Baltijas jūrā izveidojušās “mirušās zonas” pusotras Dānijas lielumā

Ūdens apmaiņa Baltijas jūrā vai aizņemt 30 gadus

Atšķirībā no okeāniem Baltijas jūra ūdens apmainas ļoti lēni, un pilnīga tā nomaiņa var aizņemt līdz 30 gadiem, kas nozīmē, ka piesārņojums jūrā saglabājas daudz ilgāk nekā citviet pasaulē. Ierobežotā ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru nozīmē arī to, ka ar skābekli bagāts ūdens dziļākajos jūras slāņos nonāk reti - tā rezultātā jūras dibenā veidojas skābekļa deficīts, kas savukārt veicina eitrofikāciju. 

Eitrofikācija ir process, kad ūdenī nonāk pārāk daudz barības vielu — galvenokārt slāpeklis un fosfors. Šīs vielas darbojas kā “mēslojums” aļģēm un ūdensaugiem, tāpēc tie sāk pārmērīgi vairoties. Un tieši eitrofikācija ir viena no lielākajām Baltijas jūras problēmām. Pārmērīgais slāpekļa un fosfora daudzums izraisa intensīvu aļģu ziedēšanu, kas vasarās kļuvusi par vienu no redzamākajiem Baltijas jūras brīdinājuma signāliem. Kad aļģes sadalās, tās patērē vēl vairāk skābekļa, radot apburto loku, kas turpina pasliktināt jūras stāvokli.

Vides iniciatīva brīdina, ka Baltijas jūras stāvoklis šobrīd ir satraucošs. Jūrā arvien biežāk veidojas tā dēvētās “mirušās zonas” – vietas, kur skābekļa trūkuma dēļ nespēj izdzīvot gandrīz neviena dzīvā būtne. Jāpiemin, ka aļģes pastiprināti savairojas arī klimata pārmaiņu dēļ - Baltijas jūra sasilst straujāk nekā daudzas citas pasaules jūras, un augstāka ūdens temperatūra veicina aļģu savairošanos.

Ar kuģiem Baltijas jūrā nonāk invazīvās sugas

Taču Baltijas jūru apdraud ne tikai aļģu ziedēšana. Tā ir arī viena no intensīvāk izmantotajām kuģošanas zonām Eiropā, kurā vienlaikus atrodas līdz pat 2000 kuģu. Intensīvā kuģošana palielina gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī veicina invazīvo sugu izplatību - kā norāda iniciatīva, invazīvās sugas Baltijas jūrā nonāk galvenokārtar kuģu balasta ūdeņiem. Šīs sugas var izjaukt dabisko ekosistēmu un izspiest vietējās sugas.

Papildu slodzi Baltijas jūrai rada arī smagie metāli, toksiskas ķīmiskas vielas, medikamentu atliekas un plastmasas piesārņojums. Zinātnieki brīdina, ka mikroplastmasa arvien biežāk tiek konstatēta jūras organismos un pakāpeniski nonāk arī cilvēku organismā.

Ko mēs katrs varam darīt?

Iniciatīva uzsver, ka Baltijas jūras atveseļošana vēl ir iespējama, tomēr tam nepieciešama gan valstu un uzņēmumu rīcība, gan arī sabiedrības iesaiste. Lai palīdzētu mazināt piesārņojumu un slodzi uz Baltijas jūru, ikviens ikdienā var rīkoties videi draudzīgāk:

• Izvēlēties videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus — tas palīdz samazināt ķīmisko vielu un fosfātu nonākšanu notekūdeņos un vēlāk arī Baltijas jūrā;
• Samazināt ķīmisko mēslojumu izmantošanu dārzos — lietus noskalo mēslojumu upēs un jūrā, kur tas veicina aļģu ziedēšanu un skābekļa trūkumu;
• Nepiesārņot pludmales un piekrasti — pat neliels atkritumu daudzums var kaitēt putniem, zivīm un citiem jūras dzīvniekiem;
• Piedalīties pludmaļu sakopšanas talkās — tās palīdz samazināt piekrastē un jūrā nonākušo atkritumu daudzumu;
• Runāt par Baltijas jūras problēmām un mudināt citus rīkoties videi draudzīgāk — sabiedrības spiediens un informētība var veicināt arī lielākas politiskas un uzņēmumu pārmaiņas.

Iniciatīva uzsver, ka ar individuāliem paradumiem vien nepietiks — būtiskas pārmaiņas iespējamas tikai ar plašākiem politiskiem un ekonomiskiem risinājumiem. Starp svarīgākajiem soļiem tiek minēti stingrāki piesārņojuma ierobežojumi, ilgtspējīgāka lauksaimniecība, kuģniecības emisiju samazināšana, modernāku notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izveide un pārzvejas ierobežošana.

Tāpat svarīga ir mitrāju un piekrastes ekosistēmu atjaunošana, jo tie palīdz dabiski attīrīt ūdeni un samazināt piesārņojuma nonākšanu Baltijas jūrā.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.