“STEINHAUER’S”: leģendāras personības iedvesmots, mūsdienu meistaru radīts
Iepazīstināt ar uzņēmuma “Spirits&Wine” vadītāju Andri Lūkinu un Valmiermuižas alus darītavas saimnieku Aigaru Ruņģi laikam nav īpašas nepieciešamības - viņi ir Latvijas uzņēmēji, kuri dara savu sirdsdarbu. Tomēr par trešo kungu, amatalus nosaukumā godināto Jāni Šteinhaueru, kurš dzīvojis tālajā 18. gadsimtā, šķiet, dzirdēts retāk. Kas tad īsti bija šis kungs, un kāpēc tieši viņš iedvesmojis mūsu uzņēmējus radīt jaunu amatalu, kas starp citiem izceļas ar izteiksmīgu un negaidītu Eiropas un Amerikas apiņu buķeti?
Arhitekts Pēteris Blūms, kurš vairākus gadu desmitus pētījis uzņēmēja mūžu, dēvē Jāni Šteinhaueru par pirmo Eiropas mēroga latvieti. Cik nu trūcīgās vēstures liecības vedina domāt, sava laika turīgākais latvietis dzimis no Kurzemes izbēguša dzimtcilvēka ģimenē. Jau Jāņa tēvs Matīss rādījis lietišķu tvērienu – šķirojis kokus Pēterburgas celtniecībai, bet pēc atgriešanās Rīgā kļuvis par mastu šķirotāja amata vecāko. Jānis agri sācis braukt līdzi tēvam darba darīšanās, ātri aptvēris aroda smalkumus un 1729. gadā pats kļuvis par mastu šķirotāju. 30. gadu sākumā Šteinhauers ķērās pie kokmateriālu tirdzniecības, izgriežot pogas vācu šeptmaņiem tam laikam milzīgos projektos. Piemēram, lēš, ka 90 % būvbaļķu Rundāles pils būvniecībai ir piegādājis tieši Jānis Šteinhauers.
Varenie darījumi nesa cienījamu peļņu – 1736. gadā iegādātajā Volera muižā, cita starpā brūvēja alu un degvīnu. Vēlāk Šteinhauers nopirka Hermeliņa muižu, kur tapa tiem laikiem unikāla kokzāģētava gan ar vēja, gan ar ūdens dzirnavām. Pēc pāris gadiem Jāņa īpašumā nonāk arī Zasu muiža – te nerimstošais “seriālais uzņēmējs” iekārto smalku papīra manufaktūru, kas ražoja ne vien ietinamo papīru cukuram un tabakai, bet arī apgādāja ar drukas loksnēm Jelgavas grāmatu izdevēju Stefenhāgenu, bet kroņa numurs, protams, bija īpašs rakstāmpapīrs ar ūdenszīmēm guberņas valdei. Senas kartes liecina, ka 18. gadsimta 40. gados Matīsam un Jānim piederējis vairāk par pusi visu Iļģuciema zemju!
Zīmīga ir arī Šteinhaueru saikne ar Valmiermuižu – gan tēvs Matīss, gan pēcāk arī Jānis ap sevi pulcējis Rīgas brāļu draudzi. Valmiermuižas saimnieces ģenerālienes Hallartes un vācu Herhūtes brāļu misijas centieni bija saklausījuši dzirdīgas ausis arī lielpilsētā. Turpmākajā dzīvē Jānis turpināja aktīvi piedalīties draudzes dzīvē – tā 1746. gadā viņš piedalās Brāļu draudzes sinodē Zeistā, Nīderlandē, savukārt 1754. gadā noziedo misijas izveidei krietnu zemes gabalu Amerikā – Ziemeļkarolīnā.
Līdzās apgaismības darbam Šteinhaueri pamatīgi nokaitināja Rīgas birģerus, ilgu gadu garumā tiekdamies panākt tiesības arī latviešiem nonākt Rīgas namnieku kārtā. Lai pamatotu tiesības nostiprināt savu un citu nevācu statusu Rīgā, Jānis uzaicināja vācu vēsturnieku Johanu Augustu Maskovu veikt izpēti par latviešu vēsturiskajām tiesībām. Tā tapa apjomīgs krājums “Rīgas vietējo iedzīvotāju un viņu amata priekšrocību, brīvību, tiesību un ieražu diplomātisks kopojums”, kas sekmēja izpratni par latviešu līdzvērtību vāciešiem.
Arī sabiedriskajā ziņā Jāņa Šteinhauera “kontā” ir gan Zāļu dienas svinību atjaunošana Zasu muižā, uz kuru latvieši cēlušies pat no Daugavas otra krasta. Tāpat zelta kāzu dienā viņš dod brīvlaišanu visiem saviem dzimtcilvēkiem.
