Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati.
“Neraugoties uz vispārējo ekonomikas attīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas "Citadele" klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale. Eksperte skaidro, ka vienlaikus situācija Latvijā un Baltijā kopš 2000. gadu sākuma ir uzlabojusies un pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties brīvdienās ceļot. Piemēram, Latvijā pirms 10 gadiem nedēļu garu ceļojumu nevarēja atļauties 37,1 % sabiedrības. "Dati liecina, ka šobrīd iedzīvotāju rocība ir pieaugusi, tomēr progress nav vienmērīgs. Visās trīs Baltijas valstīs no ceļojumiem joprojām visbiežāk ir spiestas atteikties ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks, kā arī seniori,” norāda Ginta Zemgale.
Baltijā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur nedēļu ilgu atpūtu nevar atļauties vismazākais iedzīvotāju īpatsvars – 25,8 %. Turpretī Lietuvā provizoriskais rādītājs ir visaugstākais un sa-sniedz 30,9 %. Salīdzinājumam – Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs pērn bija 27,5 %.
Vairāk ceļojam pa Latviju, bet ilgāk nakšņojam ārzemēs
Pagājušā gada nogalē publicētie “Eurostat” dati par 2024. gadu* liecina, ka Latvijas iedzīvotāji devās 4,89 miljonos ceļojumu. Vairāk nekā puse no tiem jeb 63,3 % bijuši iekšzemes ce-ļojumi, pārējie 36,7 % – uz ārvalstīm.Vidējais ceļojuma garums bija 3,5 naktis, tomēr atšķiras Latvijā un ārvalstīs pavadīto nakšu skaits. Latvijā tās bija vidēji 2,3 naktis, kamēr ārzemēs – 5,5 naktis.
Ārzemēs tērējam 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem
Lielāko tūrismam atvēlēto budžetu Latvijas iedzīvotāji tērē braucieniem uz ārvalstīm. Ārzemju ceļojumu izdevumi veido aptuveni 83 % no kopējiem tūrisma tēriņiem, ierindojot Latviju starp ES valstīm (Luksemburga, Beļģija, Malta un Kipra), kuru iedzīvotāji tūrisma naudu visvairāk tērē ārpus valsts. Dodoties uz ārzemēm, Latvijas iedzīvotāji par vienu ceļojumā pavadīto nakti tērēja vidēji 110 eiro. Savukārt Latvijā šīs izmaksas bija vidēji 31 eiro. Kopumā Latvijas iedzīvotāji tūrismam tērē ievērojami mazāk nekā vidējais ES ceļotājs. ES vidējais rādītājs, ceļojot iekšzemē 2024. gadā sasniedza 78 eiro par nakti, bet ārvalstīs 135 eiro par nakti.
“Lai arī ilgāka atpūta ārzemēs daļai iedzīvotāju ir finansiāli grūti sasniedzama, atelpu iespējams rast arī bez lieliem tēriņiem, izvēloties vienas dienas izbraucienus, tuvākus galamērķus Latvijā, bezmaksas kultūras un dabas aktivitātes vai atpūtu ārpus aktīvās sezonas. Savukārt tiem, kuri vēlas iekrāt garākam atvaļinājumam, noderīga var būt regulāra, pat neliela uzkrājuma veidošana visa gada garumā, piemēram, ik mēnesi novirzot atsevišķu summu tieši atpūtai,” atgādina Ginta Zemgale.
* Visi tūrisma braucieni ar vismaz vienu nakšņošanu – gan personīgie, gan darba braucieni.
