Ko Latvijā drīkstēs un nedrīkstēs bēgļi? Skaidro juriste

Ejugbo ir biedrības Zvannieku mājas juriste, kas bijusi līdzās un palīdzējusi septiņiem bēgļiem no Somālijas, kas pirms 10 gadiem ieradās Latvijā un pārpratuma dēļ nonāca Zvanniekos. Tagad viņa strādā zvērinātu advokātu birojā Lielbritānijā, un birojā ir vismaz 2500 patvēruma meklētāju lietas, ar kurām juriste regulāri strādā.

Tā kā runa ir par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas teritorijā, tad izmantošu terminoloģiju, kāda tā ir Patvēruma likumā.

Cilvēks, kurš ir pametis savu valsti un lūdzis patvērumu kādā citā valstī, bet lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vēl nav pieņemts, ir patvēruma meklētājs. Neatkarīgi, kā persona ir ieradusies valstī – ar oficiālu iebraukšanas dokumentu (vīzu, uzturēšanās atļauju) vai šķērsojot robežu bez jebkādiem dokumentiem, brīdī, kad persona izsaka lūgumu pēc patvēruma, tā kļūst par patvēruma meklētāju.

Daudzi šķērso Vidusjūru un Itālijā un Grieķijā ierodas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Daudziem nav arī personas dokumentu. Atbildīgajām iestādēm ir tiesības personas aizturēt uz noteiktu laiku, lai noskaidrotu personas identitāti. Tomēr, ja persona ir izteikusi lūgumu par patvērumu, tā nav uzskatāma par nelegālo imigrantu, bet tikai un vienīgi par patvēruma meklētāju.

Ja tevi vajā un spīdzina, ļoti bieži ir tikai pāris stundu, labākajā gadījumā pāris dienu, lai pamestu savu valsti. Nav iespējas iet uz vēstniecību, iesniegt vīzas pieteikumu, gaidīt mēnesi vai vairāk, līdz uzaicinās uz interviju un piešķirs vīzu. Ja ir dzīvības apdraudējums, vajāšana, kara briesmas, jābēg ir nekavējoties. Tieši tāpat, kā tas bija Otrā pasaules kara laikā, kad daudzi latvieši šķērsoja Baltijas jūru, lai meklētu patvērumu Zviedrijā.

Protams, var būt izņēmuma gadījumi, kad patvēruma meklētājiem ir bijusi iespēja ieceļot valstī ar derīgu ceļošanas dokumentu un tad pieprasīt patvērumu. Tādi gadījumi manā pieredzē ir ļoti reti.

Kad tomēr persona ir nelegālais imigrants? Tad, ja ieradusies valstī bez derīga ieceļošanas dokumenta, pretlikumīgi šķērsojot valsts robežu bez nolūka lūgt patvērumu vai kā citādi legalizējot savu statusu valstī, bet ar nolūku šajā valstī dzīvot un/vai strādāt, pārkāpjot konkrētās valsts likumus.

Pasaulē jau krietnu laiku lauž šķēpus arī par terminiem, kad imigrants ir nelegālais imigrants un kad neregulārais imigrants (irregular immigrants). Neiedziļināšos detaļās, bet, ja pareizi esmu sapratusi, tos cilvēkus, kas šķērso Vidusjūru un lūdz patvērumu, juridiski korektāk ir saukt par neregulārajiem imigrantiem, nevis par nelegālajiem. Tieši aprakstīto iemeslu dēļ.

Patvēruma meklētāja statuss ir pagaidu statuss, līdz atbildīgās iestādes pieņem lēmumu, vai personai piešķirams bēgļa statuss vai ne.

Kamēr personai ir patvēruma meklētāja statuss, personai nav tiesību strādāt Latvijas Republikā, kā arī nav tiesību saņemt pabalstus (tos ar saņemt tikai pēc bēgļa statusa piešķiršanas). Patvēruma meklētājiem ir tiesības tikt izmitinātiem Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (Latvijā tāds ir tikai Muceniekos, Ropažu novadā) un saņemt uzturnaudu, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā 2,15 eiro dienā (ap 65 eiro mēnesī).

Atbildīgajām iestādēm parasti ir trīs mēneši laika (bet sarežģītos gadījumos to ar pagarināt līdz 12 mēnešiem), lai izskatītu personas lūgumu pēc patvēruma.

Vajāšana jāpierāda

Patvēruma likums paredz, ka var piešķirt Latvijā divu veidu patvērumu – bēgļa vai alternatīvo statusu. Bēgļa statusu persona var iegūt, ja tā pamatoti baidās no vajāšanas sakarā ar rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem.

Vajāšanai ir jāizpaužas kā konkrētām darbībām (piemēram, vardarbību, diskriminējošas iestāžu darbības), kas ir tik nopietnas, ka būtiski pārkāpj personas pamattiesības vai pat apdraud dzīvību. Vajāšanai jābūt konkrēti pierādāmai, tāpat ir jāpierāda personas piederība pie konkrētas rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem. Iestādei vai tiesai ir detalizēti jāizvērtē konkrētā cilvēka gadījums, apstākļi un apdraudējuma nopietnība, un tikai tad, ja tie ir pamatoti, statusu piešķir.

