Kā savā dārzā ieaudzēt pavasara zvaniņus - piena pulkstenītes
Kuram gan nepatīk piena pulkstenītes, kas, baltos ziedus vējā šūpojot, ieskandina pavasari! Agrāk tās auga vai katras privātmājas zālienā un dažviet arī dobēs pie daudzdzīvokļu namiem, bet tagad redzamas krietni retāk. Tomēr šīs graciozās un ļoti skaistās puķītes ir vērts neaizmirst.
Un ņem vērā - ja tavā dārzā ziedēs piena pulkstenītes, to apciemos arī taureņi un bites.
Visgrūtākais – iestādīt
Ļoti svarīgi ir nopirkt vai kā citādi tikt pie labiem piena pulkstenīšu sīpoliem. Pievērs uzmanību, lai tie būtu stingri, bez slimību pazīmēm un neostu pēc pelējuma. Ņem tādus sīpolus, kam ir pavisam īsas saknītes un asniņš tikpat kā nav redzams. Ja asns jau ir paaudzies, negaidi rudeni, bet uzreiz stādi zemē. Ja stādāmo materiālu iegādājies pārāk agri un līdz stādīšanai vēl kāds laiks jāgaida, ieber papīra maisā sausas zāģu skaidas, ieliec tur sīpolus un noliec sausā, vēsā vietā.
Rūpīgi izdomā, kur stādīsi piena pulkstenītes. Vieta ir ļoti svarīga, jo aptuveni sešas nedēļas pēc pārziedēšanas tām vēl saglabāsies zaļās lapas, kas pamazām kļūs arvien neglītākas un tad nokaltīs. Tās nedrīkst nogriezt vai nopļaut, jo tieši caur lapām augs uzņem barības vielas, lai varētu pārciest ziemu un nākamgad skaisti ziedēt. Agrajai ziedētājai patīk saulaina vai pavisam viegli noēnota vieta un mitra, bagātīga augsne ar labu ūdens caurlaidību.
Piena pulkstenītes stādi rudenī 10–15 cm attālumā citu no citas, sīpolu liec zemē divu sīpolu dziļumā, bet tam ir jābūt augsnē vismaz 5 cm dziļi. Ja iestādīsi pārāk sekli, drīz vien sīpoli kopā ar bērniem – mazajiem sīpoliņiem – izlīdīs augsnes virspusē.
Iedod padzerties, paēst un apčubini
Pavasara sākumā pulkstenītes nelaisti, jo pēc sniega kušanas augsne ilgi saglabā mitrumu. Tikai tad, ja ziema bija bez sniega un laiks pavasarī ir silts un sauss, ik pa laikam aplej ar nostādinātu ūdeni. Piena pulkstenītes ir izturīgas un pacietīs arī nelielu sausumu, bet tādos apstākļos slikti ziedēs un nīkuļos. Pirms ziedēšanas, kad zeme jau iesilusi, dod komplekso mēslojumu ar samazinātu slāpekļa saturu, jo šis elements stimulē lapu, nevis ziedu augšanu. Savukārt pārāk leknas un biezi saaugušas lapas var veicināt dažādu sēnīšu slimību attīstīšanos, jo mitrā laikā lapotne nepaspēj izžūt. Ja vēlies, lai piena pulkstenītes bagātīgi zied, mēslo tās ar fosforu saturošu mēslojumu un pēc ziedēšanas dod kāliju saturošu mēslojumu, jo tas veicina veselīgu sīpolu veidošanos. Lai pulkstenītes ilgāk ziedētu un būtu veselīgākas, nogriez visus pārziedējušos ziedus, jo sēklotnes veidošana prasa lielu spēku. Lapas gan neaiztiec!
Pārstādi pēc 5 gadiem
Piena pulkstenītes pavairo un pārstāda, sadalot cerus. To dara vasaras beigās vai rudens sākumā, tāpēc jau pavasarī atzīmē to ceru, kuru vēlies pārstādīt, jo, kad lapas būs nokaltušas, augšanas vietu nevarēsi redzēt. Piena pulkstenītes pārstādi reizi 5–7 gados, pretējā gadījumā vienā vietā augošie sīpoli cieš no uzturvielu trūkuma un augs kalst vai arī bagātīgi dzen lapas, bet nezied.
Rīkojies šādi: no zemes ar lāpstu izņem ceru, sīpolus atdali un noliec ēnā apžāvēties. Visus vecos, slimos, bojātos sīpolus un zvīņas izmet. Sausos sīpolus vai nu stādi atpakaļ dobē, vai arī noliec glabāties un iestādi, kad pienācis laiks. Mazos sīpoliņus iestādi atsevišķākā dobē, kur tie pieņemsies spēkā un ar laiku izaugs par skaistām piena pulkstenītēm.
