Kamēr vieni biedē, otri piebaro - ornitologs skaidro, kā mainās putnu pasaule Latvijā

Par to, kādas izmaiņas ir Latvijas putnu pasaulē, vai spārnaiņus ietekmē klimata pārmaiņas, kā pareizi izgatavot un novietot putnu būrīšus, kādu labumu mums sagādā putni un vai putnubiedēkļi ir efektīvi, “Kas Jauns Avīzes” saruna ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķeru.

Gājputnu “pulkstenis”

Kā šopavasar atgriežas gājputni? Vai parādās jaunas sugas, un kuri putni vispār nav aizlidojuši, bet palikuši Latvijā?

Es neteiktu, ka šī ziema vai šis pavasaris būtu kaut kādā ziņā neparasts. Putni, kuriem šajā laikā būtu jāatgriežas, lielākoties jau ir atgriezušies. Protams, vēl ne gluži visi, bet, piemēram, lauku cīruļi jau ir klāt, arī ķīvītes, dzeņi un mājas strazdi.

Tas, ka daļa šo putnu paliek Latvijā pa ziemu, arī nav nekas neparasts. Tā tas bija arī šoziem. Piemēram, mājas strazdi nelielā skaitā arī pārziemo. Vienkārši pavasarī, kad viņi sāk dziedāt un kad viņu ir vairāk, mēs viņus arī vairāk pamanām. 

Kāds ir gājputnu “pulkstenis”?

To atlidošana lielā mērā ir saistīta ar laikapstākļiem. Putni, kas dodas uz Āfriku, aizlido vairāk pēc sava bioloģiskā pulksteņa – sava veida bioloģiskā kalendāra. Dienas garums mainās, un viņi saprot, kad jādodas prom. Tāpat viņi atgriežas arī atpakaļ. Savukārt tuvās migrācijas putni ir elastīgāki. Ja, piemēram, rudenī vēl netrūkst barības, viņi var arī neaizlidot.

Pavasarī, kad kļūst siltāks un sāk atkust zeme, putni kļūst aktīvāki un parādās biežāk. To mēs šobrīd arī redzam. Cīruļi sāk dziedāt, un, ja sniegs laukos būtu nokusis nedēļu agrāk, tad arī putni šeit būtu parādījušies nedēļu agrāk.

Pārvērtības putnu debesīs

Kādas izmaiņas pēdējos gados ir novērotas Latvijas putnu pasaulē?

Kas attiecas uz jaunām sugām, tas nav tieši saistīts ar pavasara atnākšanu. Jaunas sugas Latvijā ik pa laikam tiek novērotas – tie ir tā dēvētie maldu viesi, putni, kas apmaldījušies savos migrācijas ceļos un nejauši nonākuši Latvijā. (Tā pērn Latvijā pirmo reizi tika novērota gan taigas čipste, gan bangu pīle – red.)

Par klimata pārmaiņu ietekmi labāk var spriest pēc tā, kā mainās ligzdojošo putnu populācijas – vai tās pieaug, samazinās vai mainās to izplatība. Klasisks piemērs ir lielais baltais gārnis, kas Latvijā sāka parādīties 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās, un kopš tā laika tā populācija ir ievērojami pieaugusi. Tagad arī ziemā baltais gārnis nav nekas neparasts. No dienvidiem pie mums ienākusi arī bišu dzenīša suga – pagaidām gan ļoti nelielā skaitā. Savukārt no meža putniem ļoti strauju populācijas pieaugumu piedzīvo mazais mušķērājs.

Ir arī sugas, kas, iespējams, klimata pārmaiņu dēļ samazinās vai izzūd. Piemēram, baltirbe. Vai tā Latvijā ir pilnībā izzudusi vai gandrīz izzudusi, vēl grūti droši pateikt, jo tā dzīvo purvos – vietās, kuras cilvēki bieži neapmeklē. Varbūt kādā purvā vēl kāda baltirbe ir, bet kopumā tā ir kritiski apdraudēta. Tas lielā mērā varētu būt saistīts ar to, ka ziemās maz sniega. Baltirbe ziemā kļūst balta, un, ja sniega nav, tā ir ļoti labi redzama plēsējiem, piemēram, lapsām. Tāpēc klimata pārmaiņas labāk var novērtēt pēc ligzdojošo populāciju izmaiņām, nevis pēc atsevišķiem retu putnu novērojumiem.

Putnu būrīšus vai putnu vannas?

Sākušās putnu dienas, cilvēki taisa putnu būrīšus. Kas būtu jāņem vērā – kādus būrīšus būvēt un cik augstu tos likt?

Tas ir atkarīgs no tā, ko cilvēks vēlas panākt. Visvairāk vērts izgatavot un izlikt tā sauktos zīlīšu būrīšus, kas paredzēti mazajiem dobumperētājiem. Tajos dzīvo ne tikai zīlītes, bet arī dažādi mušķērāji un citas nelielas putnu sugas.

