Skumjā realitāte: antidepresantus tagad lieto arvien jaunāki cilvēki
Depresijas slimnieku ārstēšana beidzamajā laikā ir progresējusi. Diemžēl arī jaunās paaudzes antidepresanti ir tālu no pilnības.
Depresijas izpausmes lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu tiek diagnosticētas arvien biežāk. Pētnieki aprēķinājuši, ka aptuveni 10 % no visiem pasaules slimajiem cilvēkiem sirgst ar depresiju; tā skar dažāda vecuma un dzimuma ļaudis ar dažādu izglītību.
Turklāt beidzamajos gados depresīvas kaites parādās arvien jaunākiem cilvēkiem, saslimst vairāk pusaudžu un jauniešu, un viņiem ir nepieciešama psihiatriska un/vai medikamentoza ārstēšana.
Depresija izpaužas kā pasliktinājusies oma, patīkamu izjūtu un intereses zudums, slikts pašvērtējums vai vainas izjūta, miega un apetītes traucējumi, nepietiekama enerģija, pasliktinājušās spējas koncentrēties utt. Slimības diagnostika ir uzlabojusies, izstrādāti arī jaunas paaudzes antidepresanti, kam, salīdzinot ar klasiskajiem antidepresantiem, ir lielāka efektivitāte un labāka panesamība, turklāt tiem ir mazāk blakņu.
Piemēram, tāds ir noradrenerģiskais un specifiskais serotonīnerģiskais antidepresants mirtazapīns, serotonīna-2 antagonisti/atpakaļsaistes inhibitori (nefazodons, trazodons) un serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (venlafaksīns, desvenlafaksīns, duloksetīns). Tomēr pētnieki apgalvo, ka arī jaunās paaudzes antidepresantiem ir diezgan daudz blakņu.
Piemēram, mirtazapīnam raksturīga unikāla dubulta darbība, tāpēc to pietiekami labi panes, bet visbiežāk sastopamās blaknes ir mutes izkalšana, miegainība, galvas reiboņi, palielinājusies apetīte un svara pieaugums, iespējami arī aizcietējumi.
Daži mediķi piebilst, ka mirtazapīnam tāpat kā trazodonam un nefazodonam raksturīga spēcīga iedarbība, kas slāpē bailes, nemieru un spriedzi, un tas var izraisīt miegainību.
Ilgstoša novērošanas pētījuma laikā, ko veikuši pētnieki no ASV, konstatēts, ka jaunākie antidepresanti, piemēram, mirtazapīns, venlafaksīns un citi, var palielināt bērnu un pusaudžu pašnāvību risku, tāpēc ieteicams papildus novērot slimniekus.
Plaša mēroga pētījumos konstatēts, ka, lietojot venlafaksīnu mazās devās, var parādīties nelabums, nemiers, uztraukums, uzbudināmība. Ja šīs zāles lieto lielās devās, iespējama negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, piemēram, hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), sirds mazspēja, pārāk biežs sirds ritms.
Jaunākos pētījumos fiksētas arī citas nevēlamas blaknes: svīšana, smags bezmiegs, dažādas galvassāpes, reiboņi, miega traucējumi, miega trūkums un miegainība. Venlafaksīns var būt arī izsitumu vai dermatīta iemesls, tas var traucēt seksuālās funkcijas.
Pētnieki apgalvo, ka desvenlafaksīns un duloksetīns ir līdzīgi venlafaksīnam gan pēc savas iedarbības, gan blaknēm.
Lietojot venlafaksīnu, pamanītas vēl citas nevēlamas parādības: svara samazināšanās, lēnāka augšana, palielināta holesterīna un triglicerīdu koncentrācija serumā. Konstatēta negatīva ietekme uz gremošanas sistēmu (apetītes zudums, aizcietējumi).
Nav ieteicams šos antidepresantus lietot kopā ar zālēm, kas paredzētas, lai samazinātu svaru, piemēram, fentermīnu. Jāuzmanās arī, lietojot tos kopā ar nesteroīdajām pretiekaisuma zālēm, piemēram, diklofenaku, ibuprofēnu, kā arī tad, ja ir hipertensija vai pārāk biežs sirds ritms.
Antidepresanti un alkoholiskie dzērieni ir nesavienojami. Etila alkohola šķelšanās produkti kairina nervu sistēmu un traucē dažādās miega stadijas. Recepšu zāles var reaģēt ar alkoholu un izraisīt pārāk lielu slāpējošu reakciju, kā arī nelaimes gadījumu un savainojumu draudus. Turklāt, jaucot kopā alkoholiskos dzērienus un antidepresantus, rodas liels risks tos pārdozēt.
Jāatceras, ka nedrīkst strauji pārstāt lietot antidepresantus. Zāļu deva jāsamazina pamazām, lai nerastos pārtraukšanai raksturīgas parādības. Pārtraukšanas sindroms reizēm izpaužas kā sapīkums, uzbudināmība, dusmas, nogurums, galvassāpes.
Daudzos vieglas un vidēji smagas depresijas gadījumos antidepresanti nav vajadzīgi. Problēmu var atrisināt homeopātija, psihologa palīdzība, psihoterapija, dzīvnieku terapija, relaksējošās elpošanas tehnikas, gaismas terapija, joga, meditācija un ticība. Depresiju vajadzētu ārstēt arī, kombinējot dažādas metodes.
Sevišķi efektīva ir psihoterapija kopā ar dažādiem uztura bagātinātājiem, piemēram, Omega 3 taukskābēm, mikroelementiem (piemēram, dzelzi, kāliju, cinku, magniju), vitamīniem B6, B12 un folskābi. Depresiju iespējams ārstēt arī ar ārstniecības augiem. Kopš seniem laikiem to sāka darīt ar vienkāršu līdzekli – asinszāli (Hypericum perforatum).
