VIDEO: Pļaviņu HES mazina ietekmi uz vidi, atjaunojot zivju krājumus
Ievērojamu daļu Latvijā patērētās elektrības ražo hidroelektrostacijās. Ziemā tās spēj pilnībā nodrošināt visu valsti ar nepieciešamo elektroenerģiju.
Padomju laikā būvētās hidroelektrostacijas uz Daugavas Latvijai palīdz pildīt Eiropas prasības atjaunojamās enerģijas nodrošināšanā, tomēr tās nevar dēvēt par videi īpaši draudzīgām, jo likteņupē kopš to uzbūvēšanas ir izpostīti zivju nārsta ceļi. Tagad, apzinoties, kāds mantojums nonācis mūsu rokās, HES apsaimniekotāji negatīvo ietekmi cenšas mazināt, saviem spēkiem atjaunojot zivju krājumus un vienlaikus maksimāli efektīvi izmantojot iespējas, ko šīs stacijas nodrošina.
Kā ūdens pārtop elektrībā?
Ūdens enerģijas pārvēršanās elektroenerģijā daudziem šķiet brīnumains process. Milzu bļoda ar Daugavas ūdeni, kas mutuļo pie iespaidīgajām slūžām, lai, gāžoties lejup, kļūtu par spēku, kas iedarbina brīnumainās pārvērtības, cilvēkiem, kuri nav padziļināti apguvuši fiziku, ir varena mistērija. Jauns.lv viesojas Pļaviņu HES, lai uzzinātu vairāk par brīnumaino iekārtu, kas spēj ūdeni pārvērst elektrībā. Akciju sabiedrības “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele atzīst, ka tas patiešām ir sarežģīti.
“Ražošanas process Pļaviņu hidroelektrostacijā neatšķiras no jebkuras citas hidroelektrostacijas. Upei priekšā uzbūvē aizsprostu, lai paceltu ūdens līmeni. Tas rada ūdens spiedienu, kas sāk griezt darba ratu jeb turbīnu, un tā ir savienota ar ģeneratora vārpstu. Ģeneratorā notiek mehāniskie procesi, sākas tā kustīgās daļas rotora rotācija, kā rezultātā starp tā poliem izveidojas magnētiskais lauks, savukārt nekustīgajā daļā – statorā – inducējas strāva, ko tālāk caur spriegumu paaugstinošiem transformatoriem mēs padodam sistēmā, un tad jau caur dažādiem pārvades un sadales elementiem to saņem patērētājs.”
Ziema bagātāka nekā vasara
Tie, kas seko elektrības cenai biržās, jau ievērojuši, ka plūdu un palu sezonā tā ievērojami samazinās, savukārt, iestājoties sausuma periodiem, pieaug. Tas lielā mērā saistīts ar lielo HES īpatsvaru Latvijas energosistēmā. Turpinot ieskatu aizraujošajā fizikas pasaulē, Andris Zēģele atklāj, ka dažādos gadalaikos HES spēj saražot atšķirīgu strāvas daudzumu, un tas saistīts ar ūdens daudzumu upēs.
“Elektrostacijas darbība pēc būtības ir saistīta ar pieejamo ūdens daudzumu. Daudzūdens periodos mēs strādājam vairāk nekā sausūdens periodos. Piemēram, februārī ūdens pietece ir tik liela, ka tikai ar Daugavas spēkstacijām vien varam nodrošināt visu Latvijas patēriņu. Savukārt vasarā, kad ūdens mazāk, mēs strādājam 2–3 stundas diennaktī, bet pārējā laikā veidojam ūdens uzkrājumus, lai atbilstoši pieprasījumam varētu iedarbināt savas jaudas.”
“Latvenergo” HES tehniskais direktors skaidro, ka HES personāls regulāri saņem informāciju par pieprasījumu no elektroenerģijas vairumtirdzniecības dispečeriem un atbilstoši tai regulē darbības jaudu.
Mūžīgā dzinēja mūžīgais remonts
Lai HES varētu nepārtraukti vai vienmēr, kad tas nepieciešams, ražot enerģiju, tā nepārtraukti jāuztur labā fiziskajā kondīcijā. Klimata un vides iedarbībā nolietojas pat betons, no kura veidots dambis. Tam jāiztur ievērojama slodze, tāpēc būves tehniskais stāvoklis tiek uzraudzīts nepārtraukti. Kā uzsver Andris Zēģele, ir nepieciešamas nepārtrauktas investīciju programmas, lai atjaunotu HES būves un iekārtas. Piemēram, Pļaviņu HES pašlaik notiek hidroagregātu rekonstrukcija, kuras rezultātā stacijas jauda no 825 megavatiem palielināsies līdz 920, tātad gandrīz par 100 megavatiem vairāk. Speciālists norāda, ka dažādi tehnoloģiskie uzlabojumi un modernizācija skar faktiski visas iekārtas – gan ražošanas, gan kontroles, gan citās jomās, un tas ļauj daudz lietderīgāk izmantot dabas resursus.
Darbi dabai
Andris Zēģele nenoliedz – lai arī HES ražo zaļo enerģiju, tās ietekme uz vidi nav pozitīva. Viņš gan uzsver, ka lielākais posts dabai nodarīts spēkstaciju izbūvējot, bet tagad ietekme nav tik liela. “Mēs labi apzināmies vēsturisko mantojumu un šodienas atbildību – to, kādu iespaidu uz vidi atstājis mūsu apsaimniekotais objekts. Tāpēc mums ir īpaša programma zivju resursu atjaunošanai upē; ik gadu mēs šajā programmā investējam apmēram pusotru miljonu eiro.”
Pagājušajā gadā Daugavā tika ielaists pusotrs miljons līdaku, vimbu, lašu un taimiņu mazuļu, kā arī septiņi miljoni nēģu kāpuru. HES tehniskais direktors atgādina, ka uzņēmums ik gadu maksā 5–6 miljonu eiro lielu dabas resursu nodokli. “Ceru, ka arī šī nauda tiek izmantota, lai mazinātu to pāridarījumu dabai, ko mēs nodarām.”
Noskaties video un uzzini vairāk par HES vēsturi, tās darbību šodien un to, kas “lācītim vēderā”.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
