Citāds skatījums uz vēzi
Esi vesels

Citāds skatījums uz vēzi

Jauns.lv

Tradicionālajā medicīnā ir vairākas versijas par onkoloģisko slimību cēloņiem, bet vienas stabilas un reāli pieņemtas nav. Dziedniecei, ekstrasensei, karmas diagnostiķei Rešardai Kalpišai par to ir savs viedoklis.

Vēzis ir autoimūna slimība
Var teikt, ka mediķi joprojām īsti nezina ne vēža rašanās iemeslu, ne tā attīstības gaitu. Kopējais spriedums ir apmēram šāds: vēzis ir šūnu kopa, kas sava genoma deģenerācijas dēļ ir zaudējusi saistību ar organismu–saimnieku un, virzoties pie pirmatnējās, neatkarīgās dzīves, sākusi brīvi un nevaldāmi vairoties. Tomēr – kas tieši izraisa šūnu streiku un kāpēc tā notiek, joprojām nav zināms. Bet, lai kā arī kritizētu mediķus, viņi ir vienīgie, kam ir tik lieli sasniegumi vēža slimnieku atveseļošanā.

Es, netradicionālās medicīnas pārstāve, pētot veselības problēmas, neesmu “iedzīta” tradicionālo uzskatu rāmjos, es saņemu atbildi uz jebkuru savu jautājumu par veselības stāvokli un slimības īsto cēloni. Pētot onkoloģiskos slimniekus, pamanīju, ka viņiem visiem raksturīga viena pazīme – slims aizkrūts dziedzeris jeb tīmuss. Tagad diezgan pārliecināti varu teikt – vēzis ir autoimūna slimība un, tāpat kā cukura diabēts, astma un citas autoimūnas slimības, ir grūti ārstējams, var attīstīties jebkurā vecumā un ir civilizācijas straujās attīstības seku rezultāts. Vēža gadījumā imūnuzbrukums notiek dubultīgi – vispirms tīmusam, vēlāk – vēža šūnām, kas tā rezultātā sāk veidoties pastiprināti, jo tīmuss pakāpeniski vai strauji degradējas. Bērniem, jauniem cilvēkiem šis process var notikt strauji, līdz ar novecošanos tas notiek lēnāk.

Tīmuss – dziedzeris, kas apmāca un kontrolē imūnsistēmas šūnas
Tīmuss ir maz izpētīts, pat mūsdienās noslēpumainību saglabājis imūnsistēmas dziedzeris, kuru daba ievietojusi krūškurvī starp citiem vissvarīgākajiem orgāniem – plaušām un sirdi. Tīmuss, kā es teiktu, ir īpašs. Ja imūnsistēmas šūnas, kas sargā mūsu organismu, nosacīti var nosaukt par sargsuņiem, tad tīmuss ir sargsuņu bara dresētājs un ganiņš. Tas apmāca imūnšūnas, uzliek tām pienākumus un kontrolē šūnu līdzsvaru un darbību. Tieši tīmuss kontrolē un iznīcina organismā vēža šūnas, no tā darbības atkarīgs, cik ilgi saslimušais cilvēks nodzīvos. Savā ziņā tīmusu kontrolē centrālā nervu sistēma. To var bojāt arī parasts vai toksisks iekaisums, var notikt tā dabīga degradācija, kas arī var veicināt brīvu vēža šūnu vairošanos, bet tad tas nenotiks tik agresīvi un var pat gadīties apbrīnojama vēža slimnieka izveseļošanās.

Kāpēc imūnsistēma uzbrūk savam vissvarīgākajam orgānam? Orientāciju zaudējusi, vai? Iemesli ir vairāki. Pašā sākumā par provokatoru kalpo parastais herpes vīruss. Tas tīmusā ieperinās lēnītēm, pakāpeniski okupējot visu orgānu atbilstoši organisma pretošanās spējām. Imūnsistēmai vīruss ir svešķermenis, tātad tam jāuzbrūk. Un tā imūnsistēma gadiem ilgi grauž ne tikai nepadevīgo vīrusu, bet diemžēl arī tīmusu. Tas sarūk, tā aktivitāte samazinās arī pret savām mutācijas skartajām šūnām.

