Kā karstajā laikā parūpēties par saviem mājas mīluļiem?
Sākoties karstajam laikam, nedrīkst aizmirst par dzīvniekiem! Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvnieka pārkaršana var beigties arī ar nāvi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) dalās ieteikumos, kā dzīvniekus pasargāt.
Lauksaimniecības dzīvnieki visbiežāk pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, savukārt, mazie dzīvnieki - suņi un kaķi - ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī automašīnās.
Tāpēc lauksaimniecības dzīvniekus nevajadzētu ganīt karstajā diennakts laikā, kā arī jāparūpējas, lai tiem būtu iespēja patverties nojumē vai koku ēnā.
Savukārt mājdzīvniekus - suņus un kaķus, dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, nedrīkst atstāt automašīnā arī tad, ja logs ir pusatvērts. Tāpat jāparūpējas, lai dzīvniekiem ir pietiekami daudz dzeramā ūdens. Ja iespējams, sasilušais ūdens jāapmaina pret vēsu.
Karstuma stress
Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību - dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, tam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi, tāpēc karstajā laikā dzīvnieku īpašniekiem dzīvnieku pašsajūtai ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Kā notiek pārkaršana
Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. To veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums. Lauksaimniecības dzīvnieki visbiežāk pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā. Tādējādi tie var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā - karstuma dūrienu.
Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, piemēram, automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
Karstuma ietekme uz produktivitāti
Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā, dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums.
Pārkaršanas pazīmes
Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas
Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvnieku automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
Dodiet dzīvniekiem pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
Neganiet lauksaimniecības dzīvniekus karstajā diennakts laikā tiešos saules staros.
Parūpējieties, lai dzīvniekiem ir iespēja patverties nojumē vai koku ēnā.
Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un, ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
Ja suņi, kaķi un citi dzīvnieki tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
Ja suns atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Ja dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta un jārīkojas pēc veterinārārsta norādījumiem!
Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai
Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.
Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.
Kukaiņi
Ganībās mājdzīvniekus apdraud arī dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.
Laižot dzīvniekus ganībās, vajadzētu ievērot asinssūcēju kukaiņu „aktīvo” periodu un pēc iespējas mazāk dzīvniekus laist ganībās tieši šajā laikā. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet dzīvniekus ārā vispār!
Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, dzīvniekus, pirms izlaišanas ganībās, jāapstrādā ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču, pirms repelentu iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!
Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tad ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
Ja rodas aizdomas, ka dzīvnieku ir smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tad nekavējoties tas jāved (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Veterinārārstiem iesakāms ganību periodā papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
