Tikšanās pēc negulētas nakts: kā Latgales mēri Briselē cenšas pārliecināt Eiropu, ka pierobežai vajadzīga reāla nauda
Naktī uz 7. maiju Latgales iedzīvotāji savos telefonos saņēma trauksmes brīdinājumus – Latgalē atkal bija ielidojuši droni no Krievijas. Tos pašus paziņojumus savos numuros viesnīcā Briselē saņēma arī daži Latgales mēri.
Viņi bija ieradušies ES galvaspilsētā uz sarunām par Eiropas budžetu. Uz tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputātiem dalībnieki no Latvijas ieradās pēc nemierīgas un negulētas nakts.
Investori un slēgtas skolas
Latgales plānošanas reģiona delegācija prezentāciju sāka ar fotoattēlu – trauksmes paziņojuma ekrānuzņēmumu mobilajā telefonā. Sekoja stāsts par to, ka trīs novados – Balvu, Ludzas un Rēzeknes – skolas ir slēgtas. Sēžu telpā iestājās klusums. Tas, ka vienā ES dalībvalstī skolas tiek slēgtas drošības apsvērumu dēļ, Eiropas Parlamenta deputātiem bija pārsteigums.
Bijušais Balvu novada vadītājs Sergejs Maksimovs skaidro, kāpēc drošības situācija tieši ietekmē pierobežas ekonomiku. “Investori baidās ieguldīt reģionā, kur trīs reizes nedēļā cilvēki saņem trauksmes brīdinājumus par iespējamiem kaujas droniem ar sprāgstvielām. Eiropai jāsaprot – austrumu robežas stiprināšana nav tikai tanki un pretgaisa aizsardzība. Tā ir arī ekonomika, darba vietas un tehnoloģijas.”
“Latgales zemnieks saskaras ar divām krīzēm vienlaikus – klimata un drošības.”
Maksimovs vērš uzmanību arī uz risku lauksaimniecībai: “Kaujas droni ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek programmēti triecieniem pa konkrētiem objektiem, un naftas bāzu tvertnes vizuāli līdzinās graudu uzglabāšanas tvertnēm. Latgales saimnieks vienlaikus saskaras ar diviem izaicinājumiem – klimata un drošības.”
Bijusī mēre tagad raksta budžetu
Pretī Latgales delegācijai sēdēja EP deputāte no Portugāles Karla Tavareša – sieviete, kura vairākus gadus bijusi Amadoras (pilsēta netālu no Lisabonas) mēre. Tagad viņa Eiropas Parlamentā vada darbu pie jaunā daudzgadu budžeta. No tā, kas tiks iekļauts šajā budžetā, tiešā veidā atkarīgs, kādu atbalstu varēs saņemt Latgale. Aplūkojusi Latgales fotoattēlus – mežus, ezerus –, Tavareša teica, ka pati grib braukt uz Latgali.
Ņemot vērā, ka vairākums tikšanās dalībnieku bija esošie vai bijušie pašvaldību vadītāji, saruna uzreiz ievirzījās profesionālā, nevis politiskā gultnē.
Preiļu novada vadītājs Aldis Adamovičs uzsver, ka Latgales pašvaldībām vajadzīgs ne tikai lielāks atbalsts, bet arī mazāks līdzfinansējums Eiropas projektos. “No vienas puses, mums vajadzīgs atbalsts uzņēmējdarbībai, veselības aprūpei un infrastruktūrai. Bet vienlaikus nevar prasīt no pašvaldībām Austrumlatvijā tādu pašu līdzfinansējumu kā citur.” Jo citādi lielāku atbalstu, ja tāds būs, pašvaldības vienkārši nespēs izmantot.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne uzsver nepieciešamību pēc jaunām programmām pārrobežu sadarbībai ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Poliju. Tādā veidā varētu kompensēt to, ka vairs nav programmu sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju, kuras Latgales pašvaldības iepriekš aktīvi izmantoja.
“Lielāks atbalsts ir nepieciešams gan Latgales pašvaldībām, gan Alūksnes novadam,” piebilda Adamovičs. Pierobeža nav tikai Latgale – arī Vidzemes austrumi robežojas ar Krieviju un saskaras ar tādām pašām problēmām.
Ludzas mērs Edgars Mekšs, kurš nakti pirms tikšanās bija pavadījis, atbildot uz nepārtrauktiem zvaniem, rezumēja: “Pierobežas reģionu jautājumi Eiropā tiek sadzirdēti. Būtiskākais nākamais solis ir nodrošināt, lai šī izpratne tiktu pārvērsta konkrētos lēmumos un finansējumā.”
“Lielāks atbalsts ir nepieciešams gan Latgales, gan Vidzemes pašvaldībām.”
Trīs jaunas prioritātes
Tikšanos organizēja EP deputāts no Latvijas Nils Ušakovs kopā ar saviem kolēģiem no Polijas un Lietuvas. Nedēļu iepriekš Eiropas Parlaments ar 389 balsīm bija pieņēmis 2027. gada ES budžeta principus. Galvenais ziņotājs ir Ušakovs. Šī ir pirmā reize, kad Baltijas reģiona pārstāvis ir atbildīgs par ES budžetu.
Un pirmo reizi budžeta principos iekļautas trīs prasības, kas tieši skar Latgali un Vidzemes austrumus: īpašs atbalsts pierobežas pašvaldībām, godīgi tiešmaksājumi mūsu zemniekiem (kuri joprojām saņem par 20 % mazāk nekā Rietumeiropā) un robežas stiprināšanas izdevumi no kopējā Eiropas budžeta, ne tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.
Par droniem Ušakovs runāja arī preses konferencē uzreiz pēc balsojuma par budžetu: “Bizness pierobežā slēdzas. Bezdarbs aug. Militāri droni regulāri krīt mums uz galvas.” Žurnālisti, iespējams, toreiz to uztvēra kā pārspīlējumu. Pēc desmit dienām divi droni nokrita uz Rēzeknes naftas bāzes.
Reklāmu apmaksā Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu grupa.