Tāds bijis šis varenais vīrs, kura dzīve gluži nevilšus savij arī visu to, ko viņa uzņēmīgie gara mantinieki Andris Lūkins un Aigars Ruņģis sakausējuši “Steinhauer’s” amatalū – te ir gan Brāļu draudzes brīvdomības gars no Valmiermuižas, gan lepnums par darbīgu latviskumu senajā un “Spirits&Wine” kontekstā arī mūslaiku Andrejsalā, gan Volera muižas alus brūzis, gan Eiropas un pat Amerikas atbalsis pilnmutīgajā garšu buķetē. Aigars Ruņģis uzsver: “Gluži kā agrāk, arī šobrīd, šajā izaicinājumiem pilnajā un neprognozējamajā laikā, ir svarīgi atbalstīt tieši vietējos uzņēmējus, kuri, darbojoties Latvijā, rada gan jaunas darbavietas, gan veicina patriotismu.”
Par iedvesmu rosināt “Steinhauer’s” tapšanu “Spirits&Wine” valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins stāsta: “Esmu liels alus cienītājs, un jāsaka, ka ar brūvēšanu man ir sasaiste jau no agras bērnības, kad mans vectēvs Latgales viensētā pats audzēja apiņus, taisīja iesalu un brūvēja miestiņu. Visos šajos procesos esmu bijis viņam līdzās, un, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti esmu iemīlējis craft beer jeb amatalu. Priecājos, ka radās iespēja pašam savu “Steinhauer’s” veidot kopā ar vienu no mūsu izcilākajām darītavām – “Valmiermuižas alus”, kas iemieso ne vien labākās Latvijas brūvēšanas tradīcijas, bet arī kaislību un cieņu pret izcili darītu alu”.
Andris atklāj, ka, darbojoties dzērienu jomā, allaž interesējies un pētījis tieši alus ražošanas nozari. “Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā ASV ir reģistrētas ap 5000 jaunu amatalus darītavu. Amerikas alus kultūra šobrīd ir augstu novērtēta ne vien vietējā, bet arī visas pasaules mērogā. Tieši no turienes tiek smeltas arī jaunākās amatalus idejas un garšas.”
Savukārt Aigars Ruņģis, Valmiermuižas darītavas saimnieks un diplomēts alus someljē, atklāj, ka mūsdienās cilvēki arvien biežāk dod priekšroku tieši izmeklētākai alus šķirnei: “Jā, varbūt iegādājas mazāk, bet labāku, kvalitatīvāku un garšu buķetēm piesātinātāku alu. Arī pie mums – Valmiermuižas darītavā – ir izveidota alus darbnīca tieši jaunu garšu radīšanai mazos apjomos. Tur mīlestībā un cieņā pret amatalu tapis arī “Steinhauer’s” alus, kuram izveidota jauna recepte un radīta izteiksmīga garša, kas slīpēta gadu.”
“Steinhauer’s” alus ir bagātīgi apiņots ar izteiksmīgu garšas buķeti un aromātu. Eiropas apiņi alum piešķir meža un pļavas ziedu notis, savukārt Amerikas apiņi – eksotisku augļu notis. Amatalum piemīt dzidra dzintara krāsa. Tā smaržā sākotnēji jūtama garšaugu buķete un viegla iesala karamele, kuru vēlāk pavada arī citrusaugļi un aukstās apiņošanas izceltas, dižciltīgi medainas pļavas notis. Savukārt garšas buķetē pirmais izceļas dzeramā alus ķērpīgais rūgtums. Pēcāk to papildina karameles, sarkano ogu, citrusu un pļavas ziedu toņi ar sveķu un svaiga siena atblāzmu. Pēcgaršā – patīkams, daudzslāņains rūgtums.
“Steinhauer’s” alus pieejams 0,33 l stikla pudelēs “Spirits&Wine” veikalos un “Valmiermuižas alus” vēstniecībās. Jaunā amatalus izveidē, meklējot, slīpējot un pilnveidojot garšu gada garumā, ieguldīti 10 000 eiro.
Par SIA “Valmiermuižas alus”
SIA “Valmiermuižas alus ir mazā muižas alus darītava, kas 100 % pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts ar nolūku attīstīt amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Austrijas uzņēmumam “MVF40”.
Par “Spirits&Wine”
Uzņēmums “Spirits&Wine” dibināts 2009. gadā, kad durvis apmeklētājiem vēra pirmais “Spirits&Wine” outleta veikals Rīgā. Jau kopš dibināšanas uzņēmuma mērķis ir piedāvāt klientiem plašāko labākās kvalitātes zīmolu dzērienu klāstu par zemāko cenu. Izmantojot laika gaitā gūtās zināšanas, sekojot mērķiem un ievērojot augstus standartus, 13 gadu laikā uzņēmums “Spirits&Wine” ir atvēris 9 modernus veikalus un attīstījis interneta veikalu www.spiritsandwine.lv, kļūstot par vienu no veiksmīgākajām kompānijām alkohola segmentā Latvijā. “Spirits&Wine” uzdevums ir allaž bijis nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgāku un interesantāku alus, vīnu un citu alkoholisko dzērienu sortimentu.
