
Dabīgas eļļas kokam: Ceļvedis pareizā sastāva izvēlē
Koka grīdas siltums un dabiskums ir nepārspējams, taču tā ilgmūžība un estētiskā pievilcība ir tieši atkarīga no pareizas aizsardzības izvēles. Koksne ir dzīvs materiāls, kas reaģē uz mitrumu, temperatūras svārstībām un mehānisku slodzi, tādēļ nepareiza apstrādes līdzekļa izvēle var novest ne tikai pie priekšlaicīga nodiluma, bet arī pie neatgriezeniskiem traipiem, ko rada izlijis vīns vai kafija. Šajā ceļvedī mēs detalizēti apskatīsim, kāpēc tieši eļļas kokam ir kļuvušas par vienu no populārākajām izvēlēm mūsdienu interjeros, piedāvājot līdzsvaru starp aizsardzību un dabisku izskatu.
Būtiskākā atšķirība starp dažādiem apstrādes veidiem slēpjas to mijiedarbībā ar koksnes šķiedru. Kamēr laka veido plēvi virs koksnes, to "aizverot", eļļas produkti darbojas citādi. Eļļa ar tās sastāvdaļām, piemēram, dabīgajiem sveķiem un krāsu pigmentiem, dziļi iesūcas koksnes porās, sacietē tajās un noblīvē koksni pret mitruma iekļūšanu, vienlaikus ļaujot tai "elpot". Savukārt sastāvā esošais vasks nogulsnējas uz poru virsmas, nodrošinot patīkamu, samtainu sajūtu un ļaujot vēlāk veikt pulēšanu. Šāda apstrāde būtiski atvieglo lokālu atjaunošanu, kas lakotām virsmām parasti nav iespējama bez pilnīgas pārslīpēšanas. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā plašu risinājumu klāstu, sākot no tradicionālām lineļļām līdz inovatīvām cietvaska kombinācijām.
Saturs
- Eļļa vai vasks kokam: kuru izvēlēties grīdai?
- Koka eļļošana: soli pa solim ceļvedis meistariem
- Biežāk uzdotie jautājumi par koka apstrādi
- Eļļotas koka grīdas uzturēšana un regulāra kopšana
Eļļa vai vasks kokam: kuru izvēlēties grīdai?
Izvēle starp eļļu un vasku bieži vien ir atkarīga no tā, vai prioritāte ir maksimāli dabīgs koksnes izskats vai nepieciešamība pēc papildu aizsargkārtas. Lai gan abi materiāli bieži tiek minēti vienā kategorijā, to darbības principi atšķiras. Tīra eļļa iesūcas dziļi koksnes porās, tās aizpildot un cietējot (oksidējoties) koksnes iekšienē, tādējādi stiprinot pašu materiālu. Savukārt vasks nodrošina elastīgu, elpojošu aizsargslāni uz koksnes virsmas, piešķirot dabisku spīdumu un pasargājot no mehāniskās slodzes. Jāņem vērā, ka vasks viens pats, bez iepriekšējas gruntēšanas ar eļļu, koksni neaizsargā. Mūsdienās gan visbiežāk tiek izmantoti kombinētie produkti, kas apvieno abu materiālu labākās īpašības.
Lai pieņemtu pareizo lēmumu, ir vērts ielūkoties Abschliff piedāvājumā, kur atrodams plašs eļļu un vasku klāsts, kas piemērots dažādām slodzēm un estētiskajām prasībām. Zemāk redzamā tabula palīdzēs saprast galvenās atšķirības starp populārākajiem apstrādes veidiem.
|
Kritērijs |
Dabīgā eļļa |
Cietvaska eļļa (eļļa ar sveķiem un vasku) |
Eļļa (tikai ar sveķiem) |
Vasks |
|
Iesūkšanās dziļums |
Ļoti dziļa, piesātina šķiedras |
Vidēja, daļēji paliek virspusē |
Dziļa, cietina poras un impregnē |
Zema, veido virskārtu |
|
Nodilumizturība |
Zema (nepieciešama biežāka kopšana) |
Augsta (pateicoties vaska piejaukumam) |
Augsta, jo klāt pievienoti sveķi |
Vidēja (jutīgs pret skrāpējumiem) |
|
Atjaunošanas iespējas |
Ļoti labas (lokāli labojama) |
Ļoti labas (lokāli labojama) |
Ļoti labas (lokāli labojama) |
Labas (nepieciešama pulēšana) |
|
Vizuālais efekts |
Matēts, izceļ tekstūru |
Zīdaini matēts vai pusmatēts |
Matēts vai zīdaini matēts |
Spīdīgs vai satīna spīdums |
Izvēloties starp jautājumu eļļa vai vasks kokam, ir jāsaprot telpas funkcija. Guļamistabā, kur staigāšana notiek zeķēs vai basām kājām, tīra eļļa būs patīkams risinājums. Turpretī koridorā, kur tiek ienestas smiltis un mitrums, kombinētie risinājumi būs praktiskāki.
