Motobraucēju "nedarbi" Latvijas mežos

Viens no lielākajiem cietējiem šajā ziņā ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM), kas jau gadiem ilgi, sastopot motobraucējus mežā, iespēju robežās cenšas tos izglītot. Gluži bez rezultātiem audzinošais darbs nav palicis un LVM Vidusdaugavas reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas reģiona vadītājs Jānis Belickis uzsver, ka nepatikšanas rada tikai atsevišķi motobraucēji, kamēr lielais vairums Latvijas motociklistu noteikumus ievēro. Taču arī darvas karote var izbojāt visu labo iespaidu par medus mucu...

Kur braukt? Skaties kartē!

"Motobraukšana ir viens no daudzajiem hobijiem un tam ir tiesības pastāvēt. Lielum lielais vairums motobraucēju mums nekādas problēmas nerada, taču diemžēl ir atsevišķi izņēmumi. Zinu, ka daļa motobraucēju organizāciju savā iekšienē pašas veic skaidrojošo darbu, cenšoties novērst patvaļīgu mežu izbraukāšanu. Taču, protams, ne visi šos ieteikumus ņem vērā," saka Jānis Belickis. Lielākas motobraucēju grupas, plānojot pasākumus, parasti savus izbraucienus saskaņo ar LVM, lūdzot atļauju izmantot noteiktu maršrutu. Šim nolūkam pietiek aizpildīt LVM mājaslapā atrodamo anketu un sagaidīt atbildi - drīkst, nedrīkst vai arī vēlams maršrutā veikt kaut kādas korekcijas. Individuālie braucēji  vai arīnelielas grupiņas šādus pieteikumus neraksta un ar šādiem motobraucējiem tad reizēm mēdz gadīties domstarpības par to, kur drīkst un kur nedrīkst braukt.

Reizēm mežā sastaptie motobraucēji uz LVM darbinieku aizrādījumiem reaģē ar jautājumu - bet kur tad man braukt? Atbilde ir diezgan vienkārša. "Katram individuālajam braucējam vajadzētu rīkoties tā, kā ir teikts Meža likumā - pārvietoties pa ceļiem un brauktuvēm. Lai saprastu, pa kurieni droši var braukt, ir vērts izmantot "LVM Geo" lietotni, kurā redzams meža ceļu tīkls un arī brauktuves. Tiesa, "brauktuve" dažkārt ir izplūdis jēdziens un reizēm kartē ir atzīmētas  arī vecākas brauktuves, kuras dabā vairs nepastāv Vienkāršoti sakot: ja dabā ir redzamas divu riteņu pēdas,  pa kurām jau ilgstoši ir pārvietojušies  automobiļi, to var uzskatīt par brauktuvi. Viena riteņu sliede vai šaurāka divu nospiedumu kvadraciklu sliede  parasti ir redzama tajās vietās, kur nekādas brauktuves nav un kāds ir braucis ar motolīdzekļiem patvaļīgi," skaidro Belickis. Viņš arī iesaka "LVM Geo" lietotnē atvērt dabas aizsardzības karšu slāni, jo tur var redzēt teritorijas, kurās atsevišķos periodos nebūtu ieteicams braukt. Piemēram, laikā no 1. marta līdz jūlija beigām būtu jāizvairās no tām brauktuvēm, kas ved cauri atzīmētajām putnu dzīves vietām. Īpaši jūtīga putnu suga ir medņi, jo tie riesto un ligzdo uz zemes, tādēļ trokšņaina braucamrīka uzrašanās šos putnus izbiedē.

LVM daudzviet cenšas izvietot zīmes, kas informē par braukšanas ierobežojumiem, taču meži aizņem milzīgas teritorijas un pie katra uzkalniņa, kas kādam motobraucējam var likties interesants, zīmi neuzliksi. Tādēļ katram pašam vajadzētu tomēr ņemt talkā veselo saprātu un padomāt, vai tiešām vajadzētu triekties augšā smilšainā kāpā, ja tur nav nekādu transportlīdzekļu atstātu pēdu vai arī tikai viena motocikla iebraukta rise.

