Arī 30 eiro ieguldījums ir labi! Kā pareizi uzkrāt pensijai

Šķiet, līdz apnikumam skandināta frāze, ka pensija pienāk ātrāk, nekā varam iedomāties, un tikpat regulāri tiek atgādināts, ka par savu pensiju jāparūpējas arī pašam. Tajā pašā laikā aprēķini rāda, ka “vidējais latvietis” joprojām ir aizdomīgs un stūrgalvīgs, izvēloties naudu glabāt “zeķē”, nevis likt tai strādāt.

Kā zināms, Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem un balstās gan uz paaudžu solidaritāti, gan katra cilvēka personisko ieinteresētību un atbildību par savu vecumdienu nodrošināšanu. Pensiju pirmais un otrais līmenis ir pilnībā integrēts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka cilvēkam pašam nav jāveic nekādi papildu maksājumi no saņemtās algas; šajos pensiju līmeņos uzkrājums veidojas automātiski no samaksātajiem nodokļiem. Ar pensiju trešo līmeni ir citādi – tajā iemaksas veic katrs pats, un te nu sākas neskaidrības un aizdomas, jo sanāk naudu it kā atņemt sev un atdot bankai.

Neuzticība banku sektoram ir visas Austrumeiropas, ne tikai Latvijas fenomens. Tas pat it kā ir saprotams, jo padomju okupācijas laikā par pensijas palielināšanu neko daudz neuztraucās – cik valsts maksāja, tik arī bija. Savukārt pēc neatkarības atgūšanas pieredze diemžēl bija tik slikta, ka iedēstīja stipru neuzticību – banku krahi, “auseklīši” un citas finanšu piramīdas un shēmas, kurās iedzīvotāji pazaudēja savu naudu. No sliktas pieredzes ir grūti atbrīvoties, tā ieēdas sabiedrības apziņā un tiek nodota nākamajām paaudzēm. 

Pamazām uzkrājumu kultūra Latvijā mainās uz labo pusi, lai gan pieeja joprojām ir diezgan primitīva – nauda vienkārši gadiem glabājas kontā. Cilvēkiem varbūt šķiet, ka visu izdarījuši pareizi un uzticējušies bankām, bet var rīkoties vēl gudrāk, saka finanšu eksperti. “Uzticība finanšu sistēmai ir negatīva, arī zināšanu ir maz. Tāpēc naudu turu kontā, lai arī pirktspēja krītas un inflācija to “apēd”, bet es varēšu pie tās tikt, kad pēkšņi savajadzēsies,” situāciju ilustrē Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs “Lielākā daļa – ap 70 % – mājsaimniecību finanšu aktīvu ir noguldījumi bankās, no tiem ap 90 % ir noguldījumi kontos. Tie ir norēķinu un karšu konti, respektīvi, nauda ar tūlītēju pieeju, bet tā ir pakļauta negatīvai inflācijas ietekmei un laika gaitā zaudē savu pirktspēju,” skaidro. Purgailis. “Pārsvarā par šiem konta atlikumiem bankas nemaksā vai nu neko, vai ļoti mazus procentus. Nelielu daļu uzkrājumu veido krājkonti, kuros parasti procentu maksājums ir lielāks, bet tāpat tie procenti ilgtermiņā nespēj nosegt inflācijas negatīvo ietekmi.”

Ir redzēts daudz iedvesmojošu reklāmas un padomu video par to, kā tikt pie pusmiljona eiro klāt pie pensijas, ja uzkrājumu sāk veidot jau agrā jaunībā, faktiski, sākot par pirmo algota darba dienu. Taču realitātē cilvēki par pensiju nopietnāk aizdomājas tad, kad valsts portālā uzskaitītais darba stāža gadu skaits izrādās lielāks, nekā ir līdz pensijai atlikušais laiks. To apliecina arī banku novērojumi – aktīvāk pensiju trešajā līmenī iesaistās tie, kas pārsnieguši 40 gadu slieksni, tuvāk 50 gadu vecumam. “Diemžēl jāsecina, ka Latvijā vidējais vecums klientiem, kas veido uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, ir salīdzinoši augsts,” saka Purgailis. “Tam ir tendence mazināties, iesaistās arvien jaunāki cilvēki, bet mēs redzam, ka klientu portfelis trešajā līmenī kopumā ir salīdzinoši “vecs”. Tas nozīmē, ka cilvēki diemžēl par vēlu atskārst, ka šis uzkrājums ir jāveido papildus pirmā un otrā līmeņa uzkrājumiem.”

