Latvijas ūdeņos aizvien vairāk iepeld svešie
Baltijas jūrā Latvijas piekrastē ieviesušās vairākas svešzemju jeb invazīvās sugas. Daļa var būt drauds vietējai faunai un radīt arī citas neērtības.
“Līdzīgi kā mēs, cilvēki, ceļojam no viena reģiona uz otru, tā pārvietojas arī ūdens iemītnieki. Tikai cilvēki savus ceļojumus plāno un iegādājas biļetes, bet dažādu sugu ieceļotāji pie mums ierodas bez biļetes un bez uzaicinājuma,” stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Gliemenes no Meksikas
Pēdējā laika jaunpienācēja ir Atlantijas maktrgliemene (Rangia cuneata). Viena no raksturiezīmēm – ļoti bieza un izturīga čaula. Pērn tā pirmo reizi atrasta Liepājas ostā, tagad arī Pāvilostā, un pārsteidzošākais ir tas, ka šīs gliemenes dabiskā mājvieta ir Meksikas līcis. Acīmredzot pie mums tā atceļojusi ar kuģiem.
Nevēlams, bet garšīgs
Labi zināms ieceļotājs Baltijas jūrā ir apaļais jūras grundulis (Neogobius melanostomus), zivs, kas sākotnēji bija sastopama Kaspijas un Melnajā jūrā, bet kopš 2004. gada uzturas arī Latvijas piekrastē. Ar savu ienākšanu tas ir apdraudējis vietējās gliemeņu populācijas, jo daudz ēd un spēj pielāgoties Baltijas iesāļajam ūdenim. To gan ķer makšķernieki un zvejnieki, šī zivs ir itin garšīga.
Krabis no melnā saraksta
Vēl viens bezbiļetnieks, kas Latvijas ūdeņos ieceļojis no Tālajiem Austrumiem, ir Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis), pirmo reizi konstatēts 20. gadsimta 30. gados, kopš 90. gadiem sastopams biežāk.
Arī tas daudz ēd un bojā zvejnieku tīklus, turklāt spēj pārnēsāt cilvēka veselībai bīstamus plaušu parazītus. Ķīnas cimdiņkrabis ir iekļauts īpašā melnajā sarakstā, šīs sugas tālāku izplatību apņēmušās apturēt daudzas valstis, tostarp Latvija.
Tiek uzskatīts, ka Ķīnas cimdiņkrabis pie mums tomēr nevairojas, taču populācija ir gana stabila, kas liecina, ka tas uz šejieni nokļūst mazuļa stadijā ar kuģu balastūdeņiem vai lēnām atrāpo pie mums no kaimiņvalstīm.
Ieraugot Ķīnas cimdiņkrabi, ir lūgums ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei. Nekādā gadījumā notvertos īpatņus nevajag laist atpakaļ ūdenī. Atpazīt šo vēžveidīgo var pēc tā kvadrātveida formas un uz spīlēm esošā biezā apmatojuma.
Varot mēģināt ēst, taču jāatceras, ka Ķīnā šie krabji pārtiek no moluskiem, kas var būt inficēti ar cilvēkam bīstamo plaušu trematodi. Pie mums tā nav konstatēta, taču varbūt ēst tomēr kaut ko citu. Ja tomēr ēd, gaļai ir jābūt labi termiski apstrādātai. Ķīniešu virtuvē šī esot delikatese.
Ieceļotāji no Amerikas
Ķīnas cimdiņkrabis ir gana liels, lai to pamanītu, bet krietni mazāki ir mazie dubļu krabji (Rhithropanopeus harrisii), kas mīt abu Ameriku Atlantijas okeāna krastā. “Tā ir neliela, ļoti maza krabju suga, ko Latvijā mēs pirmo reizi atradām pirms aptuveni desmit gadiem Liepājas ostā,” stāsta Strāķe.
Šogad jo īpaši varot manīt, ka visos paraugos, kas ievākti gan lielās, gan mazākās ostās, ir dubļu krabji, arī to mazie īpatņi. “Tas nozīmē, ka izveidojusies jau stabila populācija Latvijā. Tas ir spējīgs vairoties,” norāda pētniece.
Dubļu krabji, visticamāk, Latvijā ieceļojuši ar kuģiem no Ziemeļamerikas. Tie ierokas gruntī, kur dzīvo arī citas sugas, un apēd daļu tur esošo tārpu, kas citkārt nonāktu vietējo zivju ēdienkartē. Irdinot grunti, dubļu krabji pārveido tās struktūru un, iespējams, padara to neapdzīvojamu citiem. Vietās, kur dubļu krabji savairojas masveidīgi, tie nosprosto ūdensvadus.
Ēdams viesis
Vēl viens invazīvs jeb svešzemju vēžveidīgais mūsu ūdeņos ir Eiropas akmeņu garnele (Palaemon elegans), sastopama gar Rietumeiropas krastiem līdz pat Marokai un Vidusjūras, Melnās un Azovas jūras piekrastes ūdeņos.
Baltijas jūrā tā atceļojusi ap 2000. gadu, un izplatības robeža jau sniedzas līdz Somu līcim. Šī ienācēja izkonkurē vietējās garneļu sugas, bet labā ziņa – tā ir ēdama.
