Daudziem putniem Latvijā klājas aizvien sliktāk
Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotais ligzdojošo putnu monitorings atklāj skumju ainu – samazinājušās 27 sugu populācijas. Negatīvas tendences vērojamas gan lauku, gan mežu putniem.
Šis monitorings sniedz informāciju par vairāk nekā pusi Latvijā ligzdojošo putnu sugu. Tā ietvaros tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji – meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005. gada, kaut gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga.
Griezēm zūd mājvieta
Bioloģijas doktors Ainārs Auniņš, ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs, norāda: “Pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Valstij būtu jāveic mērķtiecīgi pētījumi, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām.”
No lauku putnu sugām īpaši atzīmējama grieze. Jaunākie rezultāti rāda, ka no sugām, kam konstatētas skaidras populāciju tendences, tai ir otrais straujākais populācijas samazinājums pēc mežirbes.
Bioloģijas doktors Oskars Keišs, naktsputnu monitoringa vadītājs, skaidro: “Straujais pamesto lauksaimniecības zemju pieaugums Latvijā 90. gados bija galvenais iemesls griežu populācijas pieaugumam Latvijā. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai daļā pamesto zemju 2005. gadā varēja novērot saimniekošanas atjaunošanos – šo teritoriju aparšanu, kas savukārt, visticamāk, noveda otrā galējībā – pārāk intensīvā apsaimniekošanā, jo aparot griežu biotopa kvalitāte industriālas lauksaimniecības apstākļos strauji krītas. Zemkopības ministrijai būtu jāparedz īpaši pasākumi griezes aizsardzībai.”
Plēsīgo putnu kļūst mazāk
Par problēmām mežos liecina arī plēsīgo putnu populāciju pārmaiņas – straujāks samazinājums ir tām sugām, kas dod priekšroku ligzdošanai mazskartos mežos. No plēsīgajiem putniem visstraujākais samazinājums kopš 2005. gada ir lapseņu klijānam jeb ķīķim. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits.
Bioloģijas doktors Andris Avotiņš, plēsīgo putnu monitoringa koordinators, atzīmē: “No dienas plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums – vairāk nekā 90% – konstatēts ķīķim. Šī ir viena no sugām, kas ligzdo mežu masīvos un izvairās no mežmalām. Lai gan ķīķis Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama putnu sugai, Latvijā tai netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība.”
Tomēr rezultāti rāda arī pozitīvas tendences. Piemēram, Latvijā tāpat kā Eiropā kopumā pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos. Iespējams, tas skaidrojams ar šo sugu atgūšanos no kādreizējiem populāciju sarukumiem, ko izraisīja mērķtiecīga vajāšana un saindēšanās ar pesticīdiem.
Lielu darbu veic brīvprātīgie
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver: “Latvijā tāpat kā lielākajā daļā citu Eiropas valstu putnu uzskaites veic apmācīti brīvprātīgie novērotāji, kuru ievāktos datus apstrādā un analizē zinātnieki. Mēs esam ļoti pateicīgi šiem brīvprātīgajiem, bez kuriem tik liela apjoma datus nebūtu iespējams ievākt. Turklāt jo vairāk uzskaišu veicēju, jo precīzāku informāciju varam iegūt.”
Visus, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, aicina vērsties Ornitoloģijas biedrībā, rakstot uz e-pastu putni@lob.lv. Kopš 2014. gada monitoringu finansē Dabas aizsardzības pārvalde.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
