Zaļā ekonomika - Latvijas iespēja palielināt konkurētspēju
Pasaules ekonomika pašlaik piedzīvo transformāciju, ko pētnieki mēdz salīdzināt ar rūpniecisko revolūciju, tikai šoreiz tās dzinējspēks nav tvaiks vai fosilais kurināmais, bet gan ilgtspēja un viedās tehnoloģijas.
Zaļais kurss vairs nav tikai politisks sauklis vai mārketinga instruments – tas ir kļuvis par fundamentālu ekonomisku un eksistenciālu nepieciešamību. Analizējot globālo kontekstu un Latvijas stratēģiskos plānus līdz 2050. gadam, kļūst skaidrs, ka uzņēmumu spēja kļūt zaļiem tiešā veidā noteiks valsts vietu starptautiskajā konkurētspējas kartē.
Tehnoloģiju tirgus un investoru jaunie noteikumi
Pasaules mērogā zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas tirgus attīstās galvu reibinošā ātrumā. Prognozes rāda, ka globālais zaļo tehnoloģiju tirgus 2030. gadā sasniegs 73,9 miljardus ASV dolāru, ko būtiski stimulē arī mākslīgā intelekta radītās iespējas. Investīciju vide ir piedzīvojusi krasas izmaiņas – kapitāla plūsmas arvien vairāk tiek novirzītas uz projektiem, kas var pierādīt savu zemo oglekļa pēdu. Pētījumi liecina, ka reģioni un uzņēmumi ar augstu ilgtspējas profilu piesaista pat par ceturto daļu vairāk ārējo tiešo investīciju nekā tie, kas šos jautājumus ignorē. Līdz ar to veidojas tā dēvētā “zaļā spirāle” – zaļās inovācijas uzlabo efektivitāti, kas savukārt piesaista papildu finansējumu nozares turpmākai attīstībai.
Zaļā ekonomika ir nepieciešamība
Latvijas Universitātes pētījumā “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: vērtības, aksiomas un sabiedrības gaidas” zaļā ekonomika tiek definēta kā “fundamentāla valsts eksistences aksioma”. Dokumentā uzsvērts, ka pāreja uz klimatneitralitāti nav tikai vides jautājums, bet gan ekonomiska nepieciešamība, kas prasa līdzsvaru starp publiskā sektora investīcijām un privātā kapitāla mobilizāciju. Pētījuma autori kā galvenos finanšu instrumentus šai pārejai min zaļās obligācijas, klimata fondus un oglekļa cenu mehānismus. Tāpat tiek akcentēta ESG (vides, sociālās un pārvaldības) kritēriju pieaugošā loma, kas kļūs par izšķirīgu faktoru investīciju piesaistē.
Bioekonomikas mērķi un skaitliskie rādītāji līdz 2030. gadam
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Latvijas bioekonomikas stratēģija 2030” (LIBRA) bioekonomika aptver tādas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība un koksnes pārstrāde, kā arī daļu no enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības. LIBRA izvirza trīs stratēģiskus un skaitliski definētus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: bioekonomikas eksporta vērtības palielināšana līdz vismaz 9 miljardiem eiro, pievienotās vērtības audzēšana līdz 3,8 miljardiem eiro un stabila nodarbinātība 128 tūkstošiem cilvēku. Dokumentā uzsvērts, ka šo mērķu pamatā ir biomasas mērķtiecīga izmantošana augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, aizstājot fosilos resursus un attīstot viedo specializāciju.
Uzņēmēju motivācija un praktiskie šķēršļi Latvijā
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācijas 2024. gada pētījums “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem” atklāj interesantu ainu par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Pašreizējās enerģijas cenas uzņēmēji vairs neuztver kā galveno stimulu pārejai uz atjaunīgo enerģiju, jo daudz nozīmīgāki stimuli ir potenciālo investoru prasības un starptautiskās saistības. Tomēr ziņojumā iezīmējas arī vairāki šķēršļi, piemēram, uzņēmumu ierobežotā kapacitāte un zināšanu trūkumus, kā arī darba devēju nogaidošā attieksme pret ilgtspējas jautājumiem. Situāciju sarežģī arī fakts, ka kopš 2015. gada būvniecības izmaksas Latvijā ir augušas par aptuveni 40 %, radot papildu spiedienu uz investīciju atmaksāšanās laiku projektos, kas saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu vai atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ieviešanu.
Taisnīga pāreja un pārmaiņas darbaspēka tirgū
Analizējot zaļos uzņēmumus, nevar nepieminēt “taisnīgas pārejas” principu, kas ir īpaši akcentēts RTU pētījumā. Zaļā pāreja Latvijā radīs pieprasījumu pēc aptuveni 35 900 darba vietu gadā līdz 2030. gadam, taču tās prasīs pavisam citas prasmes. Vislielākais darbaspēka trūkums paredzams inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un tehnoloģiju jomā.
“Valsts attīstības vīzija 2050” paredz pāreju uz zināšanās balstītu sabiedrību. Ja uzņēmumi nespēs piesaistīt vai pārkvalificēt darbiniekus jaunajām tehnoloģijām, piemēram, enerģijas uzkrāšanas vai ūdeņraža risinājumu apkalpošanai, zaļais kurss var palēnināties. Taisnīga pāreja nozīmē, ka valstij un uzņēmumiem jāsadarbojas, lai neviens darbinieks netiktu atstāts novārtā tehnoloģisko izmaiņu dēļ.
Atbalsta instrumenti un ziņošanas prasības
No 2024. gada pakāpeniski tiek ieviestas stingras korporatīvās ilgtspējas ziņošanas prasības. Latvijas uzņēmumiem tas ir liels izaicinājums, jo nepieciešams izveidot sistēmas datu vākšanai un oglekļa emisiju aprēķiniem. RTU eksperti iesaka uzņēmējiem negaidīt pēdējo brīdi, bet sākt gatavoties jau tagad, piesaistot konsultantus un apgūstot nepieciešamās zināšanas.
Paralēli tam valsts piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iniciatīvu “Zaļais koridors”, kas atvieglo administratīvos šķēršļus prioritāriem investīciju projektiem. Šādi instrumenti palīdz amortizēt globālajā analīzē minētos augstos sākotnējo investīciju riskus.
Latvija kā viedo inovāciju valsts
Zaļais uzņēmums nav tikai organizācija ar saules paneļiem uz jumta – tas ir jauna veida ekonomiskais subjekts, kas apvieno tehnoloģisko inovāciju ar sociālo atbildību un resursu efektivitāti. Latvijas ceļš līdz 2050. gadam ved caur spēju integrēt globālās tendences – mākslīgo intelektu un investoru prasības – izglītības un ražošanas sistēmā. Lai sasniegtu vīzijā definēto produktivitātes un labklājības līmeni, Latvijas uzņēmējiem būs jākļūst par pārmaiņu aģentiem, kas nebaidās no augstām investīcijām šodien, lai garantētu konkurētspēju rīt. Tikai caur zināšanām, viedu enerģētiku un taisnīgu attieksmi pret darbaspēku Latvija spēs pilnvērtīgi iekļauties zaļajā ekonomikas revolūcijā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
