FOTO: Rīgā uzplaukušas magnolijas - LU Botāniskais dārzs aicina baudīt pavasari

“Magnolijas katru gadu dārzā iezīmē pavasara sākumu. Priecājamies, ka lielākā daļa koku ir veiksmīgi pārdzīvojuši bargo ziemu. Lai gan atsevišķi ziedpumpuri ir cietuši no sala un, ziedēšana salīdzinoši var šķist pieticīgāka, kopumā magnolijas saglabā savu krāšņumu. Tas apliecina, ka dārzā stādītās sugas un šķirnes ir pielāgotas mūsu klimatam un spēj izturēt arī bargākus apstākļus,” saka LU Botāniskā dārza kokaugu kolekcijas vadītāja Madara Lazdāne.

Kā pirmās dārza centrālajā daļā uzplaukušas Lebnera magnolijas, kurām pakāpeniski pievienojas zvaigžņu magnolijas un ziemeļu Kobus magnolijas. To ziedēšana iezīmē sezonas sākumu, taču tuvākajās nedēļās, iestājoties siltākam laikam, strauji uzplauks arvien jaunas šķirnes, iekrāsojot dārzu aizvien košāku. 

Par senākajām magnolijām kolekcijā uzskatāmas gurķu magnolijas un ziemeļu Kobus magnolijas, kas stādītas piecdesmito gadu beigās. Pirmā magnolija dārzā tika iestādīta 1936. gadā – Sulanža magnolija. Lai gan sākotnējais koks nav saglabājies, šobrīd dārzā aug tā pēctecis.

Magnolijas ir vieni no senākajiem ziedošajiem augiem pasaulē – tās uz Zemes auga jau dinozauru laikmetā pirms apmēram 100 miljoniem gadu. Magnoliju seno vēsturi apliecina arī to ziedu struktūra, kas veidojusies laikā, kad ziedu apputeksnēšanu veica tikai vaboles, tāpēc tie ir īpaši izturīgi, ar stingru un biezu struktūru, lai vaboles to nesabojātu.

Šajā sezonā īpašu apmeklētāju uzmanību varētu piesaistīt šķirne ‘Big Dude’, kuras ziedi var sasniegt līdz pat 20–25 cm diametru un kas šobrīd plaukst rododendru stādījumos tuvāk Dzirciema ielai. Savukārt Magnoliju pļavā tuvākajās nedēļās solās uzplaukt arī Sulanža magnolijas šķirne ‘Lennei’ un lilijziedu magnolijas šķirne ‘Nigra’, kas apmeklētājus pārsteigs ar izteiksmīgi tumšiem ziediem.

LU Botāniskajā dārza kolekcijā pārstāvētas arī trīs sugas, kas klasificētas kā ievainojamas vai apdraudētas un iekļautas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā – cilindriskā magnolija, Vilsona magnolija un zvaigžņu magnolija.  

Magnoliju ziedēšanas ilgums ir atkarīgs no laikapstākļiem – vēsākā laikā ziedēšanu iespējams baudīt ilgāk, savukārt siltā laikā tā ir īsāka, bet intensīvāka. Ierasti magnolijas zied no aprīļa vidus līdz maija beigām, taču dažas sugas turpina ziedēt arī vēlāk vai atkārtoti.  

LU Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā, dibināts 1922. gadā. Tas ir nozīmīgs zinātnes, izglītības un sabiedrības tikšanās vieta. 

LU Botāniskā dārza darba laiks: katru dienu no 10.00 līdz 20.00; dārzs būs atvērts apmeklētājiem arī maija brīvdienās.