Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā jāpieņem līdz Jāņiem

Viņa teica, ka patlaban ministrija kopā ar Labklājības ministriju (LM) un Finanšu ministriju (FM) strādā pie izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, atsakoties no idejas par diviem pakalpojumu groziem, kā arī nodrošinot, ka veselības aprūpes finansēšanā piedalās pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tostarp tā sauktajos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie.

VM valsts sekretāre norādīja, ka patlaban idejiski panākta vienošanās ar LM un FM par to, ka šīs grupas tiks iekļautas veselības apdrošināšanas sistēmā.

Iecerētās izmaiņas, pēc Mūrmanes-Umbraško paustā, visticamāk, netiks izskatītas valsts sekretāru sanāksmē, bet uzreiz nonāks Ministru kabineta darba kārtībā. Valdībā izmaiņām vajadzētu nonākt maija sākumā, sacīja VM valsts sekretāre, piebilstot, ka citādi izmaiņas parlaments nepaspēs izskatīt trīs lasījumos.

Ierēdne norādīja, ka patlaban no VM nav nosacījuma, ka grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā būtu jāskata steidzamības kārtā, proti, plānots, ka grozījumi tiks skatīti ierastajā kārtībā jeb trīs lasījumos.

Mūrmane-Umbraško sacīja, ka patlaban notiek aktīvs darbs ar Pasaules Veselības Organizācijas ekspertiem, tāpat notikušas diskusijas ar ministrijām, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un patlaban no organizācijām un valsts iestādēm būtisku iebildumu par plānotajām izmaiņām neesot.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) priekšlikums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem.

Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.

Koalīcija vēl vērtēs piedāvājumu par procentpunktu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņumiem un citiem alternatīvo nodokļu maksātājiem veselības finansējuma palielināšanai.

Tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā. Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.

Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas. "Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre.