Neēdot gaļu, glābsi planētu. Vai tev tas var būt pa spēkam?

Starptautiskie zinātniskie pētījumi parāda – tas, ko ēdam, būtiski ietekmē ne tikai mūsu pašu veselību un labsajūtu, bet arī planētas nākotni. Tas tāpēc, ka pārtikas ražošana tiešā veidā ietekmē klimata pārmaiņas, un tieši dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš rada vislielāko slodzi videi. Ja gribam pret savu mājvietu – Zemi – izturēties pēc iespējas saudzīgāk, vēlams atteikties no gaļas uzturā un vairāk ēst dārzeņus, pākšaugus un augļus, vislabāk pašu izaudzētos. Saprotams, mūsdienās tas ir neīstenojams plāns, bet ir lietas, ko var ņemt savās rokās, proti, krietni samazināt apēstās gaļas daudzumu vai pat no tās atteikties vispār.

Ko parāda pētījumu dati? 

Daudziem šķiet, ka klimata pārmaiņas galvenokārt rada rūpniecība un transports, taču pārtikas ražošana ir viens no lielākajiem izmešu avotiem pasaulē. To skaidri parāda līdz šim plašākais pētījums par pārtikas ietekmi uz vidi – Džozefa Pore un Tomasa Nemeka 2018. gada pētījums “Pārtikas ietekmes uz vidi samazināšana, izmantojot ražotāju un patērētāju atbalstu” (“Joseph Poore, Thomas. Nemecek. Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers”), kas publicēts žurnālā Science. Tajā analizēti dati no 38 700 saimniecību 119 valstīs. Un secinājumi bija pārsteidzoši, proti, pārtikas ražošana rada aptuveni 26 % visu globālo siltumnīcas efekta gāzu emisiju, un 58 % šo emisiju ir no dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai gan tie nodrošina tikai 18 % no visas pasaules iedzīvotājiem nepieciešamajām kalorijām. 

Oksfordas Universitātes zinātnieku pētījumā “Vegāni, veģetārieši, zivju ēdāji un gaļas ēdāji Apvienotajā Karalistē uzrāda atšķirīgu ietekmi uz vidi (Scarborough et al. Vegans, vegetarians, fish-eaters and meat-eaters in the UK show discrepant environmental impacts; 2023”), kas publicēts žurnālā “Nature Food”, analizēts vairāk nekā 55 000 cilvēku uzturs un tā ietekme uz klimatu. Rezultāti parādīja, ka gaļēdāju uzturs rada vidēji 7,2 kg CO₂ ekvivalenta dienā, kamēr vegānisks uzturs tikai 2,9 kg CO₂ ekvivalenta dienā. Tas nozīmē, ka pāreja uz augu valsts uzturu var samazināt oglekļa pēdu par aptuveni 60 procentiem. Tomēr, ja no gaļas pavisam atteikties neizdodas, pat neliela tās daudzuma samazināšana ikdienas uzturā – ēst gaļu retāk, mazāk – arī būs ieguvums videi.

CO₂ un citas gāzes pārtikas ražošanā rodas tad, ja izcērt mežus un to vietā iekopj laukus, kuros audzēt zāli skābbarībai un sienam. Arī tad, ja izmanto lauksaimniecības tehniku un minerālmēslus, un, protams, gaļas apstrādes un transportēšanas laikā.  Turklāt dzīvnieku audzēšanas blakusprodukts ir ne tikai CO₂, bet arī metāns (CH₄) un slāpekļa oksīds (N₂O).

Kā CO₂ kaitē planētai? 

Paaugstināts CO₂ līmenis izraisa globālās temperatūras paaugstināšanos, tāpēc kūst ledāji, ceļas jūras līmenis, novērojami ilgstoši karstuma periodi, sausums un pārmērīga lietus radīti plūdi, kā arī postošas vētras. Tas viss ietekmē ražas daudzumu un kvalitāti, savukārt slikta raža – ekonomiku.

CO₂ veido dabisku “siltuma segu” ap mūsu planētu, taču cilvēku darbības dēļ šī “sega” kļuvusi pārāk bieza, un veidojas siltumnīcas efekts. Saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sesto novērtējuma ziņojumu (2021) CO₂ koncentrācija atmosfērā pašlaik ir augstākā pēdējo divu miljonu gadu laikā. Zinātnieki uzsver – katrs papildu CO₂ daudzums atmosfērā palielina risku, ka klimats neatgriezeniski mainīsies. Jau tagad vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par +1,1 grādu pēc Celsija.

Modelējot nākotnes scenārijus, pētnieki secinājuši, ka pāreja uz uzturu, kurā ir maz gaļas vai tās nav vispār, var būt viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā samazināt ar pārtiku saistītās emisijas, un vegānisms nodrošina vislielāko kritumu (“Marco Springmann et al. Analysis and valuation of the health and climate change co-benefits of dietary change; Uztura izmaiņu veselības un klimata pārmaiņu blakusieguvumu analīze un novērtējums”). Šo virzienu apstiprina arī IPCC savā pētījumā.

Samazinot gaļas patēriņu, sarūk pieprasījums pēc lopbarības audzēšanas, līdz ar to arī pēc ganībām, zemes un tehnikas izmantošanas. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc kopējais klimata nospiedums samazinās, pat ja kopējais kaloriju daudzums paliek līdzīgs (“Joseph Poore & Thomas Nemecek. Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers”.)

Sātīgā mērce makaroniem:

Šī mērce ir sātīga, bieza un tumīga. Kopā ar makaroniem tā garšo lieliski. 

4 personām
40 minūtes
400 g tomātu biezeņa
200 g sarkano lēcu
1 burkāns
1 sīpols
2 daiviņas ķiploku 
1 tējk. kaltēta oregano vai bazilika
1 ēdk. olīveļļas
sāls un pipari pēc garšas

1. Smalki sagriez sīpolu, burkānu sarīvē uz dārzeņu rīves, ķiploku sakapā. Pannā lej eļļu, liec tajā sagrieztos dārzeņus un apcep. 
2. Pievieno lēcas un tomātu biezeni. Pieber garšvielas. Pievieno 300 ml ūdens un vāri uz lēnas uguns 20 minūtes, līdz lēcas mīkstas.
3. Pasniedz pie makaroniem. 

Ābolu un auzu pārslu našķis:

4 personām 
50 minūtes 
5–6 āboli 
1 glāze pilngraudu auzu pārslu
3 ēdk. eļļas
3 ēdk. cukura vai medus 
1 tējk. kanēļa
šķipsniņa sāls
sauja dzērveņu

1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
2. Ābolus nomizo, izgriez serdes un sagriez gabaliņos.  Liec cepamtraukā un apkaisi ar pusi kanēļa.
3. Bļodā samaisi auzu pārslas, eļļu, cukuru vai medu, sāli un atlikušo kanēli un ber uz āboliem. Cep 30–35 minūtes, līdz augšpuse ir zeltaina.

Kartupeļu un zirņu kotletes:
Izmēģini! Īpaši labi garšo ar ceptiem sīpoliem.

4 personām
40 minūtes
1 glāze vārītu šķelto zirņu
3 vidēji lieli vārīti kartupeļi
1 sīpols
2 ēdk. miltu vai ātri vārāmo auzu pārslu
1 ēdk. eļļas
sāls, melnie pipari

1. Zirņus un kartupeļus saspaidi, līdz masa ir viendabīga.
2. Sīpolu smalki sakapā un apcep eļļā, lai ir zeltains, tad pievieno zirņu un kartupeļu masai.
3. Pievieno garšvielas un miltus. Samaisi. Veido nelielas kotletes u n cep tās uzkarsētā pannā 3–4 minūtes no katras puses, līdz brūnas.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.