Motocikls plus lietus - slikta kombinācija

Viens no argumentiem, ko reizēm mēdz izmantot motobraucēji, lai attaisnotu braukāšanu tur, kur nevajadzētu, ir apmēram šāds - bet meža izstrādes tehnika taču atstāj vēl lielākas pēdas, pāris moču rises uz tā fona ir nieks! Tehnika tiešām mežos strādā un pēdas atstāj, taču te jāņem vērā daži būtiski apstākļi. Pirmkārt, speciālā tehnika mežā atrodas ne jau izklaides dēļ, bet gan tur strādā. Otrkārt, mežinieki iespēju robežās izstrādes darbus cenšas veikt periodā, kad laika apstākļi ir piemērotākie un kaitējuma risks mazāks. Ideālā variantā tā ir auksta ziema, kad zeme ir sasalusi, taču pēdējos gados tik bargas ziemas kā aizvadītā ir retums un tādēļ nākas strādāt arī citos apstākļos. Treškārt, pēc meža izstrādes darbu visu ciklu pabeigšanas, kas nav tikai koksnes ieguve vien, teritorijā tiek sakopti ceļi, pievešanas ceļi, brauktuves un grāvju malas (vismaz LVM mežos tā notiek), kamēr motobraucēji gluži tā vis nerīkojas.

Var jautāt - bet kāds gan mežam rodas kaitējums no tā, ka pāris cilvēki ar motocikliem uzbrauc kādā kāpā? Kā uzskatāms piemērs te var kalpot Zvirgzdes baltā kāpa, kuras apkārtni motobraucēji apmeklē diezgan regulāri. Pārvietojoties ārpus ceļiem un brauktuvēm, cieš zemsedze un aizsargājamie augi, kam braucēji pat nepievērš uzmanību, bez tam kāpā veidojas erozija. Proti, pēc motocikliem paliek iebrauktas rises, ko izskalo lietusgāzes, nodarot kāpai būtisku kaitējumu. Tādēļ kāpā LVM jau divreiz ir nācies veikt nostiprināšanas darbus un izskatās, ka būs nepieciešama arī trešā nostiprināšana, jo braukšana ir notikusi vēl vienā neatļautā vietā Taču Zvirgzdes baltā kāpa ir tikai viens no daudzajiem objektiem, kas laika gaitā cietis šādā veidā.

Karjers nav sacīkšu trase

Laikam jau tikai likumsakarīgi, ka visbiežāk motobraucējus var sastapt pilsētām tuvējos mežos - pārsvarā tie ir pilsētnieki vai arī citur, kur LVM teritorijas atpūtai izmanto  tuvākās apkaimes iedzīvotāji, kam tuvs ir moto dzīvesstils. Tikai retais ir gatavs braukt tālu ceļu, lai izmestu ar motociklu loku pa mežiem. Gadās arī tūristi no ārvalstīm, kur mežu mazāk vai arī ir stingrāki noteikumi braukšanai pa mežiem.

Bez mežiem viens otrs motobraucējs ir iecienījis arī LVM teritorijās esošās derīgo izrakteņu vietas jeb, vienkāršoti sakot, karjerus. Tie motobraucējiem patīk smilšainās vides un stāvo nogāžu dēļ. Varētu likties, ka tur motociklu atstātās pēdas nekādu kaitējumu nenodara - galu galā, pēc laiciņa taču tās smiltis tāpat kaut kur vedīs projām. Taču problēma tur, ka šādās teritorijās bieži vien tiek veidoti būvmaisījumi atbilstoši klienta vajadzībām, bet izbraukāšanas rezultātā maisījuma frakcijas var sajaukties un ietekmēt produkta kvalitāti. Nemaz nerunājot par to, ka braukšana karjerā dažādu apstākļu dēļ ir diezgan bīstama. "Tā nav vieta, kur vajadzētu braukt ar mototehniku! Saprotu, ka motobraucējiem tā liekas vilinoša, taču te darbojas līdzīgi principi kā rūpnieciskās teritorijās, tātad tur var atrasties tikai tie, kas tur strādā, atgādina Jānis Belickis.