Līdz ar tīmusa sabrukšanu cilvēks sāk biežāk slimot, arvien smagāks un ilgāks ir atveseļošanās process, ķermenī bariem uzrodas iekšējie parazīti – vīrusi, baktērijas, sēnītes. Ja cilvēks vēl papildus savu organismu pārvērš par “atkritumu izgāztuvi”, lietojot dažādas atkarību izraisošas vielas, ēdot piesārņotu, mākslīgu pārtiku, tad tam seko hronisks stresa stāvoklis, padziļināta elpošana, skābekļa un oglekļa dioksīda (CO2) trūkums, izmaiņas vielmaiņā, homostāzes krišanās, enerģijas izsīkums. Tomēr tas vēl nerada vēzi. Ja tīmuss vēl kaut cik turas un ģenētiskais “dators” daudzmaz ir kārtībā, cilvēks tādā stāvoklī var nodzīvot visu mūžu. Tomēr enerģijas trūkuma dēļ tā “centrālā vadīšanas pults” var pasludināt kāda orgāna “atslēgšanu”, piemēram, prostatas.

Tajā parādās iekaisums, tad paretam vēža šūnas, līdz sākas to vairošanās eiforija. Tas gan jau ir vēzis, un praktiski sākas pašiznīcināšana, jo vēža šūnas izdala indīgas vielas, kas palēnām piebeidz tīmusu, kā arī visu organismu. Imūnsistēmas šūnas bez tīmusa aktīvas iejaukšanās, tāpat kā izārdīta skudru pūžņa atlikušās retās skudriņas, metas virsū mutējošām šūnām, bet tas jau ir bezjēdzīgi. Tad palīgā nāk mediķi ar kārtīgu devu radiācijas un ķīmijas, uzpūšot to “pusdzīvajam skudru pūznim”… Viss, “pēdējās skudriņas” – imūnsistēmas šūnas – ir beigtas, bet, par lielu prieku mediķiem un slimniekiem, piebeigtas ir arī vēža šūnas. Kas notiks tālāk, būs atkarīgs no tīmusa atlikušajiem resursiem un cilvēka līdzdalības atveseļošanas darba procesā.

Kaitīgie faktori, no kuriem jāizvairās
Konkrētas vielas un riska faktori, kas izraisa onkoimūndeficītu, nav. Tomēr nav apšaubāms, ka dažādi kaitīgi faktori krājas, kamēr sasniedz organismam neciešamu līmeni. Starp tiem ir kancerogēnie faktori, kas vēzi provocē visaktīvāk: visdažādākās ķīmiskās vielas, cilvēkiem sveša, no citām pasaules valstīm ievesta pārtika, nederīgi un nesaderīgi produkti, miega trūkums, nesaderība ar klimatu, vitamīnu trūkums, iekšējie parazīti, īpaši heliobaktērijas un herpes vīrusi, dūmi, vecas apkures sistēmas, kā arī dabīgie starotāji – āderes –, radona gāze telpās, elektroierīces, televizori ar savu informatīvo smogu. Arī mobilie telefoni un datori nav bez vainas, bet tomēr ne tik bīstami.
No emocijām vēzi visvairāk provocē ilgstoši sevī aizturēts aizvainojums, mīlestības trūkums pret sevi un arī no apkārtējiem, vientulība, skumjas, dažādas negācijas, kas netiek fiziski izlādētas, arī enerģijas atdošana energovampīriem – cilvēkiem vai bezmiesīgām būtnēm.

Kāpēc svešā pārtika ir kaitīga
Organisms svešo vielu, ko uzņem pirmo reizi un par kuru savos “failos” neatrod pat līdzīgu informāciju, neatpazīst un uzņem kā svešķermeņi ar tam sekojošu reakciju – stresu un agresiju. Tas nogurdina visu laiku “nomodā” esošo imūnsistēmu, “sadedzina” leikocītu krājumu. Tāpēc sveša pārtika jāsāk ēst pa kripatiņai – kā ēd zīdaiņi, kamēr organisms adaptējas pie dzīves ārpus mātes organisma.