Alternatīvo statusu piešķir, ja personai nevar piešķirt bēgļa statusu, bet ir pamats uzskatīt, ka, atgriežoties izcelsmes valstī, tā var tikt pakļauta smagam kaitējumam, piemēram, var piespriest nāves sodu, spīdzināt vai ir draudi civiliedzīvotāju dzīvībām bruņota konflikta dēļ.

Atšķirība starp vienu un otru statusu – ja ir piešķirts bēgļa statuss, persona iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja alternatīvais statuss – tikai termiņuzturēšanos uz vienu gadu. Katru gadu, pagarinot uzturēšanās atļauju, ir jāvērtē, vai vēl aizvien ir tie draudi, kas bija par pamatu statusa piešķiršanai. Ja draudu vairs nav (bruņotie nemieri ir beigušies), personai ir jāatgriežas izcelsmes valstī.

Berezovskis un somāliešu bēgļi

Būtiski – ne vienu, ne otru statusu nepiešķir, ja iemesls lūgt patvērumu ir ekonomisks. Tāpat statusu nepiešķir, ja vajāšana vai smaga kaitējuma risks ir tikai kādā izcelsmes valsts daļā, bet citā valsts daļā var justies droši.

Statusu arī nepiešķir tad, ja persona izdarījusi noziegumu pret cilvēci, mieru, izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu (slepkavība, laupīšana, izvarošana), vai ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (tostarp terorisma draudus).

Teikto izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem.

Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis pamatoti baidījās no Putina režīma vajāšanas savu politisko uzskatu dēļ (un spēja to pierādīt), tāpēc ieguva bēgļa statusu Lielbritānijā.

Septiņi somāļu bēgļi lūdza patvērumu Latvijā ar pamatojumu, ka viņu valstī notiek bruņoti nemieri un viņu kā civiliedzīvotāju dzīvība var tikt apdraudēta. Viņi ieguva alternatīvo statusu un uzturēšanās atļauju uz vienu gadu, un katru gadu atbildīgajām iestādēm bija jāvērtē, vai bruņotie konflikti Somālijā vēl aizvien notiek, varbūt viņiem ir laiks atgriezties.

Tātad tikai tad, kad atbildīgās iestādes vai tiesa ir piešķīruši personai bēgļa statusu, viņus var saukt par bēgļiem.

Nedaudz par pabalstiem

Tikai tad, kad personas ir ieguvušas bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, tās var saņemt pabalstu dzīvošanai un latviešu valodas apguvei. Turklāt – pabalstus bēgļiem maksā tikai 12 mēnešus, bet personām, kuras ir ieguvušas alternatīvo statusu, – deviņus mēnešus.

Tiek sagaidīts, ka šo 9–12 mēnešu laikā personas ir izvākušās no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, pašas spēj īrēt dzīvesvietu, ir apguvušas valodu un spējušas atrast darbu, lai pašas sevi apgādātu.

Tas nozīmē, ka ikviens Latvijā var būt drošs, ka neviens laimes meklētājs, kas savas izklaides dēļ devies aizrautīgā ceļojumā pāri jūrai, netiks uzreiz pie treknā desas luņķa, kas būs jāuzsauc Latvijas nodokļu maksātājiem.

Persona vispirms ieradīsies kā patvēruma meklētājs un, kamēr pieteikuma pamatotību izskatīs iestādes, saņems 2,15 eiro dienā. Tikai tad, ja būs pamats piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, Latvijas nodokļu maksātāji ar pabalstu palīdzēs šai personai atsperties un sākt dzīvi Latvijā. Jo ātrāk uzradīsies tādi darba devēji, kas būs ar mieru bēgļus nodarbināt un maksāt vismaz minimālo algu, jo ātrāk šīs personas būs nost no nodokļu maksātāju kakla.

Personas, kam nepienākas bēgļa vai alternatīvais statuss, tiek deportētas atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. Tas arī attiecas uz ekonomiskajiem migrantiem. Ekonomiskie migranti nekad nekvalificēsies pabalstiem, kas pienākas bēgļiem.

Jā, atbilstoši starptautiskajām normām un Patvēruma likumam (38. pants) bēgļiem ir tiesības atkalapvienoties ar savām ģimenēm. Bet – tas var notikt tikai tad, ja persona Latvijā ir nodzīvojusi vismaz divus gadus. Tas nozīmē – līdz tam laikam jau tiek sagaidīts, ka bēglis pats strādā un sevi pilnībā apgādā, ir arī spējīgs pilnībā apgādāt savus ģimenes locekļus.

Turklāt ir ļoti ierobežots radu loks, ar ko bēglis var atkalapvienoties. Piemēram, tikai nepilngadīgas personas var uzņemt pie sevis māti un tēvu, pilngadīgie bērni to nevar.