Svarīgi, lai būrīši būtu droši pret plēsējiem. Piemēram, noteikti nevajag likt priekšā mazo kociņu jeb puļķīti, uz kura putnam it kā apsēsties. Putniem tas nav nepieciešams, bet tas palīdz plēsējiem – vārnām vai žagatām – piekļūt ligzdai. Savukārt ir vērts izveidot nelielu aizsargu pie ieejas – tādu kā pagarinājumu vai tunelīti, kas apgrūtina piekļūšanu kaķiem vai caunām.

Kas attiecas uz augstumu – putniem tas nav ļoti būtiski. Ligzdas var atrast gan tuvu zemei, gan vairākus metrus augstu. Tomēr no drošības viedokļa būrīti labāk likt tā, lai cilvēks no zemes to viegli nesasniegtu. Ja būrītis būs acu augstumā, tad katrs garāmgājējs gribēs paskatīties, kas tur iekšā notiek, un tas traucēs putniem.

Bet kopumā svarīgāk par būrīšu likšanu ir domāt par to, kā mēs saimniekojam savos dārzos. Ar būrīšiem mēs palīdzam tikai nelielai daļai putnu – tā sauktajiem sekundārajiem dobumperētājiem, kas paši nespēj izkalt dobumus. Taču mēs nepalīdzam putniem, kas dobumus veido paši, un arī ne tiem, kas ligzdo krūmos vai uz zemes.

Ja vēlamies palīdzēt vairāk putniem, svarīgi dārzā veidot daudzveidīgu vidi:

• lai būtu veci koki, kuros veidojas dobumi; 
• lai katrs kalstošais zars netiktu nozāģēts; 
• lai būtu krūmi; 
• lai dažviet paliktu arī nenopļautas nezāles.

Pārāk liela kārtība dārzā putniem var kaitēt. Piemēram, lakstīgalas ligzdo krūmos uz zemes, pērnajās lapās. Ja visas lapas rūpīgi izgrābj, tad viņām nav kur ligzdot. Tāpēc struktūras daudzveidība dārzā putniem palīdz vairāk nekā viens uzlikts būrītis.

Lielie sali pārgājuši, un cilvēki vairs neliek zīlītēm speķi un sēklas. Kad jāpārtrauc putnu barošana? Vai tā vispār jāpārtrauc?

Jā, tā ir jāpārtrauc. Svarīgi atcerēties, ka putnu barošana patiesībā vairāk ir domāta cilvēkiem nekā pašiem putniem. To vajadzētu pārtraukt pavasarī – brīdī, kad sniegs sāk kust un parādās kukaiņi. Ligzdošanas sezonā barošana var pat kaitēt, jo barība pie barotavām ir vienveidīga. Tāpat kā cilvēkiem, arī putniem svarīgs ir daudzveidīgs uzturs. 

Ja gribas pavasarī vai vasarā putniem darīt kaut ko labu, tad var ierīkot putnu vannu – trauku ar ūdeni, kur putni var mazgāties. Īpaši sausākos periodos putniem tas ļoti patīk, un cilvēkiem ir interesanti vērot.

Putnubiedēkļu mīts

Dārzkopji sašutuši par strazdiem, kas noēd ķiršus, un liek putnubiedēkļus. Vai putni tiešām no tiem baidās?

Īsā atbilde būtu: nē. Mazliet sarežģītāka atbilde: dažreiz. Ir gadījumi, kad palīdz plēsīgo putnu imitācijas vai dažādi spīguļi kokos. Taču pat tad efekts parasti ir īslaicīgs, jo putni ātri saprot, ka tas nav īsts drauds.

Ja grib izmantot biedēkļus, tad tie nepārtraukti jāmaina, jāpārvieto citā vietā, jāpievieno skaņas. Nevar vienu biedēkli nolikt uz visu sezonu un gaidīt, ka tas darbosies. Turklāt strazdi un citi putni, kas dzīvo cilvēku tuvumā, ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un trokšņiem, tāpēc viņus ir grūtāk nobiedēt nekā, piemēram, stārķus.

No putniem cilvēkiem ir arī savs labums?

Īsumā to noformulēt grūti, bet viens ļoti svarīgs aspekts ir cilvēku garīgā veselība. Ir pētījumi, kas rāda, ka putnu klātbūtne mūsu apkārtnē samazina stresu un trauksmi. Mums ir svarīgi redzēt putnus sev apkārt un dzirdēt to dziesmas. Putnu barošana ziemā, putnu dziesmas un daudzveidība pavasarī un vasarā pozitīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu. Protams, ir arī praktiskā puse – putni palīdz ierobežot kukaiņu un citu kaitēkļu daudzumu. Taču to nevajadzētu pārspīlēt – putni nav universāls risinājums. Bet kopumā putni ir svarīga ekosistēmas daļa un arī mūsu kultūras daļa.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.