Zinātnieks Uldis Bethers: Klimats mainās lēni, cilvēks paspēs pielāgoties
Latvijā par klimata pārmaiņām bieži domājam abstrakti – kā par kaut ko tālu, globālu un sarežģītu. Taču praksē tās izpaužas ļoti konkrēti – mazāk sniega ziemā, agrāks pavasaris, karstāks augusts, biežāki sausuma periodi un spēcīgāki negaisi. Tieši tas, pēc fiziķa un Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta direktora Ulda Bethera teiktā, Latvijai tuvākajās desmitgadēs būs visaktuālākais.
Viņš uzsver, ka cilvēkiem nav pamata dzīvot trauksmē, taču pilnībā ignorēt notiekošo arī nevajadzētu. Klimata pārmaiņas, pēc viņa vārdiem, ir pietiekami lēnas, lai cilvēki šajā pasaules daļā spētu pielāgoties, tomēr kopējā tendence ir skaidra un zinātniski pierādāma.
Uztraukties nevajag, bet empātija ir svarīga
Bethers klimata pārmaiņu jautājumā aicina saglabāt līdzsvaru. “Šīs nav tās lietas, par ko primāri vajadzētu uztraukties. Klimata pārmaiņas ir pietiekami lēnas. Ir diezgan labi pierādīts, ka tajos rāmjos, kuros cilvēks dzīvo savu mūžu, viņam ir laiks paspēt pielāgoties klimata izmaiņām.”
Pēc zinātnieka domām, Latvija atrodas tajā pasaules daļā, kur sabiedrībai ir salīdzinoši vairāk resursu pielāgoties – gan tehnoloģiski, gan saimnieciski. “Arī mēs varam attīstīt tehnoloģijas, kas ļautu mums kā indivīdiem šajā pārticīgajā pasaules daļā ar to tikt galā,” norāda Bethers.
Vienlaikus viņš atgādina, ka klimata pārmaiņas nav tikai eksakts dabaszinātņu jautājums. Līdzās fizikāliem procesiem un datiem tajā vienmēr ienāk arī jautājumi par atbildību, solidaritāti un nākotnes paaudzēm. “Jautājums ir par to, kāda ir mūsu empātija pret nepārticīgo pasaules daļu, kur ar to tikt galā ir un būs grūtāk. Un kāda ir mūsu patiesā vai iedomātā atbildība pret nākamajām paaudzēm.”
Zinātne par divām lietām ir pārliecināta
Fiziķis uzsver – pēdējo desmitgažu datos ir redzamas divas būtiskas lietas, par kurām zinātnē šaubām vairs nav pamata. “Pirmkārt, klimats mainās būtiski atšķirīgi, nekā tas būtu noticis, ja nebūtu cilvēku ietekmes. Otrkārt, ja nebūtu cilvēka darbības, konkrēti – siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas, tad klimata pārmaiņas būtu mazākas,” viņš skaidro.
Tas ir pamata fakts, no kura tālāk var sākties politiskās diskusijas par to, kā rīkoties. Var debatēt par izmaksām, tempu, tehnoloģijām un kompromisiem, bet ne par pašu faktu, ka cilvēka darbība klimatu ietekmē. “Ja kāds politiķis vai politiska kustība saka, ka tā nav, viņi runā pretēji pierādījumos balstītai pasaules uztverei. Piemēram, mēs zinām, ka ASV prezidents ir skaļi pateicis, ka klimata pārmaiņu ideja ir viena no lielākajām krāpniecības shēmām cilvēces vēsturē,” saka Bethers.
Viņš atgādina, ka klimata pētniecība neaprobežojas tikai ar šodienas laikapstākļiem. Viena zinātnes daļa pēta pagātnes klimatu – ledājus, ezeru un jūras nogulumus, atmosfēras sastāvu senos laikos –, cita daļa nepārtraukti analizē mūsdienu novērojumus, bet vēl trešā balstās matemātiskajos modeļos, kas palīdz prognozēt iespējamos nākotnes scenārijus. “Mēs nevaram pateikt, kāda būs katra diena, bet statistiskā nozīmē aprēķini ir diezgan uzticami, ja raugāmies uz desmitiem gadu tālu nākotni.”
Latvijā pārmaiņu tendence nepārprotama
Latvijā klimata pārmaiņu uztveri sarežģī tas, ka mēs dzīvojam reģionā ar ļoti lielu dabisko laikapstākļu mainību. Vienā gadā var būt ļoti auksts janvāris, citā – gandrīz bezsniega ziema, un ikdienā tas cilvēkiem rada sajūtu, ka “laiks vienkārši mēdz būt dažāds”.
“Mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kur dabiskā mainība ir būtiski lielāka par klimata pārmaiņām. Viena gada laikā mēs temperatūrās izstaigājam amplitūdu faktiski par 30 grādiem, bet klimata pārmaiņu kontekstā mēs runājam par dažu grādu izmaiņām 100 gadu laikā. Un tās ir dramatiskas izmaiņas.”
