Latvijas valsts meži apsaimnieko valsts mežus jau 25 gadus
Pirms 25 gadiem – 1999. gada 28. oktobrī – tika dibināta AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Šo gadu laikā no salīdzinoši vidēja Latvijas uzņēmuma ar 24 miljoniem eiro apgrozījumu LVM ir audzis un attīstījies, kļūstot par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar apgrozījumu vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā. Veselīgs un kopts mežs sniedz būtisku ieguldījumu arī CO2 emisiju mazināšanā Latvijā un klimata pārmaiņu mazināšanā.
LVM saimnieciskās darbības rezultāts, atbildīgi līdzsvarojot ekonomiskās, vides un rekreācijas intereses, 25 gadu laikā nodrošinājis arī stabilus un arvien pieaugušos maksājumus valsts budžetā nodokļu un dividenžu veidā: kopš dibināšanas uzņēmums valstij iemaksājis 2 miljardus eiro.
Latvijas valsts mežos koksnes krāja ir pieaugoša un šobrīd sasniedz 325 miljonus kubikmetru. Latvijā augošā koksne, kas izmantota ēku būvniecībā, palielina arī kopējo CO2 piesaisti Latvijā, mazinot klimata pārmaiņas. Katru gadu, mežam pieaugot, koksnes krāja palielinās par 11,3 miljoniem kubikmetru. LVM apsaimniekotos mežos koksnes uzkrājums ir vairāk nekā 10 reižu lielāks par ikgadējo ciršanas apjomu.
Meža politikā iestrādātie mērķi ir izpildīti – kapitāla vērtība nedrīkst samazināties, tai jāpieaug, un mežaudžu apsaimniekošanai ir jānes ienākumi valstij. Ar efektīvu darbu un inovatīviem risinājumiem LVM ir izdevies dubultot meža kapitāla vērtību: no 1,76 miljardiem 2000. gadā līdz 4,67 miljardiem 2024. gadā.
““Latvijas valsts meži” ar savu darbu pārliecinoši apstiprina, ka esam zaļākais, jaudīgākais un efektīvāks Latvijas uzņēmums. Ja toreiz, 1999. gadā, uzņēmumu dibinot, daudzas zināšanas un idejas tika aizgūtas no citiem, piemēram, zviedriem vai somiem, tad šobrīd – pēc 25 gadiem – esam līdzvērtīgi partneri, un daudzās jomās tieši no LVM mācās citi. “Latvijas valsts mežu” kolektīvs turpinās strādāt tā, lai arī turpmāk meža nozare stiprinātu Latvijas ekonomiku, vairotu Latvijas reģionu attīstību un piedāvātu plašās iespējas atpūsties un baudīt meža ainavu ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Kopš uzņēmuma dibināšanas, Latvijas valsts mežos atjaunoti meži 330 tūkstoši hektāru platībā. Šajā laikā uzbūvēti meža ceļi 8,9 tūkstošu kilometru kopgarumā un atjaunotas meža meliorācijas sistēmas 318 tūkstošu hektāru kopgarumā. Savukārt, novērtējot jauniešu vēlmi gūt praktiskas mācības dabā, gandrīz 176 tūkstoši skolēni un skolotāji iesaistījušies ikgadējās meža vides izglītības programmās.
Mežsaimniecība ir LVM darbības galvenā joma, tomēr uzņēmums attīsta arī citus darbības veidus: sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, iegūst selekcionētas sēklas un stādus mežu atjaunošanai, apsaimnieko zemes dzīļu resursus, iegūstot minerālos materiālus 120 karjeros, un attīsta ģeotelpisko datu pakalpojumus.
“LVM šobrīd ir ne tikai viens no sekmīgāk pārvaldītajiem uzņēmumiem Latvijā, bet arī viens no efektīvākajiem valsts mežu apsaimniekotājiem Eiropā. Un sasniegti teicami rezultāti ne tikai mežsaimniecībā, bet arī citos ar zemes apsaimniekošanu un LVM procesiem saistītos biznesa virzienos,” piebilst P. Putniņš.
