Nozares profesionāļi noraida Gobzema riskantās zāļu tirgošanas idejas
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāts Aldis Gobzems aicināja apsvērt medikamentu tirgošanu ārpus aptiekas, tomēr vairāki nozares profesionāļi norādīja uz dažādiem riskiem, kas saistīti ar šādas idejas realizēšanu.
Gobzems šodien rosināja divas, viņaprāt, nepieciešamas izmaiņas - ļaut aptieku īpašniekam būt jebkuram cilvēkam, proti, atcelt patlaban spēkā esošos prasību aptieku kapitālsabiedrībās pusei īpašnieku un vadības būt farmaceitiem, kā arī ļaut bezrecepšu medikamentus pārdot ārpus aptiekām. Šie soļi, pēc Gobzema domām, palielinātu konkurenci un secīgi samazinātu arī medikamentu cenas.
Ierosinājums atcelt prasību aptieku vadītāju vidū būt arī farmaceitiem Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanējis arī no Saeimas deputātes Karinas Sprūdes (KPV LV), kura iepriekš pieļāvusi iespēju pievienoties no partijas "KPV LV" izslēgtajam Gobzemam, ja partija turpinās iekšēji strīdēties.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Pēteris Apinis uzsvēra, ka aptiekas uzturēšana ir saistīta ar dažādām zināšanām, kuras piemīt tieši farmaceitiem, kā arī noradīja, ka iestājas pret nekontrolētu bezrecepšu medikamentu pārdošanu.
Apinis uzsvēra, ka kompensējamie medikamenti Latvijā ir vieni no lētākajiem Eiropā, turklāt arī recepšu medikamenti esot "salīdzinoši leti". Tikmēr Apinis atzina, ka bezrecepšu medikamentu cenas gan mēdz būt augstas, tomēr par to "raudāt nevajadzētu", jo medikamentu tirgošana ārpus aptiekām rada vairāk problēmu nekā labuma.
Gobzems gan piebilda, ka Apiņa argumentācijai nevar piekrist, jo neesot atšķirības, kurā vietā pirkt ibuprofēnu, turklāt, ja medikamentu tirgošana ārpus aptiekām būtu tik slikta, tad, pēc Gobzema paustā, "izmirtu puse attīstīto valstu", kurās tas jau iespējams.
Tomēr arī Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aicināja neapsvērt medikamentu tirgošanu ārpus aptiekām, ņemot vērā, ka Latvijā iedzīvotāji jau patlaban aktīvi pašārstējas. Vienlaikus viņa aicināja domāt par kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu, kurai iepriekš atbalstu izteica arī LĀB valdes loceklis.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, zāļu ražotāja "Grindeks" pārstāvis Egils Jurševics norādīja, ka šī iecere jāvērtē no zāļu pieejamības aspekta, bet Latvijā patlaban aptieku skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā citur Eiropā, turklāt iecerei pārdod medikamentus ārpus aptiekas esot daudz "zemūdens akmeņu", kas būtu jāvērtē.
Arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Jānis Zvejnieks par ieceri medikamentus pārdot ārpus aptiekām konkurences uzlabošanas nolūkā izteicās skeptiski, norādot, ka Lietuvā, kur atsevišķu medikamentu cenas mēdz būt lētākas, ir divas aptieku ķēdes, kamēr Latvijā darbojas piecas.
Tikmēr Latvijas Farmācijas biedrības prezidente Dace Ķikute atgādināja par farmaceita lomu cilvēku veselības uzlabošanā, proti, viņa atgādināja, ka farmaceits konsultē pacientus par to, kā pareizi lietot medikamentus, jo nepareizas lietošanas gadījumā medikamentus tikpat labi varot arī "izmest miskastē".
Ķikute uzsvēra, ka farmaceits iedzīvotājiem ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists, un viņš darbojas kā saikne starp iedzīvotāju un veselības aprūpi.
