Ginekoloģe: "Nemainot izglītības sistēmu, Latvija riskē ar nākamo paaudžu veselību"
Nemainot izglītības sistēmu, Latvija riskē ar nākamo paaudžu veselību, šādu viedokli pauda Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa.
Viņa informēja, ka pērn pieaudzis abortu skaits jaunietēm līdz 14 gadu vecumam. "Biedējošā tendence rāda, ka vienlaikus, samazinoties dzemdību skaitam, abortu skaits pieaug. Vērojot situācijas attīstību un prognozējot nākotnes scenārijus, ir acīmredzami, ka jaunieši nezina, kā sevi pasargāt - fiziski un emocionāli," norāda Viesa, kura uzskata, ka cēloņi tam meklējami tieši izglītības sistēmā.
Viņa kritizēja 2015.gadā Izglītības likumā pieņemos grozījumus, kas nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu. Tāpat Veisa kritiski vērtē 2005.gadā pieņemto lēmumu skolās kā atsevišķs mācību priekšmets likvidēt veselības mācību.
Pēc viņas paustā, neesoša veselības mācība skolās kopā ar grozījumiem Izglītības likumā, kas liek skolotājiem ar lielu piesardzību izvēlēties mācību saturu, objektīvas zināšanas neveicina, bet gan noved jaunus cilvēkus neapskaužamās situācijās, no kurām iespējams izvairīties, ja vien būtu atbilstošas zināšanas.
Viņa zināja teikt, ka atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2017.gadā 77 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir atklāta HIV infekcija. "Tie ir jauni cilvēki, kuru apziņa par ģimenes veidošanu un plānošanu, veselīgām savstarpējām attiecībām veidojusies laika posmā tieši pēc veselības mācības integrēšanas citos mācību priekšmetos. Korelācija ir acīmredzama," uzskata ginekoloģe.
Viņa skaidroja, ka ginekoloģijas praksē strādājot, redzams, ka nepilngadīgas meitenes visbiežāk pie ārsta nāk vien tad, kad jau radušās kādas veselības problēmas, turklāt pat šādos gadījumos tas lielākoties notiek ar vecāku pamudinājumu. Daktere arī novērojusi, ka ar jautājumiem intereses pēc, piemēram, par higiēnu vai drošu izsargāšanos no grūtniecības, ārsta kabinetā kāds ierodas ārkārtīgi reti, tātad jāpieņem, ka šīs zināšanas tiek iegūtas kur citur, turklāt pastāvot risks uzzināt nepatiesu informāciju.
Pēc Veisas paustā, kaut arī jauniešu zināšanu līmenis bieži vien nav "katastrofāls", problēmas rada domāšanas veids - jaunieši uzskatot, ka problēmas, par ko visapkārt tiek runāts, uz viņiem neattiecas. "It sevišķi seksuāli transmisīvās infekcijas tiek uzskatītas par kaut ko, ar ko iespējams inficēties vien, piemēram, nākot no sociāli nelabvēlīgas ģimenes vai homoseksuālu dzimumsakaru ceļā, tādēļ, izslēdzot šos divus faktorus, arī inficēšanās risks nepastāv," stāstīja ārste.
Viņa uzskata, ka iemesls, kāpēc Latvijas jaunieši nonākuši šajā maldīgu zināšanu un stereotipu jūgā, ir nepietiekoša izglītošana. "Nedz skolā, nedz arī mājās lielākoties par šīm tēmām ar viņiem nerunā - vecākiem nepietiek drosmes, nereti arī zināšanu, bet skolotāju iespējas ir ierobežotas - veselības mācība skolās sen vairs neeksistē. To veiksmīgi izskauda no mācību programmas, jo sabiedrībā valdīja maldīgs priekšstats par veselības mācību kā stundu, kurā jaunieši, uzzinot par veidiem, kā izsargāties, piemēram, no neplānotas grūtniecības, tikuši mudināti pāragri stāties seksuālās attiecībās," pauda Veisa.
Pēc ginekoloģes teiktā, patlaban pilnvērtīgas veselības mācības trūkums ne tikai pasliktina jauno cilvēku reproduktīvās veselības indikatorus, bet arī ietekmē skolēniem svarīgās zināšanas par savu ķermeni, kopējo veselību, veselīgu dzīvesveidu un uzturu, arī par narkotiku un citu atkarību raisošo vielu kaitīgumu un atstātajām sekām.
Veisa arī norādīja, ka informācijas pārbagātības dēļ jaunieši par seksuālās veselības tēmām interesējas arvien jaunākā vecumā un, pateicoties informācijas pieejamībai, arī atrod veidus, kā sev interesējošo viegli noskaidrot. Tajā pašā laikā, pēc mediķes domām, lai atšķirtu noderīgas zināšanas no stereotipiem un aizspriedumiem nepieciešama objektīvu zināšanu bāze, ko iespējams iegūt ģimenē, skolā vai sarunā ar veselības profesionāli.
Mediķe gan atzina, ka nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās infekcijas, tostarp HIV jauniešu vidū, skaidrojama ne tikai ar robiem izglītības sistēmā, bet arī valsts atbalsta sistēmas trūkumā jauniešiem un sociālā riska grupām. Viņa piebilda, ka bieži vien jauniešiem arī nepietiek līdzekļu piemērotas izsargāšanās metodes izvēlei.
