušies, kopā pamācījušies. Bet pamatlietu apguvē es citu pedagogu darbā nejaucos.”