Ja nešķirosim atkritumus, ilgtermiņa labklājību mums neredzēt, atklāj pētījumi
Pētījumi liecina, ka videi draudzīgs dzīvesveids ir vienīgais racionālais ceļš uz ilgtermiņa ekonomisko labklājību, kurā katrs ietaupītais resurss stiprina sabiedrības kopējo dzīves līmeni.
Atkritumu šķirošana nav tikai labas gribas žests vai pilsoniskā pozīcija – tā ir investīcija tīrākā vidē, veselīgākā sabiedrībā un bagātākā rītdienas valstī.
Mūsdienās priekšstats par to, ka videi draudzīga dzīve ir dārga greznība, strauji izgaist, jo realitāte ir tieši pretēja – nešķiroti atkritumi kļūst par finansiālu slogu gan katrai mājsaimniecībai, gan valstij kopumā.
Eiropas Savienības aprites ekonomikas rīcības plāns iezīmē skaidru virzienu, kurā atkritumi vairs netiek uztverti kā problēma, kas jāpaslēpj poligonā, bet gan kā vērtīgs resurss. Kā liecina jaunākie Eiropas Vides aģentūras (EEA) dati, Latvija pēdējos gados ir būtiski uzlabojusi šķirošanas rādītājus, tomēr, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, mums vēl ir tāls ceļš ejams.
Latvijas ceļš uz 2035. gada mērķi
Analizējot Latvijas profilu jaunākajā EAA ziņojumā, redzams, ka valstij ir izvirzīti stingri un skaidri sasniedzamie rādītāji, kas tiešā veidā ietekmēs vietējo atkritumu apsaimniekošanas politiku. Līdz 2035. gadam Latvijai ir jāsasniedz mērķis, ka poligonos tiek noglabāti tikai 10 % visu sadzīves atkritumu, kas ir milzīgs lēciens, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Ziņojumā uzsvērts: “Latvijai ir jāturpina attīstīt bioatkritumu dalītās vākšanas sistēma un jāveicina pārstrādes jaudu palielināšana, lai mazinātu atkarību no atkritumu apglabāšanas.” Tas nozīmē, ka valstiskā līmenī šķirošana vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība, lai izvairītos no Eiropas Savienības soda naudām, kas galu galā būtu jāmaksā visiem nodokļu maksātājiem.
No personīgā maka līdz sistēmiskam ietaupījumam
Valsts mērogā efektīva šķirošana kļūst par kritisku nodarbinātības jautājumu, jo jaunākās prognozes, ko publicējis Eiropas Politikas pētījumu centrs, liecina, ka pāreja uz aprites ekonomiku līdz 2030. gadam varētu radīt pat 700 000 jaunu darba vietu visā Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā OECD pētījums par ilgtspējīgām pilsētām parāda, ka 86 % pilsētu vadītāju uzskata atkritumu apsaimniekošanu par savu galveno prioritāti investīciju piesaistei.
Ikdienas līmenī šķirošana ir vienkāršākais veids, kā kontrolēt izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem. Latvijā nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa turpina pieaugt dabas resursu nodokļa dēļ, padarot katru sašķiroto kilogramu par reālu ietaupījumu ģimenes budžetā.
OECD pētījumu secinājumi šajā jautājumā ir viennozīmīgi: “Finansiālie stimuli, piemēram, maksa par atkritumu apjomu un nodokļi par atkritumu apglabāšanu poligonos, ir izrādījušies visefektīvākie rīki, lai novirzītu atkritumu plūsmas no poligoniem uz pārstrādi. Šī pieeja kļūs vēl izteiktāka, ražotājiem uzņemoties lielāku atbildību par produkta dzīves ciklu, padarot šķirošanu par ekonomiski izdevīgāko izvēli ikvienam patērētājam.”
Efektīva šķirošana – lielāka atdeve
Tomēr finansiālais ieguvums nav atkarīgs tikai no fakta, ka mēs šķirojam, bet gan no tā, cik precīzi to darām. Nozares eksperti no “Waste Mission” uzsver: “Efektīva atkritumu nodalīšana piedāvā ievērojamu ekonomisku labumu, ļaujot gūt peļņu no otrreizējām izejvielām, piemēram, papīra, metāla un plastmasas. Ja šie materiāli tiek sajaukti ar sadzīves atkritumiem, tie zaudē savu tirgus vērtību un kļūst par dārgu nastu, nevis peļņas avotu.”
Jāpiebilst, ka arī Latvijā liela daļa potenciāli pārstrādājamu materiālu joprojām nonāk poligonos nepareizas šķirošanas dēļ. Vienlaikus pasaulē strauji attīstās pārstrādes tehnoloģijas, kas ļauj aizvien lielākai šķiroto atkritumu daļai dot otru iespēju. To apliecina arī Fraunhofera Vides, drošības un enerģētikas tehnoloģiju institūta (Fraunhofer UMSICHT) pētījums, kurā zinātnieki vērtēja ietekmi uz vidi no brīža, kad atkritumi tiek savākti un sašķiroti, līdz pat brīdim, kad tie ķīmiskās pārstrādes procesā, tiek pārvērsti jaunās izejvielās.
Pētnieki fokusējās uz jaukta sastāva plastmasas atkritumiem, ko iepriekš uzskatīja par grūti pārstrādājamiem, un salīdzināja ietekmi uz vidi to reģenerācijas procesā ar enerģijas ieguvi sadedzinot. Pētījuma rezultāti ir pārliecinoši – atkritumu inovatīva pārstrāde, salīdzinot ar tradicionālo atkritumu sadedzināšanas metodi, ļauj par 34 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pētījuma noslēgumā secināts: “Mērķtiecīga materiālu segregācija un modernas pārstrādes tehnoloģijas ir izšķirīgs faktors, lai mēs ne tikai taupītu dabas resursus, bet arī būtiski mazinātu globālo oglekļa pēdu.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
