Pasapņo par pavasari - tīkliņīrisi, kuri zied reizē ar sniegpulkstenītēm

Skaistākās no tīkliņskalbēm

“Daiļdārzos visvairāk audzē tīkliņskalbes (Iris reticulata) šķirnes. Tās radītas gan no savvaļā augošām, gan krustojot ar citām sugām. Tieši šīs sāk ziedēt visagrāk, un ziedi ir visdažādākajos zilajos un purpurvioletajos toņos. Ir izaudzēta un jau nopērkama pirmā šķirne ar baltiem ziediem – ‘White Caucasus’. To savvaļā Turcijas ziemeļaustrumos atradis Kanādiešu selekcionārs Alans Makmārtrijs. Šķirne savairota meristēmu laboratorijā un, šķiet, tādējādi zaudējusi savu tīri balto krāsu, un tirdzniecībā nonācis klons ar viegli zilganīgu nokrāsu, un tomēr to varam droši saukt par baltu.”

Dārzā lielākoties tiek audzētas pagājušā gadsimta vidus Holandes šķirnes un jaunas parādās samērā reti. Par skaistākajām viņš uzskata koši zilo ‘Joyce’ un ‘Harmony’, purpuro ‘J. S. Dijt’, ‘Pauline’, ‘Violet Beauty’ un, protams, balto ‘White Caucasus’, kā arī gaiši zilo ‘Natasha’. Pēc pieredzes viņš zina teikt, ka tās visas labi padodas audzēšanai dārzā.

Mitrumu mīlošais Vinogradova īriss

Savukārt Vinogradova īriss (Iris winogradowii) savvaļā aug Gruzijā, un no citām tīkliņskalbēm atšķiras ar lieliem, gaiši dzelteniem ziediem. Dārzā tos var audzēt ilgstoši bez pārstādīšanas. Kolekcionārs uzsver, ka šie īrisi labprāt augs katrā dārzā, ja vien tiem nodrošinās pietiekamu mitumu un vasarā nepieļaus iekaltēšanu.

Vinogradova īrisu, sakrustojot ar ļoti skaisto zilo Iris histrioides, kas savvaļā aug Turcijas ziemeļos, ir izveidoti vairāki hibrīdi. Vispopulārākā ir šķirne ‘Katharine Hodgkin’ – ar ļoti gaiši ziliem ziediem, kas lieliski iedzīvojas daiļdārzā. Jānis iesaka arī šo šķirni katru vasaru nerakt ārā, pārstādīt tikai tad, kad ir izveidojušies pārāk blīvi ceri.

Īpašais Iris histrioides

Arī Iris histrioides labi padodas audzēšanai dārzā. Visizplatītākā šķirne ir ‘Lady Beatrix Stanley’, kas zied ar lieliem, koši ziliem ziediem. Jānim gan daudz labāk patīk savvaļas auga zieds, bet to viņš redzējis tikai vienu reizi Soganli kalnu pārejas apkaimē Turcijā.

Agrais Hirkānas īriss

Hirkānas īriss (Iris hyrcana) selekcionāra dārzā bez pārstādīšanas audzis pat trīs gadus, tiesa – labi drenētā augsnē. Tas zied reizē ar visagrākajiem krokusiem un erantēm, un ir bijušas reizes, kad kolekcionārs pamanījis tos spraucamies cauri pēdējam sniegam, apbrīnojot, cik ļoti ziedi nocietušies pēc saules. Hirkānas īriss ir koši zilā krāsā ar izcilas formas ziedu. Piemājas dārzā Hirkānas īriss labi jūtas un koši zied.

Popilārais Danfordas īriss

Savvaļā Turcijas dienviddaļā aug arī īpatnēja tīkliņskalbe – Danfordas īriss (Iris danfordiae). Ziedi tam ir spilgti dzelteni, nelieli, savdabīgas formas. Pasaulē tā ir ļoti populāra tīkliņskalbe, un Holandē tiek audzēta hektāriem. Diemžēl pēc noziedēšanas sīpols sadalās daudzos sīkos sīpoliņos, un ir jāgaida vairāki gadi, līdz tie izaug un atkal uzzied. Bet ir kāds triks, kā to novērst, – katrs sīpols jāstāda aptuveni 20 cm dziļumā, pastiprināti jāmēslo, un augsnei jābūt caurlaidīgai un labi drenētai.

Jāņa Rukšāna padomi tīkliņīrisu audzēšanā

● Rūpīgi izvēlies stādīšanas vietu, jo tīkliņīrisiem nepatīk liels mitrums un drenāžas trūkums. Ja ir mālaina augsne, stādi nogāžu augšpusē vai tur, kur ir dārza pacēlumi.

● Visi tīkliņīrisi grib augt saulē, vienīgi Vinogradova īrisus un to hibrīdus var stādīt pusēnā.

● Šos īrisus var apdraudēt visas izplatītākās sīpolpuķu slimības. Īpaši bīstama un postoša ir specifiska īrisu kaite – tā dēvētā tintes slimība, ko izraisa Bipolaris iridis sēne. Tai ir raksturīgi melni plankumi uz sīpoliem un lapām, kas vēlāk visu sīpolu pārvērš melnā, sausā masā. Slimība ir ļoti izplatīta Holandē, tādēļ, lai izvairītos no tās ievazāšanas savā dārzā, tīkliņskalbes jāpērk tikai pie pārbaudītiem un uzticamiem piegādātājiem. Pērkot rūpīgi apskati katru sīpolu!

● Tīkliņīrisus pa vasaru vēlams izrakt, ja tomēr atstāj zemē, tad ne ilgāk kā vienu gadu, jo ligzdas ātri pieaug un kļūst blīvas.