Lai nodrošinātu kvalitatīvus un augstražīgus nākotnes meža stādus, LVM īpašumā ir 10 kokaudzētavas ar kopējo platību 434 hektāri. 25 gadu laikā LVM ir izaudzēti 992 miljoni meža stādu, kas ir vairāk nekā 460 stādiņi katram Latvijas iedzīvotājam!
LVM izstrādātā ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju platforma LVM GEO ir viens no vispusīgākajiem un nozīmīgākajiem ģeotelpiskajiem risinājumiem valstī – veiksmīgi izmantojot dažādās nozarēs, ar platformas atbalstu tiek apsaimniekoti vairāk nekā 2 miljoni hektāru zemes visā Latvijā. Turklāt šogad LVM GEO komanda sevi pārliecinoši piesaka arī ārpus Latvijas robežām – LVM GEO risinājumus izmanto gan Zviedrijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldē, gan meža apsaimniekošanas uzņēmumos Igaunijā un Lietuvā.
Ilgtspējīga meža apsaimniekošana mūsdienās vairs nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc LVM darbībā arvien plašāk tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi (BGK) jeb lidroboti. Šobrīd ikdienā LVM tiek izmantoti nu jau vairāk nekā 172 lidroboti 8 dažādās struktūrvienībās.
25 gadu laikā būtiski palielinājies platību apjoms, ko uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi vides aizsardzība: no 5 % teritorijas 2001. gadā līdz vairāk nekā 25 % 2024. gadā. LVM vides ekspertiem ik gadu apsekojot plānotās saimnieciskās darbības vietas, piemēram, plānotās meža ceļu būvniecības vietas un zemes dzīļu ieguves vietas, valsts mežu teritorijās tiek fiksēti arvien jauni Eiropas Savienības nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamo sugu atradnes. Tas ļauj pilnveidot LVM brīvprātīgo dabas aizsardzības teritoriju plānojumu, kā arī var kalpot valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pilnveidošanai. Vienlaikus LVM veic monitoringu gan par lielās ligzdas apdzīvojošajām putnu sugām (klinšu ērgli, mazo ērgli, melno stārķi u.c.), gan medni, gan par vairākām īpaši aizsargājamām augu, ķērpju un sēņu sugām. Mazā ērgļa, klinšu ērģļa un zivjērgļa monitorings nodrošina reprezentatīvus datus par visu Latvijas teritoriju.
Līdztekus ikgadējiem biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas darbiem, uzņēmums kopš 2021. gada aktīvi strādā arī ārējā līdzfinansējuma vides projektos. Vienā no tiem 2023. gada beigās dalība sekmīgi noslēgta, atjaunojot ES nozīmes biotopus un retu sugu dzīvotnes 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās gandrīz 800 hektāru kopplatībā. 2024. gadā darbs turpinājies pie ūdens kvalitātes uzlabošanas darbiem Aģes upes sateces baseinā, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras elementus, “LIFE GoodWater IP” projekta ietvaros. Tāpat plānotie darbi turpinās “LIFE-IP LatViaNature” projektā, kura laikā tiek gan uzlabota dabisko traucējumu atkarīgo ES nozīmes meža biotopu kvalitāte un rastas labākās metodes šo biotopu turpmākai apsaimniekošanai, gan ierobežota invazīvās krokainās rozes izplatība dabas liegumā “Ziemupe”.
Visi meža biotopu atjaunošanas un uzlabošanas darbi balstīti mūsdienu dabas aizsardzības pieejā, kurā tiek kombinēta konkrētā biotopa ekoloģiskajās prasībās balstīta apsaimniekošana ar netraucētu dabisko procesu norisi.
Sabiedrība novērtē rekreācijas iespējas – mežs ir vieta pastaigām, aktīvai atpūtai, sēņošanai, ogošanai un citām aktivitātēm. Uzņēmums turpat 5 % teritorijas veic tādu meža kopšanu, kas nodrošina šīs atpūtas iespējas, izveidotas arī vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, līdzsvarojot ekonomiskās, sociālās un vides intereses.