Un te nu nākamais, diezgan nopietnais arguments – ko tad, ja ienākumi nav tik lieli, lai katru mēnesi atļautos novirzīt pensiju trešajam līmenim summu, kas rakstāma ar vismaz trīsciparu skaitli? Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā mēnešalga “uz papīra” Latvijā 2025. gadā bija 1815 eiro, un ieteicamais apjoms, ko novirzīt uzkrājumam vecumdienām, ir 5–10 procenti. Līdz ar to ir jautājums, vai vispār ir jēga ieguldīt mēnesī 30–50 eiro, ko varbūt var atļauties?

“Jā, es teiktu, ka pat 30 eiro ir jēga ieguldīt. Protams, tas nenodrošinās lielu papildinājumu ikmēneša pensijai, bet beigās būs uzkrājums tūkstošos. Apzinoties, ka vecumā, visticamāk, būs neparedzēti izdevumi, īpaši veselībai, pat šāds uzkrājums var būt labs finansiāls atbalsts. Protams, sadalot šo uzkrājumu kā papildpensiju pa mēnešiem, nekas īsti nesanāk, bet, ja 55 vai 65 gados ir pieejami 5–10 tūkstoši eiro, tas var būt diezgan labs drošības spilvens,” norāda Kārlis Purgailis.

Atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotājiem ir papildu stimuls izmantot krāšanas rīkus – iespēja saņemt nodokļu atmaksu par ieguldījumiem pensiju trešajā līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. “Ja salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu, kur tiešā stimula šiem produktiem nav, Latvijā izteikti daudz vairāk iedzīvotāju un daudz lielākas summas iegulda šajos instrumentos, kas liecina to, ka šis stimuls strādā,” atzīst eksperts. “Manuprāt, raugoties uz sabiedrības labklājību ilgtermiņā, būtu nepieciešams, lai arī valsts pārskata iespējas uzlabot stimulus šiem instrumentiem vai pat paplašina instrumentu klāstu, tā veicinot, lai cilvēki uzkrāj.”

Latvijā ir aptuveni 850 000 ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, un katram vajadzētu veidot ilgtermiņa uzkrājumu vecumdienām, bet to dara mazāk nekā ceturtā daļa. Latvijas Bankas pētījums par 2023. gadu liecina, ka tikai pusē līgumu tiek veiktas regulāras iemaksas, tātad nedaudz vairāk par 200 000 iedzīvotāju veic šos uzkrājumus. “Runājot par uzkrājumu veidošanu, mēģinām stāstīt un izglītot, ka ir ļoti svarīgi veikt kaut nelielus, bet regulārus maksājumus. Ir cilvēki, kuri gada beigās atceras – ā, man taču būs nodokļu atmaksa! –, un iemaksā lielāku summu. Tas nav labi, jo šī lielā summa var trāpīt brīdī, kad finanšu tirgi ir dārgi. Ja visu gadu esi “pa gabaliņam” investējis, tad vidējā cena, par kuru esi iegādājies uzkrājumu, izlīdzinās. Kaut kad nopirki mazlietr dārgāk, kaut kad ir korekcija uz leju, un nopirki lētāk,” skaidro Purgailis. 

Līdzīgi ir ar izņemšanu – ja visu uzkrājumu izņem vienā reizē, ir ļoti liela varbūtība, ka tas notiks “sliktā dienā”. “Šī ir fundamentāla problēma ar pensiju otro līmeni. Runa ir par šo – cilvēkam aprit 65 gadi, un tajā brīdī, kad viņš VSAA noformē pensijas saņemšanu, otrā līmeņa uzkrājums jāizņem no finanšu tirgiem. Tas nozīmē, ka cilvēks visus savus finanšu aktīvus pārdod uzreiz vienā dienā! Un šīs dienas mēdz būt ļoti sliktas... Piemēram, Covid-19 pandēmija,” saka Kārlis Purgailis. “Mēs uzreiz sapratām, ka tā būs īstermiņa korekcija un vajag kaut ko darīt, lai cilvēkiem nav obligāti jāizņem otrais līmenis tieši tajā brīdī. Vienojāmies ar VSAA, ka cilvēkiem dod iespēju otrā līmeņa uzkrājuma izņemšanu atlikt līdz diviem gadiem. Un pēc šiem diviem gadiem finanšu tirgi bija izauguši pat augstāk nekā pirms šīs korekcijas. Tā rezultātā uzkrājums, ko cilvēki varēja saņemt, bija vismaz par 20 % lielāks! Tas bija super risinājums.”

