Kuras piedevas ir veselīgākas - rīsi vai kartupeļi: dietologi sniedz skaidru atbildi
Kas ir veselīgāks – rīsi vai kartupeļi? Šis jautājums regulāri rodas diskusijās par diētu.
Daži izvairās no kartupeļiem to ogļhidrātu satura dēļ, citi – no baltiem rīsiem, baidoties no augstā glikēmiskā indeksa. Tomēr dietologi saka, ka abi produkti var būt daļa no veselīgas ēšanas, tomēr nozīme ir daudzumam, pievienotajiem ingredientiem un gatavošanas veidam.
Kā norāda izdevums "Dobrzemieszkaj.pl", abi produkti jau vairākas desmitgades ir ikdienas uzturā miljoniem cilvēku visā pasaulē, nodrošinot organismu ar enerģiju, kas nepieciešama muskuļu un smadzeņu darbībai.
Rakstā teikts, ka rīsiem un kartupeļiem ir daudz kas kopīgs. Lai gan rīsi bieži tiek klasificēti kā "veselīgs" ēdiens, bet kartupeļi – kā smags ēdiens, abu produktu kaloriju daudzums ir ļoti līdzīgs: tase vārītu baltu rīsu satur aptuveni 200 kalorijas, tāpat kā dažas nelielas vārītas kartupeļu bumbiņas.
Gan rīsiem, gan kartupeļiem galvenā sastāvdaļa ir ogļhidrāti cietes veidā. Tie ir galvenais enerģijas avots organismam. Dietologi uzsver, ka paši ogļhidrāti neizraisa svara pieaugumu. Kā norādīts rakstā, daudz lielāku ietekmi atstāj porcijas lielums, fiziskā aktivitāte un sastāvdaļas, ko pievienojat.
Kartupeļi kā vitamīnu un šķiedrvielu avots
Izdevums apgalvo, ka kartupeļiem ir labāka uzturvērtība nekā rīsiem: tajos ir vairāk vitamīnu un minerālvielu, īpaši C vitamīns, kālijs, fosfors un magnijs.
Turklāt kartupeļi nodrošina organismu ar šķiedrvielām, īpaši, ja tos ēd ar mizu. Pateicoties šķiedrvielām, ilgāk saglabājas sāta sajūta, labāk funkcionē zarnas, skaidro autors.
Tiek norādīts, ka kartupeļos ir arī B6 vitamīns, kas pazīstams ar to, ka atbalsta nervu sistēmu un sarkano asins šūnu veidošanos.
Saldie kartupeļi ir pat labāki. Tie satur vairāk antioksidantu un vitamīnu nekā tradicionālie veidi, tāpēc tie arvien biežāk parādās restorānu un ātrās ēdināšanas iestāžu ēdienkartēs, teikts materiālā.
Glikēmiskais indekss
Runājot par veselīgu uzturu, bieži tiek pieminēts glikēmiskais indekss (GI). Vārītiem kartupeļiem var būt augsts GI, kas nozīmē, ka no tiem cukura līmenis asinīs paaugstinās ātri. Rīsi šajā ziņā ir nedaudz labāki, lai gan daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un gatavošanas veida, norādīts rakstā.
Maz cilvēku ēd kartupeļus vai rīsus atsevišķi. Visbiežāk tos kombinē ar dārzeņiem, gaļu, zivīm vai veselīgiem taukiem, kas, pēc dietologu teiktā, palēnina cukura uzsūkšanos un palīdz saglabāt sāta sajūtu pēc ēdienreizes.
Vēl viena īpatnība ir rezistentā ciete. Tā veidojas pēc rīsu vai kartupeļu vārīšanas un atdzesēšanas. Pēc izdevuma datiem, daļa cietes darbojas līdzīgi šķiedrvielām, atbalstot zarnu mikrofloru un palīdzot stabilizēt cukura līmeni asinīs.
Runājot par rīsu vai kartupeļu lietderīgumu un kaitīgumu, lielākā problēma ir sastāvdaļas un gatavošanas veids. Rakstā uzsvērts, ka vārīti kartupeļi paši par sevi nav uztura katastrofa. Problēmas rodas, kad tos cep fritētā veidā vai pārlej ar biezu mērci. Tas pats attiecas uz rīsiem, kas gatavoti lielā daudzumā eļļas.
"Veselīgākā izvēle ir mērenas porcijas un sabalansēts ēdiens. Gan rīsi, gan kartupeļi var būt vērtīgs papildinājums vakariņām, ja tos kombinē ar dārzeņiem un olbaltumvielu avotu," secina raksta autors.
