Patriotiskums un pilsoniska atbildība! Nāc palīgā ķert svešos
foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Pagaidām likumdošanas līmenī apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos tikai par Sosnovska latvāni skaidri norādīts, kādas cīņas metodes pret to lietojamas un kas ir atbildīgs, lai viss noritētu kā nākas.
Noderīgi ikdienā

Patriotiskums un pilsoniska atbildība! Nāc palīgā ķert svešos

Kas Jauns Avīze

Akcija “Ķeram svešos Latvijas dabā!” pievērsusi lielu uzmanību bīstamajām invazīvajām sugām mūsu florā un faunā, tāpēc daudzi atsaukušies aicinājumam ziņot par to atradnēm dabā.

Šādu ziņojumu lielo nozīmi uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LatViaNature” Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska. Viņa skaidro – lai atrastu iedarbīgākās metodes bīstamo vai potenciāli bīstamo sugu neielaišanai savā teritorijā vai arī to izplatības mazināšanai, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka un precīzāka datu bāze. Tādu nav iespējams izveidot bez plašas sabiedrības iesaistes.

Ne vienmēr var pazīt

Katru ziņojumu, kuram klāt arī fotogrāfija un iesniedzēja vārds un kontaktinformācija, izskata zinātnieki. Orientēties augu daudzveidībā nav vienkārši pat tam, kurš rūpīgi izstudējis Invazīvo sugu pārvaldnieka mājaslapu invazivs.lv, tāpēc ir gadījumi, kad ziņojumi jāprecizē. Šādu neskaidrību gadījumā informācija tiek pārbaudīta, zvanot vai rakstot ziņotājam.

Piemēram, puķu sprigani pirms ziedēšanas var sajaukt ar vietējo sugu – meža sprigani, kurai ir dzelteni ziedi, kamēr puķu spriganei – rozā. Citu lekno lapu īpašnieku vidū nezinātājs pirmajā mirklī var neatpazīt arī ošlapu kļavu vai krokaino rozi sajaukt ar kādu no daudzajām mežrozīšu sugām. 

Vispirms iepazīt, tad aktīvi un ieinteresēti rīkoties, ar ziņojumu sūtīšanu sniedzot palīdzīgu roku zinātniekiem savas zemes dabas daudzveidības saglabāšanā un aizsargāšanā pret bīstamiem svešiniekiem – tāds ir šīs akcijas pats svarīgākais mērķis, pilsoniskais un patriotiskais aspekts.

Viens cīnās, cits neliekas ne zinis

Taču tikpat nozīmīgi var izrādīties arī lokālāki apsvērumi. Lai cik inovatīvi būtu zinātnieku izstrādātie ieteikumi un piedāvājumi, prakse turas uz politiķu izveidotās likumdošanas. Pagaidām likumdošanas līmenī apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos tikai par Sosnovska latvāni skaidri norādīts, kādas cīņas metodes pret to lietojamas un kas ir atbildīgs, lai viss noritētu kā nākas. 

Taču zinātnieku analīze liecina, ka šāds normatīvais regulējums nepieciešams vēl vismaz 24 bīstamajām invazīvajām sugām Latvijā.  Kamēr tāda nav, gana pazīstama ir situācija, kad viens zemes īpašnieks atbildīgi seko, lai viņa teritorijā neielavītos neviens bīstamais svešinieks, taču netālā kaimiņa laukos palo īsta Kanādas zeltslotiņu jūra, ceļmala piekuplojusi ar ošlapu kļavām, mežmalā saimnieko krokainās rozes audzes, priežu audzi pārņēmusi vārpainās korintes kolonija, bet dārza dobēs mielojas Spānijas gliemežu ordas.  Viņš vai nu atzīst, ka situācijas priekšā jūtas bezspēcīgs, vai pat atrodas ārzemēs un par savu īpašumu neliekas ne zinis.

Tikai mēs paši

Un tā atkal ir situācija, kurā vajadzīga aktīva iesaiste. Pilsoniskā stāja.  Tāpat kā ar Sosnovska latvāni, arī ar pārējām invazīvajām sugām būtu jābūt skaidram, kur un kādas metodes strādā visefektīvāk, kad un kā tās izmantot, kas vēl bez tiešas izskaušanas ir nepieciešams, lai apstādinātu svešiniekus. 

Tāpēc vajadzīgs skaidrs katras sugas pārvaldības pasākumu plāns. Ziņojumi palīdz izveidot un pilnveidot šos pasākumu plānus. Ļauj tiem, kuri cīnās, jau laikus saprast, kurai sugai kurā vietā labākā ir pļaušana, kurai aparšana vai  pļaušana, vai izraušana ar visām saknēm.

Jāsaprot, ka nenāks ne Kariņš, ne Rinkēvičs un manā zemē, mūsu zemē neko nedarīs. Mēs paši esam valsts. Un tikai no pašiem atkarīgs, kas ar mums šajā valstī notiek.