Slimnīcā dienas laikā nomirst Rīgas domnieka Olafa Pulka māsa, jo nebija ārstu, kas nosaka diagnozi

Pulks vērsies Veselības inspekcijā, prasot pārbaudīt māsas nāves apstākļus Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

24. janvārī sievieti ar akūtām vēdera sāpēm ātrā palīdzība aizveda uz LIC, kur viņai kļūdaini diagnosticēja norovīrusu, lai gan bija sametušās zarnas, kā rezultātā Sigita dienu pēc ievietošanas slimnīcā mira. Sievieti gan paspēts pārvest uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS), tomēr dzīvību glābt neizdevās, raksta „Latvijas Avīze”.

"RAKUS uzņemšanas nodaļas ķirurgs diagnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts. Līdz šim man bija diezgan liela uzticība mediķiem, bet, ja var aizlaist nāvē cilvēku, kurš gandrīz divpadsmit stundas ir atradies mediķu uzraudzībā, tad ko lai par to visu domā?" sašutis ir Pulks.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis skaidrojis, ka ātrās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa nianses, un, ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pacientu ved uz LIC. "Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo LIC nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā - tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams Gaiļezera slimnīcā,” sacīja Dumpis.

Kā atzīmē „Latvijas Avīze”, lai arī Rīgas domnieces Baibas Rozentāles vadītajam LIC trūkst attiecīgo diagnosticēšanas spēju, tas turpina darbu un uzņemt pacientus. "Lai pacienti varētu ātrāk saņemt adekvātu medicīnisko palīdzību, LIC tomēr ir nepieciešama sava uzņemšanas nodaļa. Jāņem vērā, ka daudzas infekcijas slimības ir lipīgas, un, ja pacients, kuram būs kāda no tām, vairākas stundas atradīsies RAKUS uzņemšanas nodaļā, viņš inficēs citus pacientus. Tāpēc slimniekiem labāk būtu, ja ķirurgs nepieciešamības gadījumā brauktu uz Infektoloģijas centru. Tomēr jāatzīst, ka pacienti ar akūtiem vēderiem infektologiem rada samērā sarežģītas situācijas, bet nav jau izslēgts, ka RAKUS uzņemšanas nodaļā pieminētajai pacientei operatīvi būtu uzstādīta pareizā diagnoze," izteikusies Rozentāle.

RAKUS galvenais ārsts Ēriks Kalniņš uzskata, ka "ķirurga esamība vai neesamība Infektoloģijas centrā ir ļoti svarīga". Tā kā ķirurga tur nav, ārsti laikus neizprata, kāpēc pacientei radušās vēdera problēmas.

Savukārt Pulks ir gatavs tiesu darbiem, jo uzskata, ka "nedrīkst būt tā, ka neviens par šādām situācijām no sērijas "redz, tā gadījās" neatbild".

Olafs Pulks pastāstījis: „23. janvārī, māsai, kura remontēja savu dzīvokli, aizvedu dažas nepieciešamās lietas. Aprunājāmies un draudzīgi šķīrāmies. Otrā rītā man zvana māsasmeita – mammai pēkšņi kļuvis slikti, viņa izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Nākamajā dienā noskaidroju, ka māsai bijusi nevis vīrusa infekcija, bet gan sametušās zarnas. Vakarā Sigitai esot kļuvis pavisam slikti, viņa aizvesta uz RAKUS uzņemšanas nodaļu, kur ķirurgs dia¬gnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts.

Vērsos arī pie manas kolēģes Rozentāles, te gan ļoti lūdzu jūs nesaistīt šo traģisko notikumu ne vismazākā veidā ar politiku (Pulks Rīgas domē pārstāv „Vienotības”, bet Rozentāle – „Saskaņas” frakciju) , un lūdzu viņai skaidrojumu, bet saņēmu atbildi: redz, tā gadījās!”

Tagad pēkšņi mirušās Sigitas brālis kārto visus nepieciešamos dokumentus, lai kļūtu par māsas¬meitas aizbildni, kurai nule apritējuši 17 gadi un kura gatavojas pabeigt vidusskolu.