Bethers piebilst, ka atsevišķi auksti periodi kopējo ainu nemaina. “Jā, mums tikko bija ļoti auksta ziema. Nu un? Tas neko nemaina kopējā tendencē – ziemas Latvijā kļūst siltākas.” Ja raugās vismaz 30 gadu griezumā, kas ir minimālais klimata statistikas periods, aina esot viennozīmīga – ziemas Latvijā kļūst maigākas, sniega ir mazāk.
Agrāki pavasari, karstāks augusts un vasarīgs septembris
Pēc Bethera teiktā, tieši ikdienas laikapstākļu izmaiņas vislabāk palīdz saprast, ko klimata pārmaiņas nozīmē Latvijai praksē. “Mūs Latvijā kā laikapstākļu patērētājus sagaida visjaukākās lietas. Pavasari kļūs agrāki un būs saulaināki. Pavasara puķes ziedēs agrāk,” viņš saka. Viņa ieskatā pavasaris varētu kļūt ilgāk baudāms, savukārt vasaras sākums – pat patīkamāks nekā līdz šim. Taču vasaras otrā puse var kļūt nepatīkamāka. “Jūlija beigas un augusts varētu būt diezgan nepatīkams karstuma viļņu dēļ. Tās varētu būt temperatūras, kas mums nepatīk. Mēs par tām maksāsim ar kondicionēšanu un dzīvošanos pa ēnu,” prognozē zinātnieks.
Viņš min arī vēl kādas izteiktas pārmaiņas – tropiskās naktis. Tas nozīmē, ka gaisa temperatūra naktī vairs nenokrīt zem plus 20 grādiem. “Šādā laikā cilvēkiem var būt grūti izgulēties, un no rīta viņi mostas jau piekusuši. Arī Latvijā var parādīties šādas tropiskās naktis,” Bethers prognozē.
Pēc viņa teiktā, arvien izteiktāk mainīsies arī rudens. “Septembris Latvijā arvien vairāk kļūs par vasaras mēnesi. Jūrā peldēties septembra vidū jau vairs nav nekas neparasts. Pirms 20 gadiem tas bija neiedomājami.” Savukārt stabila ziema ar noturīgu sniega segu nākotnē varētu pienākt tikai februārī.
Lielākie riski – ne tikai karstums
Lai gan kopumā Bethers uzskata, ka Latvija klimata pārmaiņu apstākļos saglabāsies kā dzīvošanai piemērota vieta, viņš īpaši izceļ ekstrēmo laikapstākļu risku pieaugumu. “Biežāk varētu būt ilgstoši sausuma periodi, piemēram, trīs nedēļas vasarā bez lietus. Tas būtu diezgan traki. Tāpat kā postoši pērkona negaisi.” Vasaras vētras, krusas un spēcīgie negaisi pēdējos gados jau tagad rādot, ko šādas pārmaiņas var nozīmēt cilvēkiem.
Bīstamākas var kļūt arī intensīvas lietusgāzes, īpaši pilsētās, kur īsā laikā applūst ielas un teritorijas. Tomēr šis tas, kas agrāk ir darījis raizes, visticamāk, uzlabosies. “Pavasara pali, kas vienmēr sagādājuši uztraukumus, kļūs retāki. Sniega kopumā būs mazāk, tāpēc pali ar laiku nebūs tik bīstami.”
Pētnieks gan atzīst, ka patlaban izpēte nav viennozīmīga, bet zinātnē tiek apspriests scenārijs, kas saistīts ar okeāna straumēm. Ja okeānā nonāktu ļoti daudz saldūdens un vājinātos siltuma pārnese uz Eiropu, atsevišķos reģionos varētu kļūt vēsāks. Tomēr par šo iespēju zinātnieku vidū vienprātības pagaidām neesot.
Ko var darīt cilvēks?
Runājot par katra cilvēka atbildību, Bethers izvairās no vienkāršotiem padomiem. Viņaprāt, katram uz šo jautājumu zināmā mērā jāatbild pašam. Tomēr kopējais virziens esot skaidrs – dzīvot tā, lai mazāk degradētu vidi ap sevi. “Mums vajadzētu domāt kategorijās, kas uzlabo mūsu dzīves vidi, kvalitāti un dabu,” viņš saka. Tas nozīmē mazāk piesārņot, atbildīgāk lietot plastmasu, rūpēties par bioloģisko daudzveidību un kopumā neatstāt aiz sevis degradētu dzīves telpu.
Uldis Bethers uzskata, ka mūsu valsts arī nākotnē var būt laba vieta dzīvei. “Latvija ir diezgan ideāla vieta, kur dzīvot gan tagad, gan arī nākotnē, kad klimata pārmaiņas ies savu gaitu. Tās jau notiek.” Tuvākajās desmitgadēs tās savā ikdienā jutīsim arvien vairāk – gājputnos, kas atgriežas agrāk, tveicīgās augusta naktīs, siltā jūrā septembrī un ziemās, kurās sniegs būs arvien retāks viesis. Viņš uzsver – cilvēks kā bioloģiska būtne vienmēr apliecinājis spējas pielāgoties.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
