Mazas izmaiņas, liels ieguvums jeb - pieci paradumi, kas palīdzēs tev un videi

Labā ziņa ir tā, ka daļu no šiem ieradumiem iespējams mainīt bez lieliem upuriem, vienkārši sākot, rīkoties apzinātāk. Šajā TOP 5 apkopoti paradumi, kurus vērts pārskatīt jau tagad, kā arī praktiski ieteikumi, kā tos pamazām mainīt. Ieguvumu būs daudz: mazāki tēriņi, saudzīgāka attieksme pret vidi un veselīgāks dzīvesveids.

Konsultē “Elektrum” Enerģijas centra energoefektivitātes eksperte Anna Luīze Blodone-Burmistre.

Kāpēc nevārīt pilnu tējkannu ūdens?

Paradumus mainīt nav tik vienkārši – tas prasa laiku. Kaut arī tās ir mazas lietas ikdienā, ilgtermiņā tās jūtami ietekmē mājsaimniecības kopējos izdevumus. “Piemēram, cilvēki bieži piepilda pilnu tējkannu ar ūdeni un to uzvāra, lai gan tas vajadzīgs tikai vienai vai divām krūzēm. Jo vairāk ūdens vārām, jo ilgāk tas vārās un jo lielāks ir elektrības patēriņš. Un tas atspoguļojas maciņā,” skaidro Anna Luīze Blodone-Burmistre.

“Katru reizi vārot pilnu tējkannu ūdens, mēs atkārtoti karsējam vienu un to pašu ūdeni, kaut gan mums vajag tikai vienu krūzīti. Šādi rīkojoties, palielinās elektrības patēriņš. Savukārt, paraugoties uz šo paradumu no finansiālās puses, mēs vienkārši nodedzinām savu naudu. Turklāt, ja ūdens tiek vārīts vairākas reizes, tas zaudē savu vērtību. Tautā saka – ūdens kļūst miris, tam pazūd visas labās īpašības.”

Kad boilers silda visefektīvāk?

“Optimālā temperatūra ūdenim boilerā ir 55–60 grādi,” norāda energoefektivitātes eksperte. Ja temperatūra ir noregulēta augstāka, piemēram, 90 grādu, tas rada vairākus riskus. “Pirmkārt, palielinās applaucēšanās risks – karstais ūdens var radīt apdegumus, ja dušā strauji atgriež krānu. Otrkārt, pieaug elektroenerģijas patēriņš – jo augstāka temperatūra uzstādīta boileram, jo vairāk elektrības nepieciešams ūdens uzsildīšanai. Tas atkal atspoguļojas izmaksās. Treškārt, tehniskais nolietojums. Augstākā temperatūrā ātrāk veidojas kaļķakmens, kas bojā sildītāju, līdz ar to samazina boilera kalpošanas laiku un palielina elektrības patēriņu, jo ierīcei jāstrādā intensīvāk.”

Anna Luīze Blodone-Burmistre piebilst – uzturot boileros, īpaši vecākos, ļoti augstu temperatūru, var būt arī lielāki siltuma zudumi. Samazinot temperatūru, iespējams panākt ievērojamu ietaupījumu. “Ja, piemēram, temperatūru samazina no 90 uz 55–60 grādiem, elektrības patēriņš var samazināties pat par aptuveni 30 procentiem. Un boilers ir viens no lielākajiem elektrības patērētājiem mājoklī.”

Kuru veļas mašīnas programmu izvēlēties?

“Arī veļas mazgāšanā darbojas tas pats princips – jo augstāka temperatūra, jo lielāks elektrības patēriņš,” māca eksperte. Visvairāk enerģijas veļas mašīna patērēta tieši ūdens uzsildīšanai, tāpēc ir īpaši svarīgi izvēlēties atbilstošu mazgāšanas temperatūru – tādu, kas atbilst reālajai nepieciešamībai. “Ne visas drēbes ir jāmazgā augstā temperatūrā. Ja mēs mainām šo ieradumu, elektrības patēriņš ļoti strauji samazinās, un to jūt arī maciņš. Ikdienas drēbēm, kas ir tikai nedaudz netīras, pilnībā pietiek, ja mazgāšanai izvēlas programmu, kas ūdeni uzsilda līdz 30 grādiem. Ja iepriekš visas drēbes mazgāji programmā, kas ūdeni sildīja līdz 60 grādiem, ieviešot jauno ieradumu, elektroenerģijas ietaupījums var būt gandrīz 50 procentu.

Augstāka temperatūra nepieciešama tikai noteiktos gadījumos, piemēram, mazgājot veļu un dvieļus, lai iznīcinātu baktērijas. Pat bērnu drēbes, kas šķiet ļoti netīras, bieži vien var labi izmazgāt +30–40 grādos. Pirms mazgāšanas vēlams nedaudz apstrādāt traipus. Turklāt, mazgājot ļoti karstā ūdenī, drēbes, ātrāk nolietojas.” Stāsta biodinamiskā dārzniece, permakultūras praktizētāja Anna Bole.

Kādēļ vasarā ēst dārzeņus, bet mazāk – gaļu no veikala?