Finanšu eksperts atzīst: “Diemžēl to nebija iespējams atkārtot, kad sākās Ukrainas karš, un cilvēkiem, kuri pensionējās 2022. gada pavasarī un līdz pat gada beigām, nācās fiksēt šo otrā līmeņa uzkrājumu zemākā līmenī, nekā tas būtu iespējams citā periodā. Tā vairs nav vērtības svārstība, bet reāli zaudējumi. Tāpēc mēs kā industrija jau gadiem par šo runājam, un patlaban Latvijas Banka ar Labklājības ministriju “finalizē” ierosinājumus izmaiņām likumdošanā, kur būs izlabota šī situācija un cilvēkiem būs iespēja izvēlēties dažādus veidus, kā no finanšu tirgiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, ļaujot to darīt pakāpeniski.”

Vēl viens skeptiķu arguments ir tas, ka bankas ar ieguldīto naudu rīkojas pavirši, jo cilvēki savās bankas atskaitēs redz mīnusus un uztver to kā zaudētu naudu, proti, finanšu tirgi ir laimes spēle, kā kazino. “Tie ir aplami apgalvojumi,” saka Purgailis. “Es parasti salīdzinu tā – jums ir nekustamais īpašums, bet jūs taču neskatāties katru dienu, kā “ss.com” mainās dzīvokļu cenas. Un, ja kādā brīdī cena nokritās, jūs taču joprojām turpināsiet dzīvot šajā dzīvoklī. Vai jums bija zaudējumi no tā, ka samazinājās cena? Nebija. Vai jums ir ienākusi peļņa no tā, ka šobrīd tas dzīvoklis maksā divreiz vairāk? Nē, jo jūs to nepārdodat. Ar uzkrājumu ir līdzīgi – kamēr tas netiek pārvērsts naudā, tikmēr nav ne peļņas, ne zaudējumu; ir vērtības pieaugums vai vērtības kritums.”

“Ko novērojām attiecībā uz pensiju trešo līmeni – ir daļa iedzīvotāju, kuri rīkojās neapdomīgi. Gan kovida pandēmijas sākumā, gan Ukrainas kara sākumā, gan pagājušogad, kad tika izsludināti tarifi, gan tagad, kad sākās Irānas karš, finanšu tirgi strauji nosvārstījās uz leju, un cilvēki nobijās. Un, ja viņiem ir 55 gadi un pieeja šai investīcijai, pensiju trešajam līmenim, daudzi naudu izņēma. Lūk, tad gan ir zaudējums!” skaidro speciālists. ”Mēs redzam, ka iedzīvotāji ar lielākiem uzkrājumiem, kuri izmanto investīciju portfeļus un citus finanšu tirgiem piesaistītus instrumentus, tā rīkojas ļoti reti. Un arvien vairāk parādās klienti, kas tieši tajos brīžos iemaksā naudu vēl klāt. Tas nozīmē, ka viņi par lētu cenu nopērk jaunu uzkrājumu, kas pēc tam straujāk pieaug vērtībā. Vienmēr pēc šiem nosauktajiem satricinājumiem, kad finanšu tirgi strauji nokoriģējās uz leju, tie tikpat strauji aizgāja atpakaļ un pacēlās vēl augstāk. Tāpēc tādos brīžos svarīgi nekrist panikā un neizņemt naudu, jo vērtība mainās tikai atskaitē uz datora ekrāna.”

Viens gan esot labi – Latvijā samazinājies skaidrās naudas uzkrājuma apjoms “zeķē”, kas gan joprojām ir iespaidīgs un mērāms miljonos eiro. “2020. gadā Latvijā apmēram 18 % kopējo finanšu aktīvu bija skaidras naudas uzkrājumi – vairāk nekā divi miljardi eiro. 2025. gada beigās jau tie bija tikai 8 %, un šī proporcija no uzkrājuma skaidrā naudā ir pārvirzījusies uz tā saucamajiem ar finanšu tirgiem saistītajiem uzkrāšanas instrumentiem, kas ir gan uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, gan pensiju trešais līmenis, arī ieguldījumi uzņēmumu akcijās, uzņēmumu obligācijās un valstu obligācijās,” saka Purgailis. “Ja 2020. gadā tikai 13 % no mājsaimniecības kopējiem finanšu aktīviem tika ieguldīti ar finanšu instrumentiem saistītos uzkrāšanas rīkos, tad 2025. gada beigās tie bija nedaudz virs 20 %, kas jau ir pozitīva tendence un diezgan labs rādītājs.”

"Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""".