Māris Rēvalds: "Īstais e-veselības izveidošanas mērķis bija Eiropas naudas apgūšana"
“Es domāju, īstais mērķis bija Eiropas naudas apgūšana. Eiropa dod naudu, nu, davai, radīsim! Kāpēc iet vienkāršāko ceļu ar mazu budžetu, ja var iet sarežģītāku ceļu?” jauno e-veselības sistēmas izveides procesu komentē Māris Rēvalds.
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot e-veselības sistēmas izveides procesu, kas, viņaprāt, tika nevajadzīgi sarežģīts.
no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Pirmajās dienās uz problēmām sistēmas darbībā norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas.
E-veselības sistēmā "strādāt ir neiespējami", jo tajā nevar izrakstīt receptes, noslēgt darba nespējas lapas, kā arī sistēmā nav reģistrēti vairāki medikamenti un medicīnas preces, šādu viedokli pirms dažām dienām pauda vairāki Rīgā praktizējošie ģimenes ārsti.
Ģimenes ārste Ella Šatalova aģentūrai LETA norādīja, ka strādāt ar e-veselību šobrīd ir "briesmīgi un neiespējami", un no tā cieš gan viņa, gan pacienti.
Lielākās problēmas sagādājot tas, ka sistēmā netiek pieņemtas receptes, nav ievadīti vairāki medikamenti un medicīnas preces. "Tie pacienti no Ogres, Salaspils, kurus sākumā iedrošināju, ka ar e-sistēmu viss darbosies, man vairs neuzticas un brauc speciāli pēc [papīra] receptēm uz Rīgu, jo nekas nestrādā. Katra recepte ir problēma, nevaru izrakstīt nevienu medicīnas preci un bērniem līdz divu gadu vecumam - pat vitamīnus nē," sacīja ārste.
Viņa skaidroja, ka sistēmā no medicīnas precēm neuzrādās ne pamperi, ne citas mantas. Turklāt, zīdaiņiem neesot iespējams izrakstīt pat vitamīnus, jo sistēma neļaujot to darīt personai, kura nav reģistrēta kā ģimenes ārsta pacients, taču, lai to izdarītu, reģistrācija jāveic caur Nacionālo veselības dienestu (NVD), kas atkal prasot laiku, lai gan iepriekš receptes zīdaiņiem varējis izrakstīt, izmantojot vien personas kodu.
Šatalova skaidroja, ka tāpat nav iespējams izrakstīt nevienu psihotropo medikamentu. "Lielu problēmu rada arī tas, ka vairākās aptiekās, sevišķi lauku novados, trūkst sapratnes par sistēmas darbu. Viņi neņem pretī psihotropo medikamentu receptes, jo "viņu vietējais ārsts tā nedara", viņi prasa - ko es tur sūtu, jo nekas taču nestrādā. Tāpat ir ar penicilīnu, kas nepieciešams angīnas ārstēšanai, šis medikaments sistēmā ievadīts nav, tāpēc no aptiekas zvana un saka, ka nedrīkstu viņu izrakstīt, ja sistēmā tāda nav - bet ko tad man darīt," neizpratnē jautā daktere, norādot, ka cilvēkiem nereti zāles ir nepieciešamas steidzami, taču tā vietā viņi stundām stāv aptiekās.
"Vakaros ap plkst.22 es visas receptes vadu vēlreiz, jo sistēma tās ir vai nu "atmetusi atpakaļ" vai nu tās bijušas kļūdainas. Šobrīd mans 20 gadu ilgais darbs un veidotās attiecības ar pacientiem tiek sapurgātas un bojātas, jo visi ir dusmīgi un vairs ārstiem neuzticas," pauda Šatalova.
Viņa norādīja, ka izmanto vienu no maksas programmām, kas ir savienota ar e-veselību - "SmartMedical". "Par programmas darbu man līdz šim nekādu sūdzību nav bijis. Vienmēr, kad bija kādas aizķeršanās, speciālisti bija atsaucīgi un ātri visu novērsa, bet šobrīd viņi palīdzēt vairs nevar, jo problēma ir "lielajā sistēmā", taču sazvanīt kādu no e-veselības speciālistiem nav iespējams," norādīja ārste.
Arī ģimenes ārste Maija Baumane aģentūrai LETA pauda, ka "e-veselība ir tik nekvalitatīva, ka tā ierobežo darbu un ar to darbs pilnībā apstājas". Ārste stāstīja, ka elektroniski receptes izraksta jau 13 gadus un pēdējos piecus gadus ar programmas "Medius" starpniecību, kas ir pielāgota darbam arī ar e-veselību.
"Par programmatūras abonēšanu mēnesī maksāju 35 līdz 38 eiro un atteikties no tās lietošanas neplānoju, jo strādāt "pa tiešo" ar e-veselību šobrīd nav iespējams," sacīja Baumane.
Līdzīgi situāciju raksturo arī medicīnas centra "ARS" ģimenes ārstes Ivetas Feldmanes palīdze Madara Moderniece, kura nodarbojas ar recepšu izrakstīšanu un darba nespējas lapu atvēršanu un noslēgšanu.
"Mēs nevaram piešķirt konkrētus kompensējamos medikamentus, jo sistēmā tie nav ievadīti kā kompensējamie, lai gan patiesībā tādi ir. Tāpat ir grūti noslēgt arī darba nespējas lapas, jo sistēma prasa ievadīt diagnozi, bet, ja iemesls ir sasirguša bērna kopšana - ko lai es rakstu?" neizpratni pauda Moderniece, norādot, ka sistēma nepārtraukti "uzkaras", to nepieciešams pārlādēt, no jauna ielogoties un darīt to ik pēc brīža.
Tāpat esot problēmas pieslēgties sistēmai ar eID karti. "Mēs bieži netiekam tai klāt, lai kādas programmas arī instalētu. Arī atbalsta centros visi operatori ir aizņemti. Iet ļoti grūti," pauda ģimenes ārstes palīdze, norādot, ka pašreizējā situācija sagādā pārdzīvojumus kā ārstiem, tā arī pacientiem.
Arī ģimenes ārste Sarmīte Veide norādīja, ka strādā ar e-veselību tiešsaistē, taču sistēma ir lēna un neparocīga. "Ministru solītais ātrums un ērtums ir izpalicis. Ar roku es recepti uzrakstu 30 sekundēs, bet caur sistēmu - 5-7 minūtēs. Receptes rakstīšana aizņem visu pieņemšanas laiku, veidojas rindas un strādāt pagaidām tiešām ir grūti. Ja tas nemainīsies, visu darīsim rakstiski. Pirmajās dienās sistēma nestrādāja vispār," stāstīja ārste.
"Medius" sistēma tiek izmantot arī "Veides ārstu praksē". Tur speciālisti norāda, ka problēmas esot izrakstīt konkrētus medikamentus, kuri šobrīd nav ievadīti sistēmā, kā arī nav iespējams noslēgt pirms 1.janvāra izrakstītās darba nespējas lapas, taču izrakstīt jaunas problēmu neesot.
Arī ģimenes ārste Astrīda Marčenoka norādīja, ka "pa tiešo" e-veselība strādājot ļoti lēni, tādēļ darbā tiek izmantota lokālā datu programmatūra. "Es gribētu pāriet tikai uz e-veselības lietošanu un redzēt, kādus izmeklējumus un diagnozes manam pacientam ir veikuši citi ārsti, taču šobrīd tas ir grūti, jo katras receptes izrakstīšana ir aptuveni pieci klikšķi, bet katrs klikšķis - divu minūšu skatīšanās ekrānā, kamēr kaut kas sāk strādāt," sacīja ārste.