Vasarā organisms daudz labāk pieņem to, kas konkrētajā laikā dabiski izaug mūsu platuma grādos, nevis to, kas atvests no tālām zemēm vai audzēts tikai tādēļ, lai labi izskatītos veikala plauktā. Biodinamiskā dārzniece Anna Bole uzsver, ka sezonālai ēšanai ir gan loģisks, gan veselībai nozīmīgs pamatojums. Vietējās ogas un dārzeņi ir svaigāki, mazāk vai nemaz nav apstrādāti ar ķimikālijām un daudz tuvāki tam, kas cilvēka organismam konkrētajā gadalaikā patiešām vajadzīgs.

“Ziemā cilvēks dabiski vairāk meklē siltu, sātīgu ēdienu, savukārt vasara ir īstais laiks ēst vietējos zaļumus, ogas un dārzeņus, kas nogatavojušies dabiskā procesā. Piemēram, ja tu tagad pirksi ārzemju zemenes, tās nebūs ar cerēto uzturvērtību, daudz vērtīgāk ir zemenes sagaidīt tad, kad tās ienākas mūsu laukos un dārzos. Es negribu audzēt augsti izselekcionēto F1 burkānu šķirni, lai arī tur ir iekšā daudz sulas un tie būs saldi. Es labāk nopērku biodinamiskās sēklas vai sēšu to seno burkānu, kas izaugs stiegrains un pat sīvs, tomēr no viena šī dārzeņa saņemšu to, kas man burkānā ir apsolīts. Izaudzēt kaut ko no senajām sēklu šķirnēm nozīmē ieguvumu arī tajā, ka apēdīsi mazāk, bet jutīsi izteiktāku sāta sajūtu.”

Anna skeptiski raugās arī uz pārmērīgu gaļas lietošanu uzturā, īpaši tad, ja tā kļūst par galveno uztura balstu visa gada garumā. Viņas ieskatā gaļa pati par sevi nav slikta, bet svarīgs ir jautājums, kāda gaļa tiek ēsta un cik bieži, kā arī tas, kādos apstākļos tā iegūta. Anna norāda, ka intensīvi audzēta un ātri iegūta produkcija bieži vien nedod to uzturvērtību, ko mēs gaidām. Tāpēc daudz saprātīgāk ir gaļu ēst retāk, izvēloties kvalitatīvāku produktu, bet vasarā lielāku vietu uzturā atvēlēt vietējiem dārzeņiem.

“Ja runājam par uzticēšanos bioloģiskajām saimniecībām, reizēm ar vārdu bioloģisks vien nepietiek, ir svarīgi pazīt audzētāju, saprast, kā viņš strādā, un, ja iespējams, apciemot viņa saimniecību. Jāņem arī vērā, ka prece, ko pārdot tirgū, ne vienmēr ir kvalitatīva,” uzskata Anna. Viņa iesaka atrast savus zemniekus – tādus, kuri ir atvērti, godīgi un gatavi parādīt, kā produkts top. Tieši šādā uzticībā veidojas daudz atbildīgāka ēšana.

Kāds labums no pašu dārziņa?

Biodinamiskā dārzniece piemājas dārzu neuztver tikai kā iespēju izaudzēt dažus salātus vai lociņus. Viņasprāt, tas ir veids, kā cilvēks atgūst saikni ar pārtiku, sezonu ritmu un pašu audzēšanas procesu. Un dārziņam nav obligāti jābūt lielam – pietiek ar mazu dobu, dažām kastēm vai podiem, lai apjaustu, ko nozīmē paša izaudzēts ēdiens.

“Vispirms jau tā ir terapija,” atzīst Anna. “Cilvēkam ir nepieciešams iziet svaigā gaisā, pieskarties augiem, regulāri rūpes par to, kas aug.” Šī darbošanās nav tikai par rezultātu vien – tā nomierina un ļauj daudz vairāk novērtēt pašu ēdienu. Kad cilvēks pats kaut ko iestāda, viņš daudz skaidrāk saprot, kāpēc zemenes neienākas ļoti agrā pavasarī un kāpēc kartupelim bumbuļi ir noteiktā laikā.

Viņasprāt, tieši paša iecienītāko dārzeņu audzēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā atgriezties pie sezonālas ēšanas. Ja kaut ko audzē pats, tad tu neesi vairs tajā ilūzijā, ka viss pieejams vienmēr. Tu ēd to, kas konkrētajā brīdī ir izaudzis, un tajā ir daudz vairāk jēgas, nekā nepārtraukti meklēt produktus, kas nav sezonāli.

Anna pēc pieredzes saka – audzēt sev var katrs, arī tad, ja dzīvo pilsētvidē. Ja pie mājas ir kaut neliels zemes gabals, to var izmantot. Ja nav dobju, var stādīt kastēs, podos uz balkona vai palodzes. Var izaudzēt vismaz zaļumus, lociņus, tomātus vai garšaugus. “Arī tā ir vērtība!” Pēc Annas domām, svarīgākais ir sākt ar to, ko patiešām lieto uzturā, nevis censties uzreiz izaudzēt visu iespējamo. Nevajag skriet ar galvu sienā.

“Ja mājās neēd kāpostus, tos nemaz nav vērts audzēt.” Tāpat mazs piemājas dārziņš var kļūt ne tikai par hobiju, bet par ļoti praktisku soli tuvāk veselīgākai un apzinātākai ikdienai. “Citreiz ir vērts kooperēties ar draugiem – man izaug viens dārzenis, draugam kaut kas cits. Mēs varam samainīties ar ražu, kad tā ienākas. Starp citu, kartupeli var iestādīt grozā vai kastē un dabūt labu ražu. Vajag tikai darīt,” mudina Anna Bole.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.