Kādēļ Baltijas jūra “apēd” savu krastu?
Jūras krasta erozija ir vērojama visā pasaulē, un izņēmums nav arī Latvija. Palēnām, bet neatlaidīgi Baltijas jūra nograuž savus krastus. Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents un vadošais pētnieks Jānis Lapinskis.
Jūras krasts mainās, un tas ir dabisks process, kas notika, notiek un notiks. Visspilgtāk šo dabisko pārmaiņu procesu var redzēt piekrastes posmā no Pāvilostas līdz Užavai, tostarp atpūtnieku iecienītajā Jūrkalnē.
“Dabisko pārmaiņu intensitāti var salīdzināt ar šūpolēm – te tā pastiprinās, te pavājinās. Piemēram, interesants ir Kolkas rags, kam raksturīga kontūras “pulsācija”. Desmit gadus jūra to grauž, un tad tikpat ilgi vai vēl ilgāk rags paplašinās izmēros. Pēc tam atkal jūra to grauž,” skaidro pētnieks.
Erozijas procesa pastiprināšanos būtiski ietekmē arī cilvēku veiktās darbības, sevišķi būvniecība krasta zonā. Jo grandiozāka būve, jo lielāka ir tās ietekme. Sarežģītākā un problemātiskākā vieta tieši jūras krasta izmaiņu kontekstā patlaban ir ziemeļos no Liepājas, kur atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Problēmas rada ne tikai tās, bet arī sanešu deficīts, kas izveidojies jau vēsturiski – Liepājas ostas ietekmē. Arī citas tuvumā esošās būves ir pasliktinājušas krasta stabilitāti, un visbeidzot – vecās preterozijas būves, kas iepriekšējos gadu desmitos ierīkotas pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Vai klimatam ir nozīme?
Klimata pārmaiņām pašlaik vēl nav spēcīgas ietekmes uz krasta erozijas procesu, tomēr pētnieks lēš, ka šī gadsimta beigās tas varētu kļūt par dominējošo faktoru. Klimata ietekmi sīkāk var sadalīt trīs elementos.
Ūdens līmeņa paaugstināšanās. Pagaidām šis process notiek ar ātrumu 3–5 mm gadā, bet var prognozēt, ka šī gadsimta beigās ūdens līmenis paaugstināsies vismaz par 50 cm.
Gaisa temperatūra ziemā. Jo siltākas ziemas, jo lielāks ir erozijas risks. Kādēļ tā? Ja gar jūras malu ir izveidojies ledus un arī pludmales smiltis ir sasalušas, spēcīgas vētras gadījumā tās kalpo kā dabiskā barjera.
Vēja virziena izmaiņas. Iespējams, šī gadsimta otrajā pusē aizvien biežāk sāks pūst rietumu rumbu vēji – virzienā no jūras uz sauszemi. Arī tas varētu ietekmēt erozijas ātrumu.
“Vietās, kur jau noris erozijas procesi, tie turpināsies, bet rezultāts pēc desmit gadiem ar neapbruņotu aci nebūs redzams. Mums joprojām būs plašas un smilšainas pludmales un kāpas,” mierina Jānis Lapinskis, gan piebilstot, ka būtiski varētu mainīties tikai Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkārtne.
Svarīgi!
Domājot par piejūrai raksturīgo ainavu saglabāšanu ilgtermiņā, īpaši piesardzīgiem jābūt tur, kur ir daudz atpūtnieku un intensīva pārvietošanās. Piemēram, mēs rīkosimies atbildīgi, ja nokļūšanai līdz pludmalei izmantosim speciāli ierīkotās taciņas un laipas, nevis iesim cauri kāpām. Un kāpu zonā nevajadzētu braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
