VIDEO: apse, kaļķis un māls - par maz novērtēti materiāli māju būvniecībā
Permakultūra ir dzīvesveids, domāšanas veids un saimniekošanas veids, kas sevī apvieno senās vērtības un izpratni par modernā dzīvesveida priekšrocībām. Lai redzētu, kā iespējams ilgtspējīgi saimniekot lauku īpašumā, apciemojām “Eksperimentālo permakultūras laboratoriju Krauļi” Kuldīgas novadā.
Permakultūras dizainere un māksliniece Ilona Šauša skaidro, ka permakultūra balstās uz trim ētikas principiem: rūpes par zemi, rūpes par cilvēkiem un godprātīga sadale. Savukārt Deivids Holmgrens nosaucis 12 principus, kuri būtu jāievēro permakultūras projektu realizācijā: novērot un mijiedarboties; tvert un uzkrāt enerģiju; iegūt ražu; lietot pašregulāciju un pieņemt atbildes reakcijas; izmantot un novērtēt atjaunīgos resursus; nevairot zudumus un atkritumus; plānot no modeļa koncepcijas līdz detaļām; integrēt, nevis dalīt; izmantot nelielus, pakāpeniskus risinājumus; izmantot un novērtēt daudzveidību; izmantot un novērtēt robežjoslas un malas; kā arī radoši reaģēt uz pārmaiņām.
Un, tā kā viens no šiem principiem saimniekošanā ir tvert un uzkrāt resursus, tad apciemojumu iesākam pie apšu zaru krāvuma, kas ir savilkti turpat pie mājas esošā meža, kad veikti tā retināšanas darbi. “Resnākos kokus izmantoju plītij, savukārt ar smalkākiem zariņiem veidoju aizsargpaneļus malkas šķūnim, kas pasargā malku no puteņiem un vēja. Vēl veidoju žodziņu, kur audzēju piparmētras un citus augus. Apses, kā izrādās, der arī drenāžas veidošanai, ko kopā ar akmeņiem, ķieģeļu lauskām un granti arī izmantoju gan ap māju, gan pirti, lai mitrums nenāk iekšā telpās, jo apse ir tāds koks, kas, zemē ierakts, nepūst,” skaidro māju saimniece.
Viņa uzsver, ka apšu smalkie zari arī tiek izmantoti lietderīgi – tie tiek šķeldoti un kā mulča likti gan koku apdobēs, gan taciņās starp dobēm, lai nomāktu nezāles un veidotu kompostu, kas ir būtiski permakultūras dārzkopībā.
Tā kā kokmateriāli šobrīd ir ļoti dārgi, tad pirts starpsienu veidošanā Ilona Šauša izmantojusi koka paletes. Tā kā tās ir caurumainas, tad arī tās pārklāja ar pirksta resnuma apses zariem, vidu aizpildot ar salmiem un kaļķi, virsū kaļķa apmetums un pašdarināta kaļķa krāsa. Savukārt grīda tika veidota no māla, grants un akmeņiem, iztiekot bez betona un dēļiem.
Pie pirts blakus esošajā dīķī atrodas tiltiņš ar platformu, kura izveidei izmantoti nevis pāļi, kurus bieži izcilā ledus, bet gan pontons no tukšām plastmasas pudelēm. “Izrādās, ka šeit pagastā dzīvoja viens večuks, kurš bija sakrājis simtiem tukšu alus pudeļu, bet viņš nomira. Tad nu es aprēķināju, cik daudz pudeļu ir vajadzīgs, lai platforma būtu droša. Un vēl izveidoju arī peldošās salas,” stāsta māju saimniece.
Pašu māju Kuldīgas novadā Ilona Šauša iegādājās diezgan bēdīgā stāvoklī. Viņa smej, ka bijušais saimnieks ieteicis pat to jaukt nost, taču arī nojaukšana maksā naudu, tāpēc viņa domājusi risinājumus, kā ēku saglabāt. Nomainījusi jumtu, atjaunojusi skursteņus, krāsnis, taču, lai saglābtu laika gaitā sadrupušās ēkas ārējās sienas, Šauša atkal izmantoja kaļķa apmetumu, ko taisa, sajaucot smiltis ar kaļķi un pavisam nelielu daudzumu baltā cementa. Sienas pēc tam tika nokrāsotas ar paštaisītu kaļķa krāsu. Un kaļķis ir materiāls, kas ar laiku kļūst tikai cietāks un izturīgāks.
Savukārt iekštelpās grīdas bija izpuvušas, kas mudināja izveidot drenāžas sistēmu ap māju, un bailēs par to, ka kaut kur varētu būt saglabājusies kāda sēnīte, saimniece uzreiz nolēma, ka dēļu grīdu neveidos. Tā vietā tapa grīda, kur pirmajā slānī bija būvgruži un ķieģeļu lauskas, tad sablietēts smilšu un māla slānis, kam par saistvielu bija sasmalcinātas niedres, tam pāri uzklāts kaļķa javas slānis, kas vairākas reizes tika arī eļļots. Taču, tā kā saimniece ir māksliniece, pirms eļļošanas uz grīdas tapa freska ar tulpēm, kas gleznota ar temperu, pagatavotu no keramikas pigmentiem, oksīdiem un olas, tādējādi parādot, kā praktisks tehniskais risinājums var savīties arī ar mākslu.
Lai arī permakultūra balstās uz vietējo resursu izmantošanu, lai samazinātu ietekmi uz vidi, piemēram, nebūtu vajadzīga lieka loģistika, nebūtu jāražo un jāpērk viss jauns, tomēr pilnībā iztikt bez mūsdienu iespējām un piedāvājuma nevar. “Mēs nevaram vairs būt tik pašpietiekami. Mums nav vectēvu audzēto mežu, kas speciāli tika audzēti dēliem un mazdēliem māju būvniecībai. Tagad tā nav.”
Vēl viens būtisks princips, kas jāievēro, – ir jābūt vīzijai un skaidram redzējumam, uz ko cilvēks vēlas tiekties, taču permakultūrā svarīgs ir arī pats process – soli pa solim realizēt videi draudzīgus projektus.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