Eļļas un vaska kombinācijas priekšrocības intensīvai slodzei
Sabiedriskām telpām, virtuvēm un koridoriem cietvaska eļļa (bieži apzīmēta ar nosaukumu Hardwax Oil) nereti tiek uzskatīta par efektīvāko izvēli. Šis produkts ir inženiertehnisks sasniegums, kas apvieno dabīgo eļļu spēju iesūkties koksnē ar vasku (piemēram, karnaubas vai kandelillas vaska) spēju veidot fizisku barjeru uz virsmas. Rezultātā tiek iegūta virsma, kas ir ievērojami izturīgāka pret šķidrumiem un noberšanos nekā tīra eļļa, vienlaikus saglabājot koka dabisko izskatu.
Cietvaska eļļas sastāvā esošie sveķi un vaski aizpilda koksnes mikroporas, neļaujot netīrumiem iesēsties dziļi šķiedrās. Tas padara ikdienas kopšanu vienkāršāku. Turklāt, ja rodas skrāpējumi, šādu virsmu ir iespējams lokāli slīpēt un pāreļļot, neatstājot redzamas pārejas vietas, kas ir viena no lielākajām priekšrocībām salīdzinājumā ar lakotām grīdām.
Koka eļļošana: soli pa solim ceļvedis meistariem

Pareiza koka eļļošana sākas nevis ar eļļas bundžas atvēršanu, bet gan ar rūpīgu virsmas novērtēšanu un plānošanu. Neatkarīgi no tā, vai izmantojat profesionālās Berger-Seidle, Woca, Avalon vai citu ražotāju produktus, procesa ievērošana ir kritiska rezultāta ilgmūžībai. Eļļa nepaslēpj kļūdas – tā tās izceļ. Tāpēc sagatavošanās posms ir pat svarīgāks par pašu uzklāšanu.
Lai sasniegtu profesionālu rezultātu, sekojiet šim kontrolsarakstam:
- Slīpēšana: Pakāpeniska graudainības maiņa, beidzot ar P100 vai P120 (atkarībā no koka sugas).
- Putekļu sūkšana: Rūpīga virsmas attīrīšana, ieskaitot palodzes un radiatorus, lai putekļi vēlāk nenokristu uz žūstošās grīdas.
- Mērcēt: Vienmērīgi noslaucīt koka virsmu ar mitru drānu. Tas atver koka poras, ļaujot eļļai iesūkties dziļāk un vienmērīgāk.
- Pirmā kārta: Eļļas vienmērīga uzklāšana ar rullīti, otu vai špakteļlāpstiņu.
- Liekā noņemšana: Kritisks solis – pēc noteikta laika (parasti 15-30 min) liekā eļļa jānoslauka vai jāiestrādā ar pulējamo mašīnu.
- Žāvēšana: Jānodrošina laba ventilācija, jo eļļa cietē reakcijā ar skābekli.
- Otrā kārta: Atkarībā no koksnes uzsūktspējas, var būt nepieciešama otra, plānāka kārta.
Eļļas uzklāšanas tehnika un žūšanas laiks
Eļļas žūšanas laiks ir faktors, ko bieži novērtē par zemu. Eļļas nevis vienkārši izžūst kā ūdens krāsas, bet gan polimerizējas oksidācijas procesā. Tas nozīmē, ka telpā ir jānodrošina svaiga gaisa plūsma. Ja telpa ir noslēgta, žūšanas process var apstāties, un virsma paliks lipīga.
Profesionāļi bieži izmanto eļļas iestrādi ar mašīnu (pulējamo disku), kas palīdz eļļu burtiski "iespiest" koksnes porās un vienlaikus noņemt pārpalikumu. Ja strādājat manuāli, ir svarīgi lieko eļļu rūpīgi noslaucīt ar kokvilnas lupatām. Atstāta peļķe vai biezāka kārta nenožūs, bet veidos lipīgu, neestētisku pleķi. Ekspluatāciju var uzsākt pakāpeniski: parasti pēc 12–24 stundām pa virsmu var uzmanīgi staigāt un novietot priekšmetus, taču paklājus ieteicams klāt tikai pēc 10–14 dienām, kad eļļa ir pilnībā sacietējusi.
Eļļotas koka grīdas uzturēšana un regulāra kopšana
Pareizi izvēlētas un kvalitatīvi uzklātas eļļas kokam ir tikai pirmais solis ceļā uz skaistu grīdu. Galvenais noslēpums slēpjas regulārā un pareizā kopšanā. Eļļota grīda ar laiku nenoveco tā, kā to dara lakota grīda (kas mēdz saplaisāt, nolupt vai dzeltēt), bet gan iegūst patīkamu patinu, ja vien tā tiek "barota". Izmantojot speciālās ziepes (piemēram, ar eļļas saturu) ikdienas mazgāšanai, jūs katru reizi nedaudz atjaunojat aizsargkārtu. Tas ļauj izvairīties no kapitālā remonta un slīpēšanas gadu desmitiem, vienkārši periodiski uzklājot kopšanas eļļu visvairāk noslogotajās zonās.
Abschliff Latvija komanda piedāvā ne tikai augstākās kvalitātes Berger-Seidle un Avalon produktus, bet arī ekspertu zināšanas, kas uzkrātas vairāk nekā 20 gadu garumā. Mēs saprotam, ka katrs projekts ir unikāls, un nepareiza līdzekļa izvēle var izmaksāt dārgi. Mūsu speciālisti, ir gatavi palīdzēt jums orientēties plašajā piedāvājumā un atrast tieši jūsu grīdai, terasei vai mēbelēm atbilstošāko risinājumu.








