Klimata pārmaiņas mūsu dārzos - kā ar tām sadzīvot?
Klimata pārmaiņas ievieš savus noteikumus arī dārza darbos. Vasaras kļūst arvien neparedzamākas, un pārsteigumi svelmes periodu vai smagu lietavu formā kļūst par dārznieka ikdienu. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar dabas kaprīzēm?
Augu izvēle
Bulduru Biotehnoloģiju centra vadītāja Anta Sparinska uzsver, ka viena no veiksmes atslēgām veselīgam dārzam ir pareiza augu izvēle. Lielākā finansiālā kļūda, ko saimnieki joprojām pieļauj pavasara stādīšanas drudzī, ir neapdomīga aizraušanās ar košiem un dārgiem importa stādiem. Nereti tie ir ievesti no valstīm ar daudz maigāku klimatu un Latvijas mainīgajos apstākļos nespēj izturēt ne pēkšņos kailsalus, ne vasaras karstuma viļņus. Par augu izturību un nepieciešamību izvēlēties pārbaudītas vērtības Anta Sparinska saka: “Ja mēs savā dārzā ļoti vēlamies audzēt kaut ko retu un skaistu, piemēram, kādu augu, ko esam noskatījušies dienvidu zemēs, mums ir jāatceras, ka tas var būt prieks tikai vienai, divām vai trim sezonām. Ja ļoti paveicas, augs pie mums nodzīvos 15 sezonu, taču agri vai vēlu pienāks ziema, kad tas aizies bojā, jo Latvijas klimats tam nav piemērots.”
Kā norāda eksperte, augu nespēja pielāgoties vietējam klimatam uzreiz parādās vizuāli un signalizē par problēmām. “Augs parāda, ka tam nepatīk augt. Ja parādās dažādas slimības un kaitēkļi, tas nozīmē, ka auga imūnsistēma ir novājināta un tam kaut kas nepatīk.” Tāpēc pirmais solis – iegādāties stādus, kas jau gadiem ir pārbaudīti vietējās kokaudzētavās un botāniskajos dārzos, kur tie veiksmīgi pārcietuši gan Latvijas aukstās ziemas, gan pārlieku mitrās vai karstās vasaras.
Kā nosargāt mitrumu augsnē
Karstuma viļņi, kas nāk komplektā ar ilgstoša sausuma periodiem, ir liels izaicinājums gan augiem, gan dārzkopjiem. Tomēr, kā atzīst eksperte, lielāko daļu augsnes mitruma varētu nosargāt, neatstājot dobes un augsni pilnīgi kailu. Par nepieciešamību segt zemi un mācīties no dabas procesiem Anta Sparinska stāsta: “Dabā “plika” zeme neeksistē – tā pie pirmās izdevības cenšas aizaugt. Ja mēs ejam dabā un to vērojam, tad redzam – nekur pie mums nav “plika” zemes virskārta, izņemot pašu jūras malu, kur nekas neaug ūdens plūdmaiņu ietekmē, bet arī tur, tikko nedaudz drošāka vieta, tā no kāpām spraucas laimiņi, graudzāles un citas sausumu un sālsūdeni izturīgas sugas. Augsni vienmēr sedz kāda organikas kārta, kādas sūnas, lapas, zemsedzes augi, kas notur augsni vietā un saglabā mitrumu.”
Lai bez maksas saglabātu mitrumu dobēs un krūmu apdobēs, noder mulčēšana. Turklāt tam nav jātērē nauda – lieliski noder tā pati zāle, ko katru nedēļu nopļaujam piemājas mauriņā. Anta Sparinska stāsta, ka, pareizi rīkojoties, var iztikt bez nemitīgas laistīšanas. “Ir dārznieki, kas siltumnīcās izmanto metodi, kur augsni nemaz nelaista un neko papildus nedara, bet nodrošina, ka zeme apakšā ir mitra, un virspusē uzber ļoti biezu – aptuveni 15–20 centimetru – mulčas slāni. Tas saglabā mitrumu augsnē, pasargā augu saknes no karstuma šoka un ļauj tomātiem labi augt un ražot. Tomēr saimniekam ir jāvēro savi augi un jāmācās no pieredzes. Piemēram, ja līdz Jāņiem ziemcietēm dobē izaug ļoti lielas lapas, tās sāk darboties kā lietussargs. Pat ja laistīšanas sistēmu sprauslas strādā katru nakti pa pusstundai, kuplo lapu dēļ mitrums līdz augsnei un saknēm nemaz nenonāk, bet aiztek citur.”
Automātiskā pilienlaistīšana un viltīgā dārza plēve
Anta Sparinska aicina pievērst uzmanību arī tehnoloģiskajiem risinājumiem, jo mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arvien jaunus veidus, kā dārza kopšanu padarīt lētāku un efektīvāku. Viena no tādām metodēm ir pilienveida laistīšana, kas piegādā ūdeni tieši augu saknēm, neļaujot tam iztvaikot gaisā. Lai gan sistēmas ierīkošana prasa sākotnējus ieguldījumus, tā ātri atmaksājas uz ietaupītā ūdens un laika rēķina, turklāt šādi var ērti dozēt arī augu mēslošanu. Tomēr, kombinējot laistīšanu ar dažādiem augsnes segumiem, ir jābūt uzmanīgiem, jo populārā melnā dārza plēve karstajās vasarās var radīt pretēju efektu un burtiski izvārīt augu saknes.
Bulduru Biotehnoloģiju centrā darbojas projekts “Digidārzs”, ko līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šajā projektā pētnieki praktiski analizē jaunākās viedās tehnoloģijas un to efektivitāti augu laistīšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādu laistīšanas metožu salīdzināšanai, pētot, kā dārzā vislabāk darbojas kapilārā laistīšana, proti, vai efektīvākas ir sistēmas, kas izvietotas tieši uz augsnes virskārtas, vai tomēr caurules, kas ieraktas nedaudz dziļāk zemē vai tieši zem aramkārtas. Šādas pazemes pilienlaistīšanas galvenā priekšrocība ir mitruma nogādāšana tieši augu sakņu zonā, padarot ūdens padevi dārznieka acīm neredzamu un pasargājot to no nelietderīgas iztvaikošanas virspusē. Projekta “Digidārzs” pētījumi palīdz izprast, kā automatizētos risinājumus visgudrāk pielāgot Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem, lai saimnieks varētu efektīvi ietaupīt gan ūdens resursus, gan savu laiku.
Vērtējot plēvju izmantošanu, Anta Sparinska uzsver: “Ja mēs liekam melnu plēvi, karstā laikā tā piesaista saules starus vēl vairāk, tātad augsne uzkarst, un ir jautājums – vai tiem augiem, kurus jūs stādāt plēvē, patīk, ka saknes ir karstumā? Lielākoties mūsu platuma grādos augiem tas nepatīk.” Ja tomēr tiem lietoti sintētiskie segumi, eksperte iesaka tos obligāti nosegt ar organisko mulču, lai pasargātu zemi no pārkaršanas, vienlaikus atgādinot par mikroplastmasas riskiem dārzā un nepieciešamību izvērtēt, cik daudz naftas produktu mēs vēlamies redzēt savā piemājas zemē.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