Tā ka bažas, ka, uzņemot 250 bēgļu, vienlaikus tiks atvērtas robežas arī miljonam viņu radinieku un visi viņi dzīvos uz Latvijas nodokļu maksātāju kakla, ir pilnīgi nepamatotas.

Kas notiks: iespējamie scenāriji

Balstoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu (Patvēruma likumu un starptautiskajām normām), te būs daži no iespējamiem 250 scenārijiem.

Situācija Nr. 1: ekonomiskais migrants jeb laimes meklētājs no Ganas, kurš ticis līdz Lībijai, samaksājis cilvēku kontrabandistiem, ieradies Itālijā un lūdz patvērumu, jo grib nopelnīt naudu vai saņemt dāsnus pabalstus Eiropā.

Kas notiek? Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, viņš dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr. 2: persona no Lībijas bēg pāri Vidusjūrai, jo baidās par savu dzīvību dzimtenē „Islāma valsts” uzbrukumu dēļ.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas un tur patiesi „Islāma valsts” slepkavo vietējos, tiek pieņemts lēmums par alternatīvā statusa piešķiršanu, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Pēc gada iestādes vērtē, vai Lībijā „Islāma valsts” vēl aizvien slepkavo. Ja tā ir, pagarina atļauju vēl uz gadu. Pēc gada vērtē atkal. Un tā, līdz draudu vairs nav, un personai ir jāatgriežas dzimtenē.

Pabalsti pienākas pirmos deviņus mēnešus. Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem diviem gadiem un uz laiku, cik ilgi personai ar alternatīvo statusu pašai ir tiesības uzturēties Latvijā.

Pats ir slepkava

Situācija Nr. 3: tas pats, kas situācijā Nr. 2, papildus zināms, ka persona bijusi kādā no bruņotajām grupām un piedalījusies citu cilvēku nogalināšanā.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā. Trīs mēnešu laikā pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē atpakaļ uz dzimteni.

Bažas par terorismu

Situācija Nr. 4: tas pats, kas situācijā Nr. 2, bet persona ir iesaistījusies noziedzīgā grupējumā, un ir pamatotas bažas, ka varētu plānot terora aktus Latvijā.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 dienā. Trīs mēnešu laikā pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē atpakaļ uz dzimteni.

Kristieši glābj dzīvības

Situācija Nr. 5: kristietis no Lībijas bēg pāri Vidusjūrai, jo „Islāma valsts” kaujinieki ir spīdzinājuši viņu reliģijas dēļ. Vairāki ģimenes locekļi nogalināti viņu reliģisko uzskatu dēļ. Ir izteikti nepārprotami un pierādāmi draudi, ka, atgriežoties dzimtenē, arī viņu nogalinās.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā. Trīs mēnešu laikā pieteikumu izskata. Kad atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas, patiesi ir kristietis un patiesi kaujinieki viņu spīdzinājuši un nogalinājuši ģimenes locekļus, tiek pieņemts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus. Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem diviem gadiem.

Situācija Nr. 6: kristiešu ģimene no Nigērijas ziemeļiem bēg no islāma ekstrēmistu „Boko Haram” vajāšanas.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā. Trīs mēnešu laikā pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu, jo personas var gūt drošu patvērumu Nigērijas dienvidos. Deportē atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr. 7: tīņu vecuma jauniete no Sudānas, bēgusi pāri Visusjūrai, jo ģimene vēlas izdarīt viņai sieviešu ģenitāliju apgraizīšanu un plāno piespiedu laulību.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā. Trīs mēnešu laikā pieteikumu izskata. Kad konstatē, ka jauniete patiesi ir no Sudānas, ka ir pierādāms tas, ka personai patiešām ģimene plānojusi ģenitāliju apgraizīšanu un piespiedu kārtā izdot pie vīra, pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus. Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem diviem gadiem. Tomēr, ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļu statusa pārskatīšanai, jo liek apšaubīt, vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.

Izvarotai sievietei draud nāve

Situācija Nr. 8: sieviete no Mali, kuru izvarojuši „Islāma valsts” kaujinieki. Sieviete pēc izvarošanas palikusi stāvoklī. Ģimene un visa vietējā sabiedrība viņu nepieņem sabiedrībā, fiziski un emocionāli pazemo, jo “bijis sekss ārpus laulības”. Pēc vietējiem likumiem, sievietei par šo pārkāpumu draud publiska nopēršana ar siksnām 200 reižu vai nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei.

Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu, dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā. Trīs mēnešu laikā viņas pieteikumu izskata. Kad konstatē, ka sieviete patiesi ir no Mali, ir pierādāms, ka tikusi izvarota un pēc tam palikusi stāvoklī, ir pierādāms, ka personai patiesi draud miesas vai nāves sods par ārlaulības seksu, pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus. Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem diviem gadiem. Ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļu statusa pārskatīšanai, jo liek apšaubīt, vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.