Neapskaužamā situācijā nonākusi kāda HIV paciente Latvijā
Iespējams, formālu iemeslu dēļ, atsevišķās situācijās Latvijā tiek pārtraukta cilvēka imūndeficīta (HIV) pacientu ārstēšana. Parasti, uzsākot terapiju, tā saslimušajam cilvēkam tiek nodrošināta uz mūžu un ar laiku iespējams panākt tādus uzlabojumus, ka HIV inficētais vairs nevar aplipināt citu cilvēkus.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka šāda situācija izveidojas pacientiem, kuri HIV ārstēšanu uzsākuši stacionārā. Tādu varētu būt nedaudz vairāk kā desmit. Pārējos gadījumos, kad terapija tiek uzsākta, tā turpinās mūža garumā.
Saskaņā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegto informāciju, vienu, divus mēnešus pēc inficēšanās ar HIV lielākajai daļai inficēto parādās gripai līdzīgi simptomi, ko šajā gadījumā sauc par akūtu retrovīrusa sindromu.
Ja šajā laikā cilvēks nonāk ārstniecības iestādē, un viņam konstatē HIV infekciju, viņam uzsāk ārstēšanu, kas ilgst 3–6 mēnešus. Tieši šādi saslimšanas sākums noritējis arī “de facto” intervētajai pacientei, kuru raidījums sauc par Mariju.
Stacionārā pavadītas divas nedēļas, pēc tam Marija katru mēnesi devusies uz slimnīcu pēc terapijas devām. Regulāri veiktas analīzes un pārbaudes. Pēc aptuveni pusgada paziņots, ka ārstēšanu pārtrauc.
“Pēc tam es teikšu tā - ja pirms tam man bija viena elle vaļā - emocionālā stāvoklī, tad otrā elle man bija vēl smagāka, jo tā sajūta, ka tu to ārstē, ka tev paliek labāk, ieiet darba tirgū, dzīvo normālu dzīvesveidu, un pēkšņi tev ir tā sajūta – hop, tev visu to atņem, ja un tad mums tagad sēdi un gaidi, kad tevi slīdēs uz leju atkal,” raidījumam stāsta Marija.
Iemesls šādai situācijai meklējams faktā, ka Marijai HIV tika atklāts slimnīcā, un tā veica ārstēšanas pirmo posmu. Taču mūža terapiju HIV pacientiem nodrošina kompensējamo zāļu sistēma. Medikamentus par valsts naudu ļauts sākt lietot pacientiem, kuru imunitāte jau nokritusi līdz visai zemam līmenim, kas noteikts vadlīnijās. Šādi ārstēšanos sāk lielākā daļa pacientu. Marijai pēc slimnīcas posma veselība uzlabojusies un viņa sākuma kritērijiem vairs neatbilda. Lai pārlēktu no vienas sistēmas uz otru, jāsagaida veselības pasliktināšanās - līdz valsts noteiktajam imunitātes šūnu slieksnim, no kura paredzētas valsts apmaksātas zāles.
“Es saprotu, tas skan ļoti briesmīgi, ka gribi, lai tev paliek sliktāk tikai tāpēc, lai to dabūtu terapiju,” saka Marija.
Neoficiāli tiek minēts, ka šādu gadījumu ir vairāk nekā desmit. Taču precīzas informācijas nav. Latvijas Infektoloģijas centrs nevēlējās šo situāciju komentēt. Savukārt Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver – ārstu rīcība balstās piešķirtā finansējuma ietvaros.
“Situācija nav laba tādā ziņā, ka ārstēšana norit saskaņā ar Latvijā esošajām un valsts kompensācijas sistēmā izstrādātajām vadlīnijām, kas diemžēl neparedz šādu pacientu ārstēšanas uzsākšanu. Tā kā tie ārsti, kas tā ir darījuši, viņi to darījuši tā, kā viņiem ir atļauts darīt,” saka Dumpis.
Pēc Infektoloģijas centra datiem – pēc ārstēšanās kursa slimnīcā HIV infekcija tiek nomākta uz laiku no trim līdz pat 12-it gadiem. HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrībā saka, ka līdzīgās situācijās pacientu stāvoklis būtiski pasliktinājies apmēram gada laikā.
HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrības vadītājs Andris Veiķenieks: “Cilvēki griezušies pie mums kā pie pacientu tiesību aizstāvju aizstāvošas organizācijas biedrības, bet tā īsti mēs palīdzēt nevaram. Mēs varam sniegt to psihoemocionālu atbalstu, bet mūsu konsultantiem nav ko teikt, kāpēc to terapiju nedod.”
Šobrīd nav rēķināts, kādi būtu papildu izdevumi, ja tādiem pacientiem kā Marija, kas ārstēšanos uzsākuši slimnīcā, to vairs nepārtrauktu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd kompensējamās zāles vienam HIV pacientam vidēji gadā izmaksā vairāk nekā 4500 eiro. Pērn – pat ievērojami vairāk – 5381 eiro.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Antra Fogele: “Šī infekcija, kas ir pietiekoši izmaksu ietilpīga, ilgstoši ir bijusi ja ne gluži deficīta avots, bet tā, kas gadu no gada ir pieaugusi un mums nav bijis papildu finansējums piešķirts no malas. Un kompensējamo zāļu budžets savos ietvaros mēģinājis menedžēt, lai mēs šiem pacientiem varam nodrošināt zāles.”
HIV un AIDS ārstēšanai kompensējamajiem medikamentiem atvēlētā summa augusi no četriem miljoniem 2012.gadā līdz desmit miljoniem pērn.
Neraugoties uz ievērojamo summu, šie līdzekļi ārstēšanu nodrošina 2191 pacientam, kas nav pat puse no visiem reģistrētajiem pacientiem, kas ir 5431.
Nākamgad HIV ārstēšanai atvēlēs vēl papildus četrus miljonus eiro. Slimības ierobežošanas plāns paredz no nākamā gada HIV pacientus sākt ārstēt nedaudz agrāk. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas šobrīd jau paredz, ka HIV ārstēšana katram pacientam jānodrošina, sākot no konstatēšanas brīža līdz mūža galam. Latvija to aizvien nevar atļauties.
Bet Rīgas Austrumu slimnīca sola virzīt jautājumu par šo pacientu grupu, kuru situācijas ir līdzīgas kā Marijai, lai terapiju varētu turpināt nepārtraukti, tas nozīmē – tiks pārskatītas vadlīnijas.
