Izrādās, ka Latvijas iedzīvotāju kontos nauda nemanāmi izgaist. Kā tas notiek?

Taču eksperti to neuztver kā iedzīvotāju labklājības pazīmi, bet gan kā zaudējumus, ko cilvēki piedzīvo – pēdējo gadu milzīgā inflācija burtiski iztukšo uzkrājumus.

"Naudu glabāt kontā vai skaidrā naudā – tas ir ierasts un saprotams, tomēr pēdējo desmit gadu laikā kopējā inflācija Latvijā sasniegusi 56 %. Tas nozīmē, ka par 100 eiro 2016. gada aprīlī varēja nopirkt gandrīz divreiz vairāk nekā šodien. Līdzekļi, kas visu šo laiku vienkārši gulējuši kontā, nepamanāmi zaudējuši vairāk nekā pusi savas reālās vērtības," skaidro SEB bankas pārstāvis Oļegs Andrejevs.

Inflācija Latvijā pēc dažādām patērētāju grupām (2016. gada aprīlis – 2026. gada aprīlis):

Inflācija Latvijā dažādās patērētāju grupās (2016. gada aprīlis – 2026. gada aprīlis):

• Stomatoloģija – +123,4 % (100 € → 223,40 €)
• Ambulatorās medicīniskās pakalpojumi – +104,2 % (100 € → 204,20 €)
• Komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde u.c.) – +80,6 % (100 € → 180,60 €)
• Elektrība, gāze un citi kurināmie – +78,2 % (100 € → 178,20 €)
• Personīgā transporta ekspluatācija – +75,4 % (100 € → 175,40 €)
• Dzīvojamā platība, ūdens, enerģija (kopumā) – +72,1 % (100 € → 172,10 €)
• Pārtikas produkti un dzērieni – +71,7 % (100 € → 171,70 €)
• Restorāni un kafejnīcas – +66,4 % (100 € → 166,40 €)
• Veselības aprūpe (kopumā) – +53,8 % (100 € → 153,80 €)
• Augstākā izglītība – +52,8 % (100 € → 152,80 €)
• Cita izglītība – +50,2 % (100 € → 150,20 €)
• Nepārtikas preces – +45,2 % (100 € → 145,20 €)
• Kravu pārvadājumi – +170,4 % (100 € → 270,40 €) – rekordliels pieaugums

Cik daudz inflācija "apēdusi" 10 gados

Ja analizē inflāciju Latvijā salīdzinājumā ar ES, redzams, ka kritiskais gads bija 2022. gads: enerģētikas krīzes un kara Ukrainā dēļ inflācija sasniedza 17,3 % – gandrīz divreiz vairāk nekā ES vidējais rādītājs (9,2 %). Baltijas valstīs rādītāji bija vieni no augstākajiem visā Eiropas Savienībā, ko izskaidroja atkarība no importētās enerģijas un lielais atvērtās ekonomikas īpatsvars.

"Faktiski tas nozīmē, ka neskatoties uz lielo uzkrājumu apjomu – 12,1 miljards eiro kontos – un tā ikgadējo pieaugumu, šo līdzekļu pirktspēja strauji samazinās. Tāpēc domāt: "Es noglabāšu naudu vecumdienām un tad vienkārši to iztērēšu" – ir kļūdaina stratēģija. Inflācija to "apēdīs" ātrāk, un jūs pat nepaspēsiet izbaudīt savus uzkrājumus," skaidro eksperts.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām saglabājas šaubas par banku sistēmas uzticamību un neuzticēšanās investīcijām – joprojām atmiņā palikuši 90. gadi un PSRS mantojums, proti, finanšu instrumentu neizpratne. Rezultātā 83 % Latvijas iedzīvotāju neinvestē finanšu instrumentos, izņemot pensiju un apdrošināšanas produktus. Tajā pašā laikā 22 % iedzīvotāju pat nav finanšu “drošības spilvena” trīs mēnešiem