Savādās un svārstīgās dārzeņu cenas šogad: biedrībā skaidro, kāpēc nevar salīdzināt ar kaimiņvalstīm

Viņa teica, ka dārzeņu vairumtirdzniecības cenas, par kādām tos iepērk tirgotāji, Latvijā ir vienas no zemākajām Baltijas valstīs. Taču dārzeņu gala cenas ietekmē dažādi faktori, piemēram, konkrētā veikala izvietojums. Tāpat katrā valstī un pat dažādās vienas valsts teritorijās ražu atšķirīgi ietekmējis šā gada sausums. "Latvijā var būt kaut kas lētāks, tajā pašā laikā, piemēram, biešu cenas ļoti atšķiras pa reģioniem. Ir reģioni Lietuvas pusē, kur bietes ir salīdzinoši normāli izaugušas, un to cena var būt zemāka, savukārt Latvijā raža nav bijusi laba," viņa teica.

Strazdiņa piebilda, ka, piemēram, Polijā laika apstākļu dēļ kāposti vairumtirdzniecībā maksā 35 centus kilogramā, kamēr Latvijā cenas ir krietni zemākas - vien 25-28 centi. "Ir ļoti lielas atšķirības un šis gads nebūs tā mēraukla, kad mēs varam apgalvot, ka vienā vai otrā valstī ir zemākas vai augstākas cenas dārzeņiem. Tās ir atkarīgas no kultūras un iegūtās ražas konkrētajā valstī. Pērn liela daļa dārzeņu noslīka un arī šis gads ar lielo sausumu ieviesis korekcijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamā gada pavasarī dārzeņu cenas būs būtiski augstākas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā," teica biedrības vadītāja.

Viņa piebilda, ka tāpat dārzeņu cenas ir atkarīgas arī no dārzeņu kvalitātes, formas un izmēra konkrētajā veikalā konkrētajā valstī. "Ja, piemēram, Latvijā kāds veikals paliek pie konkrētiem kvalitātes rādītājiem un atšķirības starp izmēriem nepieļauj, tad citviet pastāv izņēmumi," viņa skaidroja.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka Latvijā dārzeņiem nav augstākas cenas kā Lietuvā un Igaunijā, ja salīdzina identiskas kvalitātes produktus. "Salīdzinot identiskas preces, daudzām Latvijas precēm, daudziem Latvijas produktiem ir zemākas cenas. Daudz kur cenu nosaka kvalitāte un arī piegādātāji," teica Krūzītis, piebilstot, ka cenas mainās pa dienām, līdz ar to tās ir grūti salīdzināt.

Pēc viņa sacītā, iedzīvotāji Latvijas veikalos izvēlas salīdzinoši augstas kvalitātes produktus salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvas iedzīvotāju izvēli. Latvijā ir arī plašāks attiecīgās produkcijas sortiments nekā kaimiņvalstīs. Dārzeņu kvalitāte un piegādātāji Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, balstoties uz pieprasījumu, mēdz atšķirties, ar ko skaidrojamas arī atšķirīgas cenas. Tāpat Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju precei. "Latvijas piegādātāji vietējo tirgu var pilnībā nodrošināt ar sezonāliem produktiem un Latvijas produkti ir pietiekami kvalitatīvi," viņš sacīja.

Krūzītis arī atzina, ka dārzeņu un augļu cenas, piemēram, Lietuvā ietekmē valsts tuvā atrašanās Polijai, kas ir daudz lielāks tirgus, kurā cenu un kategoriju daudzveidība ir daudz lielāka. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kopumā, pateicoties samazinātajai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmei, Latvijas augļu un dārzeņu cenas ir zemākas nekā tad, ja PVN būtu iepriekšējā līmenī un daudziem produktiem pat zemākas nekā citviet Baltijā.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītājas Ingunas Gulbes pausto - lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā PVN likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs. "Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav," atzina Gulbe.

Pēc Gulbes sacītā, cenu atšķirības skaidrojamas ar vairākiem faktoriem, tostarp atšķirīgām Baltijas valstu iedzīvotāju tradīcijām. Piemēram, iedzīvotāji Lietuvā mēdz pirkt kartupeļus vairumā un vairāk skatās uz cenu. Tāpat Lietuvā kartupeļu kvalitāte ir zemāka nekā Latvijā pieejamajiem. Tas apliecina, ka Latvijā varētu būt augstāka pirktspēja nekā Lietuvā. Latvijā kartupeļi arī pieejami arī plašākā izvēlē, bet to patēriņam ir tendence sarukt, tāpēc to pārdošanas apmēri ir mazāki un cena augstāka. Lietuvā dārzeņu cenas ietekmē arī lielais īpatsvars poļu un ukraiņu lētākās produkcijas, kamēr Latvijā pamata dārzeņu produkcija ir vietējā.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana ir vērtējama pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā.

Tāpat ziņots, Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.