Onkoloģiskajiem slimniekiem ir raksturīgs milzīgs bioenerģijas trūkums. Bez tā, ka organisms jau tā maz ražo enerģiju, gandrīz visiem no viņiem ir uzlikts kāds enerģētiskais kaitējums – lāsts vai ļauna acs –, pieslēgušās bezmiesīgas būtnes vai ir karmiskais apgrūtinājums – nopelns no citām reinkarnācijām, šajā inkarnācijā nopelnītais vai uzdevums atstrādāt vecāku kļūdas. Ja cilvēks neražo bioenerģiju, neuztur savu organismu pēc iespējas tīrāku, Visums pret viņu kļūst vienaldzīgs. Ja kādam par kādiem nopelniem tomēr tiek sniegta palīdzība, cilvēks saņem SOS enerģijas pieplūdi un izveseļojas. Dakteri tādus brīnumus redzējuši diezgan daudz.

Kaitīgie faktori skaitļos
Cik spēcīgi iedarbojas kancerogēnie faktori, var spriest pēc skaitļiem punktos (jo lielāks skaitlis, jo stiprāka iedarbība):

* toksiskās vielas, arī radiācija – 10 punkti;
* negatīvas emocijas – 11 punkti;
* enerģētiskie vampīri – 18 punkti;
* skābekļa trūkums – nav;
* CO2 trūkums – 21 punkts;
* negatīva karma – 20 punkti;
* mitohondriju vājums – 40 punkti;
* kopējais enerģijas trūkums – 50 punkti.

Tātad toksiskās vielas un negatīvās emocijas pašas par sevi neiedarbojas tik stipri kā stresa stāvoklis, ko tie izraisa. Tām seko padziļināta elpošana, CO2 un enerģijas trūkums, karma.

Ko darīt, lai nesaslimtu
Diemžēl ar vēzi saslimušo skaits Latvijā katru gadu palielinās. Kā sevi no šīs gadsimta slimības pasargāt? Jābūt gudram. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka jādzīvo saskaņā ar sevi un dabas likumiem, jāmāk sadzirdēt organisma vēlmes, kopjot garīgu un fizioloģisku tīrību, uz dzīvi jāraugās pozitīvi un jācenšas saglabāt sirdsmieru. Palīdzību šajā mācībā var sniegt mediķi, ezotēriķi, psihologi, teologi. Dariet visu iespējamo, tikai nesēdiet bailēs un pieklājībā sažņaugti, kas latviešiem ir ļoti raksturīgi.

Ko darīt tiem, kas ir saslimuši
Lai cik jums būtu skumīgi, par spīti visam – smaidiet! Pat tad, ja smaids būs tikai kā sejai uzlikta maska. Kā arī dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai atveseļotos. Medicīna attīstās strauji, mainās uzskati, ārstēšanas metodes. Nu jau palēnām notiek tīmusa zinātniska izpēte, zinātnieki jau zina par šī dziedzera svarīgo lomu saslimšanā ar vēzi un sāk meklēt tīmusa atveseļošanas variantus.

Saslimušajiem daudz var palīdzēt arī dziednieki. Jūs tikai, lūdzu, turieties! Sakiet savai dvēselei un savam ķermenim: “Mīļie, mēs esam viens vesels, mums kopā ir labi, mēs arī turpmāk gribam būt  kopā!” Es ceru, ka par saviem centieniem jūs no Visuma saņemsiet skaistu balvu, kas saucas Dzīve. Lai Dievs jums palīdz!

Dziedniece pieņem Siguldā, Lakstīgalas ielā.
Sazināties ar dziednieci var rakstot:
kalpisa.resarda@inbox.lv vai zvanot: +371 26536021

Raksts tapis sadarbībā ar Rešardu Kalpišu